"Altum": Energoefektivitātes programmā rezultātiem vajadzētu būt labiem

No Covid-19 krīzes plūstoši esam nonākuši energokrīzē, un "Altum" ir uzticētas vairākas programmas tieši energoefektivitātes pasākumu veicināšanai. Piemēram, no 4. novembra uzņēmēji "Altum" var iesniegt pieteikumus valsts atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Kāda pirmajā mēnesī ir aktivitāte?

Mums kopumā ir vairāk nekā 40 aktīvas programmas, katrai ir savs mērķis, bet Eiropas Savienības (ES) Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) programmas pašlaik, protams, ir prioritāte.

Pirmais virziens ir saistīts ar energoefektivitāti. Ja runājam par minēto programmu, tad mēs redzam, ka interese ir liela, un tai pieteikties var līdz 4. janvārim. Kopumā papildu informāciju ir lūguši vairāk nekā 40 interesenti. Manuprāt, tas liecina, ka energoefektivitātes programmā rezultātiem vajadzētu būt labiem. Turklāt ir jāatceras, ka mums jau bija viena energoefektivitātes programma, kurai finansējumu mēs piesaistījām, emitējot zaļās obligācijas. Tā kā finansējums bija obligāciju emisija, tas uzreiz uzlika augstu latiņu, jo jāatgūst bija ne tikai administratīvās izmaksas, bet arī līdzekļi obligāciju dzēšanai un to kupona likmei, vienlaikus rēķinoties, ka kāds projekts var būt arī neveiksmīgs. Tādēļ mēs jau esam izmēģinājuši savus spēkus programmā, kuras mērķi bija energoefektivitāte un ilgtspējīgs transports. Ja mēs to varējām ar šo programmu, tad varēsim ar ANM finansētu programmu, kuras finansējuma apjoms ir vairākas reizes lielāks. Turklāt arī šīs programmas nosacījumi projektu iesniedzējiem ir daudz pievilcīgāki.

Pēc līdzīga principa mēs veidosim arī digitalizācijas programmu, kurai arī ir ANM finansējums. Programmas darbības principi būs ļoti līdzīgi kā energoefektivitātes programmai, un tie drīzumā tiks publiskoti.

Trešā programma, kurai ir ANM finansējums, un par ko man ir liels prieks, ir atbalsts īres namu veidošanai aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā. Šeit uzsvars nav likts uz projektu daudzumu, taču katrs no šiem projektiem risinās fundamentālu problēmu. Mēs par šo jautājumu runājām jau kopš 2017.gada. Es vienmēr esmu teicis, ka, veidojot, piemēram, 30 miljonu eiro aizdevumu portfeli īres namiem, mums pašiem vajag aptuveni 5-6 miljonu riska garantiju, jo vienmēr kāds projekts var neizdoties, taču līdz šim šis finansējums riska garantijai netika atrasts. Protams, mēs arī līdz šim varējām piesaistīt aizdevumu šādai programmai, bet tas būtu aizdevums, kurš klientam pilnā apmērā būtu jāatdod. Savukārt, ja mērķis ir, lai galu galā īrniekam šajos namos ir limitēts maksājums - un te pat nav runa par sociālajiem namiem -, tad ir vajadzīgi labvēlīgāki nosacījumi nekā tradicionālā aizdevuma gadījumā. Tādēļ man ir liels prieks, ka īres namiem ir izveidota programma ar ANM finansējumu 43 miljonu eiro apjomā. Tas dos grūdienu īres namu attīstībai. Jau pašā programmas sākumā mums ir bijuši 15 interesenti. Te arī jāsaprot, ka šajā programmā nebūs "ķerras" ar pieteikumiem, taču beidzot šajā jomā būs reāls atbalsts.

No kurām vietām ir interese programmai par īres namiem?

Te ir jāatgādina, ka programmā nedrīkst piedalīties Rīgas un Pierīgas pašvaldības, jo šeit īres tirgus strādā. Mērķis ir risināt problēmas vietās, kur ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pastāv tirgus nepilnības un nav pietiekama piedāvājuma. Labs piemērs ir Valmiera. Ir interese no Liepājas. Turklāt Liepājā ir runa par māju, kura tika celta 1991.gadā un tā arī nekad nav nodota ekspluatācijā. Šo būvi beidzot varētu savest kārtībā un izmantot kā īres namu. Ir interese no Alūksnes, Ogres. Tās ir pilsētas, kurās notiek aktīva darbība, un ir cilvēki, kuri būtu gatavi dzīvokļus īrēt, bet vajag šo pirmo grūdienu.

