Slepeni no sabiedrības lemj par bankas "Citadele" pārdošanu
Vērtējot potenciālos bankas "Citadele" investorus, tiek vērtēta darījuma cena, pircēja reputācija un spēja nodrošināt, lai banka turpinātu veiksmīgi strādāt, intervijā sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Slepenība gluži loģiski rada jautājumu, vai netiek gatavots darījums kādu konkrētu personu interesēs.
Viņš atzina, ka valdības locekļi zina potenciālo pircēju vārdus. Tomēr plašākai sabiedrībai līdz darījuma noslēgšanai informācija par investoriem atklāta netiks. Sabiedrībai bankas "Citadele" pircēju plānots paziņot tad, kad tiks noslēgts līgums un kad nevienai pusei vairs nebūs atkāpšanās ceļa. "Kad paraksti būs uz papīra, tad paziņosim, ka šis process ir noslēdzies, kas ir nopircis banku, par kādu summu," sacīja Dombrovskis.
Vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK) paredz, ka "Citadele" jāpārdod līdz gada beigām. Ja Latvijas valdība to neizdarīs, tad, visticamāk, EK pārņems procesu un pārdos banku ļoti ātri par, visticamāk, ļoti zemu cenu, prognozēja ministrs. "To var salīdzināt ar dzīvokļa pārdošanu. Īpašumu var pārdot normāli, par to saņemot tirgus cenu, vai to pārņems tiesu izpildītājs un pārdos ātri par cenu, kura parasti būs maza daļa no tirgus cenas," salīdzināja ministrs.
Dombrovskis kritizēja neoficiālu ziņu nopludināšanu par darījumu, uzsverot, ka tas var ietekmēt darījuma cenu, proti, valsts kā pārdevēja nedabūs lielāko iespējamo cenu, un baumu izplatīšana pat var "noraut" darījumu.
"Paskatieties, kā notiek jebkura privātuzņēmuma vai bankas pārdošanas process pasaulē. Kamēr darījums nav noslēgts, par to neraksta medijos un presē, neraksta, kas ir pieteicies, kam ir kāda interese, kurš turpinās sarunu procesu un kurš neturpinās. Tam ir ļoti labi iemesli. Abas puses, īpaši tā puse, kura kaut ko pārdod, ļoti labi saprot, ka ar kādu lieku vārdu, ar kādu publisku informāciju, ko var izlasīt arī konkurenti un pretendenti, var ļoti viegli ne tikai diskreditēt, bet "noraut" visu procesu. Diemžēl daži uzskata - ja pārdevējs ir valsts, tad absolūti visam procesam jābūt atklātam. Tas tā nav. Ja turpināsies baumu izplatīšana, spriedelēšana par to, kas notiek, tad valsts, nodokļu maksātāji par to var samaksāt ļoti dārgi, tas var "noraut" visu procesu," sacīja ministrs.
Pārliecību par veiksmīgu darījuma izdošanos Dombrovskim dod tas, ka pārdošanas process ir ļoti profesionāli organizēts. "Līdz brīdim, kad sāka parādīties visādas bezatbildīgas baumas, man šī pārliecība bija ļoti augsta. Baumas un spriedelēšana drusciņ varētu samazināt manu pārliecību," atzina ministrs. Viņš informēja, ka atbildīgajām iestādēm ir lūgts izmeklēt slepenās informācijas noplūdi.
Pēc ministra teiktā, investoru piesaistes procesā joprojām tiek vērtēta arī iespēja pārdot "Citadeles" akcijas biržā, tomēr jautājums ir par to, cik tas ir reāli. "Tas tomēr prasa diezgan ievērojamu laiku," par bankas akciju pārdošanu biržā teica ministrs un pieļāva, ka šādā gadījumā pastāv risks nepaspēt pārdot banku līdz gada beigām.
Bankas "Citadele" pārdošanas procesam līdzi seko arī EK. Vienošanās ar EK par bankas "Citadele" pārdošanu ir jāpilda, jo Eiropas Savienības iekšējie tirgus noteikumi paredz, ka valsts nedrīkst iejaukties un konkurēt ar privātām bankām, ar privātiem uzņēmumiem. Tas ir iespējams tikai dažos izņēmuma gadījumos, un viens tāds izņēmuma gadījums bija 2008.gada Ministru kabineta lēmums pārņemt "Parex banku", lai nodrošinātu finanšu sektora stabilitāti. Latvija ir apņēmusies, ka ar laiku, kad valsts izies no krīzes, banka tiks pārdota. "Esam 2014.gadā, krīze jau kādu laiku ir beigusies, un mums ir jāpilda vienošanās, banka "Citadele" ir jāpārdod līdz šā gada beigām. Dažas reizes jau esam izmantojuši Eiropas Komisijas pretimnākšanu par to, cik daudz varam pagarināt šo pārdošanas procesu," sacīja Dombrovskis.
Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka viens no priekšnosacījumiem, lai bankas pārdošanas darījuma cena un potenciālie pretendenti būtu vislabākie iespējamie, ir tas, lai tiktu ievērota konfidencialitāte par šo darījumu. "Jābūt apziņai, ka pašlaik veiksmīgi strādājošā banka "Citadele" pieder mums visiem un visi esam ieinteresēti, lai mēs pildītu savu vienošanos ar Eiropas Komisiju pārdot šo banku un pārdotu tiem pretendentiem, kuri nodrošinās bankas veiksmīgu darbību arī nākotnē un par to saņemtu maksimālo iespējamo cenu. Tā priekšnosacījums ir, ka rīkojamies pēc finanšu tirgus spēles noteikumiem, tas ir, ievērojam maksimālu konfidencialitāti par šo darījumu. Ja to nedarām, tad jārēķinās, ka būs sekas," sacīja Dombrovskis.
Viņš atzīmēja, ka finanšu sektorā ir ļoti sīva konkurence un neviens pretendents negrib, lai konkurenti pasaules mērogā zinātu, ka tam varētu būt interese par Austrumeiropu un ka tas vispār apsver iespēju nopirkt kādu banku.
Vaicāts, vai pārdošanas darījumā valsts var noteikt kādas prasības, nosacījumus investoram attiecībā uz bankas darbu, Dombrovskis sacīja, ka šāda veida valsts iejaukšanās būtu pārmērīga. "Mēs, protams, esam ieinteresēti, lai banka turpinātu veiksmīgi strādāt. Investora reputācijai ir nozīme lielā mērā tāpēc, lai būtu pārliecība, ka investors spēs to nodrošināt. Par to, protams, liecina arī piedāvātā cena. Tomēr kopumā valsts, piemēram, nesāk uzņēmumiem "Grindeks" vai "Latvijas Finierim" norādīt, kādi medikamenti ir jāpārdod vai kāda koksne jāražo. Uzskatām, ka privātie uzņēmēji ir labākie eksperti par to, kā strādāt, lai gūtu vislielāko peļņu, lai nodrošinātu vislabākās izredzes savam uzņēmumam un līdz ar to sniegtu vislabāko devumu Latvijas tautsaimniecībai," salīdzināja ekonomikas ministrs.
Ministrs noraidīja nacionālās apvienības kritiku, ka bankas pārdošanas process būtu necaurspīdīgs. Dombrovskis intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka pārdošanas procesu visu laiku kontrolē augsta līmeņa darba grupa, kurā ir arī nacionālās apvienības pārraudzītās Tieslietu ministrijas augsta līmenis ierēdnis, kurš nav nokavējis nevienu sēdi un ar kuru tad ministre Baiba Broka var runāt par pārdošanas procesu un tālāk informēt savu politisko grupu.
Dombrovskis stāstīja, ka bankas pārdošanas procesā uzrunāti tikuši aptuveni 100 investori, bet pakāpeniski potenciālo pircēju skaits samazinājies, un tagad uz nākamo posmu ies tikai "daži, maksimāli trīs". Politiķis apgalvoja, ka valdība darot visu, lai bijušie "Parex" īpašnieki neparādītos potenciālo "Citadeles" bankas pircēju lokā. Pilnībā garantēt to nevarot, bet Dombrovskis par "99,9% ir pārliecināts", ka bijušo "Parex" ūpašnieku starp "Citadeles" pircējiem nebūs.
Jautāts par bankas pārdošanas cenu, Dombrovskis neatbildēja, bet atkārtoti uzsvēra, ka informācijas noplūdes rada draudus saņemt maksimālu cenu par banku.
Banka "Citadele" tika dibināta 2010.gadā, restrukturizējot valsts pārņemto "Parex banku". Patlaban Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% mīnus viena bankas "Citadele" akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.
Pērnvasar valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai "Citadele". Darījuma finanšu konsultants investīciju banka "Societe Generale" uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas "Citadele" stratēģiskajiem ieguldītājiem. Vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Gala lēmumu par investoru piesaisti valdība plāno pieņemt šovasar.
Banka "Citadele" šī gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 5,7 miljonu eiro peļņu pēc uzkrājumiem un nodokļu nomaksas. "Citadeles" grupa strādāja ar 5,9 miljonu eiro peļņu. "Citadeles" grupas kredītportfelis šogad pirmajā ceturksnī pieauga par 16,5 miljoniem eiro un sasniedza 1,07 miljardus eiro, bet bankas - par 13,3 miljoniem eiro, sasniedzot 938 miljonus eiro.
LETA, Foto: Edijs Pālens/Ieva Čīka/LETA