Minējāt, ka vēl nav publiskoti nosacījumi digitalizācijas programmai. Par kādiem projektiem sagaidāma lielākā interese?

Projekti, kuru mērķis ir digitalizācija, ir bijuši arī līdzšinējās programmās, bet digitalizācijai nekad nav bijusi atsevišķa programma, tādēļ šis būs jaunums arī mums pašiem. Ja mēs redzēsim projektus, kuru mērķis ir vērst komercdarbību no kaut kā, kas ir tradicionāls, manuāls, iespējams, jau novecojis, uz kaut ko, kur, izmantojot digitālos rīkus, ievērojami uzlabot darbu, tas arī būs primārais kritērijs.

Līdz šim mums vairāk projektu ir bijis riska kapitāla jomā, kad ir izveidots kāds jauns digitāls produkts, kurš ir jāpalīdz virzīt tirgū. Šīs programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, kuri jau strādā, uzlabot procesus.

Ja atgriežamies pie energoefektivitātes programmas ar ANM finansējumu, tad par ko ir vairums projektu, kuru potenciālie iesniedzēji pie jums interesējas par papildu informāciju?

Daudzi interesējas par saules parkiem. Iepriekš jau minēju mūsu zaļo obligāciju finansēto energoefektivitātes programmu, un tur bija arī pa kādam saules parka projektam, taču vēlējāmies lielāku interesi. Tagad interesentu skaits, kuri uzdod jautājumus tieši par saules paneļu uzstādīšanu, ir par kārtu lielāks.

Ja turpinām par energoefektivitāti, tad gada beigās sākas projektu pieņemšana jaunajā atbalsta programmā energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu ēkās. Kādu aktivitāti sagaidāt, zinot, ka kopumā ar šo jautājumu Latvijā iet kā pa celmiem un nosiltināts ir ļoti maz ēku no kopējā apjoma?

Taisnība, ka gribētos, lai šis process notiek ātrāk. Tomēr ir viena tendence, kura pašlaik ir mainījusies. Pirmajos gados lielākais izaicinājums bija intereses trūkums. Mēs ar lielāko programmu šim mērķim startējām 2016.gadā, un es ļoti labi atceros, kā tas notika 2016. un 2017. gadā. Mūsu komanda izbraukāja visu Latviju, ar teju katru no dzīvokļu īpašnieku biedrībām bija jārunā atsevišķi, mūsu darbinieki pat piedalījās biedrību kopsapulcēs. Bija jāstāsta, kādēļ divi reiz divi ir četri. Vēlākajos gados par lielāku šķērsli kļuva būvniecības cenu kāpums. Tagad ir redzams, ka, par spīti būvniecības izmaksām, viss, kas pašlaik notiek ar energoresursiem, cilvēkus motivē pieņemt pareizos lēmumus.

Vienlaikus no kopējā apjoma joprojām nosiltināts ir maz. Mēs līdz šim esam strādājuši ar ES fondu programmām, bet varētu arī sadarboties ar starptautiskajām finanšu institūcijām, kuras šādiem mērķiem var piesaistīt lielu finanšu apjomu. Līdz šim tam šķērslis ir bijis nepietiekams intereses apjoms. Ja jutīsim, ka interese aug, tad šīs ir lietas, ar kurām vēl var strādāt, lai piesaistītu papildu līdzekļus un ieguldītu vēl vairāk.

Protams, ka finansējums nav pieejams tikai "Altum", bet mēs ar šo jautājumu nopietni strādājam no 2016. gada, un ir prieks, ka arvien vairāk projektu veiksmīgi tiek realizēti.

Vienlaikus nereti ir dzirdams par to, ka šajās programmās ir ļoti liels birokrātijas apjoms un daudzīvokļu māju īpašnieki, ja vien starp viņiem negadās kāds jurists vai kāds cits šajos jautājumos zinošs cilvēks, baidās arī no šī aspekta.

Arī mums ir noteikta kārtība, kā par šīs programmas izpildi ir jāatskaitās - Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, revīzijas iestādei, iekšējam auditam. Tur, kur ir publisks finansējums, un it īpaši kā šajā programmā, kur būtiska daļa ir dāvinājums jeb grants, mums ir jābūt, cik vien var objektīviem. Labāk, lai mums pārmet birokrātiju, nekā to, ka it kā labu mērķu vārdā nauda ir sadalīta negodīgi. Protams, ir žēl, ka šī programma asociējas ar birokrātiju, taču mēs nedrīkstam pieļaut kļūdas. Šādu kļūdu rezultātā var arī rasties secinājumi, ka kļūdu kopumā ir daudz, var uzlikt sodus, un tas var vispār apdraudēt publiskā finansējuma piešķiršanu šādiem mērķiem. Ja mēs izdarīsim nepareizas atkāpes, jo tā taču ir birokrātija, tad var ciest visa programma un tie projektu īstenotāji, kuri visu būs darījuši godprātīgi.

Te gan ir jāpiemin, ka visā šajā procesā noteikta loma ir arī tā sauktajām pilnvarotajām personām, kuras īpašnieku biedrību vārdā veic komunikāciju. Mums ir bijušas arī situācijas, kad bēdīgi slavenākajiem projektiem ir vienas un tās pašas pilnvarotās personas. Vienmēr viegli ir visu novelt uz valsts institūcijām, bet ir bijuši arī gadījumi, kad savlaicīga darbība nav bijusi no pilnvaroto personu puses.

Valdība oktobrī atbalstīja 52,5 miljonu eiro piešķiršanu lielo investīciju projektu īstenošanas atbalstam. Projekti jāvērtē "Altum" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Vai šis darbs jau ir sācies?

Dokumentus varēja iesniegt līdz 30.novembrim, un pēc tā arī tiks pieņemti lēmumi. Es paredzu, ka būs virkne ļoti labu projektu, bet būs arī tādi, kuri finansējumu nesaņems.

Kas ir galvenie iemesli, kuru dēļ jau tagad ir redzams, ka projekti finansējumu nesaņems?

Programmai ir liels publiskās naudas apjoms, kurš īsā laika periodā būs jāsadala labākajiem projektiem, tāpēc mēs definējām konkrētus kritērijus projektu vērtēšanai. Teikšu godīgi, biju pārsteigts, ka pēc sākotnējā novērtējuma šajā programmā ir liels to projektu skaits, kuri potenciāli finansējumu varētu nesaņemt. Piemēram, dažiem projektiem ir iespējami atteikumi saistībā ar trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanā. Tāpat ir gadījumi, ka uzņēmums var tikt uzskatīts par grūtībās nonākušu, un tur uzreiz ir pilnīgi cits regulējums un programmas finansējumam kvalificēties nevar. Ir arī gadījumi, kur debatējams ir jautājums, vai tas ir uzskatāms par lielu investīciju projektu. Turklāt šī ir programma, kur ir sadarbība ar komercbankām, un izskatās, ka dažiem projektiem var neizdoties saņemt finansējumu no komercbankām, kas savukārt raisa jautājumus, kādā stadijā ir bijis izstrādātais projekts.

Naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumi ir aktuāli jau kopš slavenā finanšu kapitālā remonta laikiem. Tas nozīmē, ka joprojām ir uzņēmumi, turklāt pietiekami lieli uzņēmumi, kuri ar to nav tikuši galā?

Diemžēl jā. Nesaku, ka daudz, bet ir.

Jāsaka, ka "Altum" tradicionāli ar lielajiem uzņēmumiem ir strādājis visai limitētos apjomos. Taču Covid-19 laikā mēs administrējām garantiju programmu, apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmu Covid-19 radīto seku novēršanai, un finansējumu saņēma arī labi zināmi un lieli uzņēmumi, bet bija arī tādi, kuriem tika atteikts. Un redzam, ka arī Covid-19 laikā, kas ir pāris gadus pēc 2018.gada, viens no atteikuma iemesliem bija trūkumi naudas atmazgāšanas novēršanas prasību izpildē. Žēl.

Ja pievēršamies Covid-19, tad kā pašlaik vērtējat šo programmu efektivitāti? Vai bija uzņēmumi, kuri saņēma atbalstu, bet tā arī neizdzīvoja?

Ir tādi, kas neizdzīvoja, un, iespējams, būs vēl, jo pieteikumu bija vairāk nekā 1000 un lielākā daļa atbalstu saņēma. Taču kopumā ir labāk, nekā mēs prognozējām. Jāpiebilst, ka ir arī tādas Covid-19 ietekmes pārvarēšanas programmas, kur problemātisku projektu vispār nav, piemēram, "Altum" Kapitāla fondā. Kopumā vislielākais projektu skaits Covid-19 programmās bija apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmā. Tur ir pa kādam uzņēmumam, kurš kavē maksājumus, bet kopumā ir labāk, nekā tika gaidīts.

Te ir jāatgādina, ka papildus aptuveni 50 miljoniem eiro, kurus apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmai piešķīra valsts, mēs paši piesaistījām vēl 80 miljonus eiro no Eiropas Investīciju bankas. Rezultātā mēs šajā programmā piešķīrām vairāk nekā 100 miljonus eiro. Un mērķis bija nevis naudu vienkārši izdāļāt un nodedzināt, bet finansēt uzņēmumu darbību, kur ir ticība par atgūšanos pēc pandēmijas.

Vienlaikus pašlaik ir energokrīze. Ekonomikā sākas recesija, un, ja sākumā tā tika prognozēta kā "īsa un viegla", tad tagad ekonomisti savās prognozēs jau kļūst piesardzīgāki. Vai jūs nesagaidāt, ka problēmas ar aizdevumu atmaksu var sākties tieši pašlaik?

Mēs rūpīgi monitorējam situāciju un arī runājam ar saviem klientiem. Mums tas ir ļoti svarīgi, lai būtu redzama patiesā aina. Šobrīd "Altum" portfelis ir kvalitatīvs, ieskaitot aizdevumus uzņēmumiem Covid-19 laikā. Skatīsimies, ko mums nesīs nākamais gads, taču līdz šim mēs esam bijuši piesardzīgi optimistiski. Pie mazākajām negatīvajām nobīdēm esam arī gatavi veidot papildu uzkrājumus. Šobrīd notiek Krievijas izraisīts karš un ir aktuālas tā radītās sekas, pirms tam bija Covid-19. Manuprāt, uzņēmēju gatavība negatīviem pavērsieniem tagad ir daudz augstāka. Tādēļ man ir piesardzīgi optimistiska sajūta, un mēs šobrīd neveidojam negatīvas prognozes par situāciju nākamajā gadā.

Ja mēs no ANM un Covid-19 programmām pievēršamies "Altum" tradicionālajām programmām, kuras nav saistītas ar šādām īpašām situācijām, tad kāds pēc tām ir pieprasījums?

Pieprasījums ir labs. Vislielākais tas ir mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes programmā. Turklāt, ja šajā programmā iet labi, tad tas ir viens no indikatoriem, kas parāda, ka arī kopumā ekonomika attīstās. Piemēram, gan pandēmijas, gan kara Ukrainā sākumā bija uzreiz jūtams, ka sarūk pieprasījums pēc investīciju produktiem un uzņēmēji iepauzē. Tagad mēs redzam, ka pieprasījums pēc investīciju produktiem ir aptuveni tāds pats kā mierīgākā laikā.

Kāda situācija ir ar Latvijas Zemes fondu, kas daudz var liecināt, piemēram, par zemnieku situāciju?

Pašlaik Zemes fonda portfeļa apjoms tuvojas 80 miljoniem eiro un fondā ir ap 25 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Šī ir programma, kura kopš sākuma 2015.gadā konsekventi ir augusi. Fondam ir divi instrumenti - ieguldījumi zemes iegādē un zemes reversā noma.

Mēs vienu brīdi redzējām, ka ir kritums pēc reversās nomas, kad zemnieks pārdod zemi fondam un pēc tam to nomā ar piecu gadu izpirkuma tiesībām. Pēc būtības šis instruments ir paredzēts situācijām, ja lauksaimnieks nevar saņemt aizdevumus bankās. Taču kopumā Zemes fonds konsekventi ir audzis, un nav šaubu, ka tā portfeļa vērtība drīz sasniegs arī 100 miljonus eiro.

Kas pašlaik notiek ar Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondu, un vai to nav ietekmējusi tagadējā ģeopolitiskā situācija?

Protams, ģeopolitiskās situācijas ietekme ir jūtama. Fakts, ka visam Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionam ģeogrāfiski tuvs un liels kaimiņš ir iebrucis reģiona valstī, nevar tikt ignorēts. Jau kopš Latvijas iesaistīšanās investīciju fondā mēs paši esam proaktīvi stāstījuši, kādēļ mūsu reģionā ir vajadzīgas investīcijas, un pamatojuši, kādēļ atdeve šeit ir lielāka nekā Francijā vai kādā citā Rietumeiropas valstī. Ir ļoti pareizi, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu bloks ir vienots, tostarp caur šādu fondu. Par spīti atšķirībām, arī kopējā šīm valstīm ir daudz un tuvināšanās ir ļoti svarīga. Taču viena situācija bija, kad mēs par to runājām pirms gada vai diviem, pavisam cita situācija ir šobrīd.

Trīs jūru iniciatīvas investīciju fonds ir vēl līdzekļu piesaistes procesā, un šobrīd tas ir izaicinoši. Lai kā gribētos teikt, ka mūsu būšana ES un NATO ir atbilde uz visu, ir tomēr investori, kuri uz šo reģionu pašlaik skatās daudz uzmanīgāk, un no mūsu puses ir nepieciešams pacietīgs papildu skaidrojošais darbs. Vienlaikus šie papildu izaicinājumi nav iemesls nolaist rokas. Drīzāk ir jārunā par to, ka lēmums izveidot šo fondu ir bijis pareizs un tālredzīgs. Te liels paldies ir jāsaka arī ASV institūcijām un īpaši ASV Starptautiskajai attīstības finanšu korporācijai, kura paziņoja par investīcijām šajā fondā, kad Rīgā notika Trīs jūru iniciatīvas samits.

Eiropas Centrālā banka ir sākusi celt savas likmes, līdz ar to mainās likmes arī finanšu tirgos. Kā tas jūs ietekmē?

Ir programmas, kuru nosacījumiem ir jābūt labākiem nekā kopumā finanšu nozarē, jo "Altum" ir izveidots, lai strādātu ar valstij nepieciešamiem un dzīvotspējīgiem projektiem, kuriem kādu iemeslu dēļ finansējumu nav gatavas piešķirt komercbankas. Piemēram, projektam ir pārāk mazs nodrošinājums, uzņēmums ir banku ieskatā ar nepietiekamu kredītvēsturi u.tml. Jau pieminētie īres nami - uzņemties saistības uz 30 gadiem ar 95% attiecināmo izmaksu un likmi 0,6% apmērā nekad nebūtu iespējams, ja nebūtu ANM finansējuma. Līdz ar to ir programmas, kurās mēs cenšamies maksimāli iet uz priekšu, it kā šādu svārstību tirgū nebūtu. Ja mēs šādiem projektiem piemērotu pašlaik tirgū esošās likmes, tos nevarētu īstenot.

Taču ir produkti, kur ir ļoti skaidri nosacījumi - piemēram, 2,2% un "Altum" piesaistītais finansējums no Valsts kases. Mainoties Valsts kases resursu cenai, mainās arī šo produktu likmes.

Tādēļ tas, ko mēs paši pašlaik varam darīt, ir rūpēties, lai "Altum" izmaksas nekļūst dārgākas. Taču, ja mainās resursu cena, tās ir izmaiņas, ko ietekmēt nevaram.

Jums ir arī programmas sadarbībā ar komercbankām - piemēram, hipotekārais kredīts pirmajam mājoklim jaunajām ģimenēm. Komercbankas pašlaik kredītlikmes ceļ. Vai tādēļ šajās programmās varētu samazināties pieprasījums?

Šobrīd nav būtisku noviržu no ierastās pieprasījuma situācijas. Ārpus ikdienišķā bija 2020.gada pavasaris Covid-19 pandēmijas sākumā, kad maijā izsniegto kredītu kritums bija par vairāk nekā 40%, taču pēc tam situācija atkal normalizējās. Es pieļauju, ka arī tagad zināms skaits cilvēku var apstāties un paanalizēt savu rocību. Taču cilvēks ir racionāla būtne, un vienmēr tā vietā, lai runātu, ka pirms pusgada bija cita likme, ir jāanalizē, vai likme ir objektīva šim laikam un vai ir kaut kas, kas liek domāt, ka pēc noteikta laika šī likme varētu būtiski kristies. Galvenais ir racionāli izvērtēt. Manuprāt, šobrīd joprojām ir piemērots laiks ņemt hipotekāro kredītu, ja ir vēlēšanās iegādāties savu mājokli.