Kas nosaka, kāds šoziem būs tīrāmo ietvju apjoms Rīgā?

Rīga ir izvēlējusies citu virzienu, un ir arī skaidrs, kādēļ tā. Runa ir par naudas taupīšanu. Rīgas iepirkums ziemai šogad izskatījās tā, ka ir divi iepirkumi, kur vienā tiek noskaidrots sniega tīrītājs noteiktā adrešu sarakstā, bet otrā iepirkumā ir otrs adrešu saraksts.

Prasība ir nodrošināt noteiktu apjomu tehnikas - konkrētāk 16 tehnikas vienības. Līgumu ir iespējams noturēt piecus gadus, un Rīgas dome noslēdz vispārējo vienošanos ar visiem pretendentiem, kas piedalījās iepirkumā un atbilda iepirkuma nosacījumiem, - šogad tas bija "Clean R" un "Hagberg". Pretī šīm prasībām par tehnikas nodrošinājumu ir pašvaldības nosacījums - ja būs sniegs, tad jūs tīrīsiet, ja sniega nebūs - jūs netīrīsiet. Lai saprastu, ko tas nozīmē mums kā uzņēmumiem, ir jāzina, ka labs sniega tīrīšanas traktors maksā ap 70 000 eiro. Ja mums tādi ir vajadzīgi 16, tad tas ir pietiekami liels investīciju apjoms. Pusi no šīs tehnikas mēs nodrošināsim paši, otra puse tiks nomāta, kas uzņēmējam ir izaicinoši.

Kā piemēru par atšķirīgiem risinājumiem varu minēt arī Viļņas pieredzi, kas ir būtiski atšķirīga no Rīgas. Viļņas teritorija ir sadalīta lotēs, par kurām ir publiskais iepirkums. Pakalpojuma līgumi tiek slēgti uz pieciem gadiem, un tajos ir iekļauti visi darbi. Pašvaldība ir noteikusi konkrētas kvalitātes prasības, un, kā tās tiek sasniegtas, ir pašu uzņēmumu ziņā. Būtiskākā atšķirība ir tajā, ka vai tu kā uzņēmums esi atbildīgais saimnieks konkrētajā teritorijā, pats monitorē situāciju, vai arī esi pielīdzināms zaldātam, kam tiek dots uzdevums tīrīt to vietu, kur tev liek. Pēc šādas darba organizācijas mēdz būt diskusijas par to, vai bija dots pareizs uzdevums, vai notīrīts ir tur, kur vajag utt.

Kā saprotu, tad jums kā uzņēmumam vieglāk darbu būtu organizēt, ja sistēma būtu tāda kā Viļņā, kur jums ir uzticēta konkrēta teritorija?

V.P.: Viļņas uzstādījums ir, ka viņi grib zaļu un tīru pilsētu. Piemēram, viņiem ir nosacījums, ka daļa no zālieniem tiek pļauti tikai divas reizes gadā. Pirmā reakcija - kā tad tā? Bet viņu mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību - nevis visus pilsētas zālienus pārvērst par golfa laukumiņiem, bet gan atstāt vietu, kur dzīvot kukaiņiem, dažādām augu sugām.

Ko mēs kā uzņēmums vēlētos? Labāk būtu, ja būtu skaidri definēta teritorija un prasības. Taču, protams, ka mēs ļoti labi saprotam, ka tam visam pretī ir naudas jautājums. Šajā rudenī mums sarunas ar pašvaldībām ir bijušas skaudras un godīgas. Sākas apkures sezona, un, ja pašvaldībai ir jāizvēlas vest ārā lapas vai maksāt pabalstus saviem iedzīvotājiem, tad izšķiršanās ir skaidra.

Atgriežoties pie šīs ziemas līguma ar Rīgas domi - kas būs jūsu atbildība?

V.P.: Ja sākam ar lielo ainu, tad divi lielie vaļi ir ilgtermiņa līgumi ar Daugavas labā un kreisā krasta uzturētājiem, kuri uz ielām veic gan ziemas, gan vasaras darbus, gan nodrošina remontdarbus. Nākamā pakāpe šajā sistēmā ir Rīgas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Viņi ir ņēmuši vērā iepriekšējo gadu pieredzi un ir audzējuši kapacitāti, lai noteiktu darbu apjomu ar ietvju tīrīšanu spētu veikt paši. Tieši Teritorijas labiekārtošanas pārvalde arī veica šos divus iepirkumus, kuros, man ar nožēlu ir jāatzīst, startēja tikai divi dalībnieki. Ja godīgi, tad bija cerība, ka pretendentu būs vairāk. Līdz ar to Teritorijas labiekārtošanas pārvalde pati tīrīs 110-150 kilometrus ietvju. Savukārt privātajiem uzņēmumiem katram būs jātīra līdz 250 kilometri ietvju vēsturiskajā centrā un vēl līdz 250 kilometriem ietvju ārpus tā. Kāds būs reālais apjoms, noteiks pasūtītājs.

Taču es uzsvēršu, ka līguma saturs ir šāds: ja būs sniegs, būs uzdevums ar adresēm, kurās ietves ir jātīra. Līdz ar to nav tā, ka mums automātiski būtu noteikta teritorija, kura jātīra. Piemēram, Jūrmalā mēs paši monitorējam situāciju un lemjam, vai ir jābrauc tīrīt sniegs no ielām un ietvēm, vai ir jākaisa ar pretslīdes materiāliem. Rīgā to, vai brauc, kas brauc un uz kurieni brauc, noteiks pasūtītājs.

Tas nozīmē, ka adreses, kurās jūs strādāsiet, var arī mainīties?

V.P.: Var.

Nebūs tā, ka par šo teritoriju ir atbildīga Rīgas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, par šo - "Hagberg" un par šo - jūs?

Ģirts Baltrums (Ģ.B.): Tiks izvērtētas prioritātes un adreses, darba uzdevumi var mainīties. Turklāt šīs izmaiņas var notikt arī pa diennaktīm. Visu noteiks pasūtītājs.

V.P.: Šajā gadījumā tas ir stāsts par to, ka naudas ir tik, cik ir, un ir jādomā, kā to labāk izlietot. Tādēļ es uzsvēršu, ka Rīgas domes rīcība ir pilnībā saprotama.

Rīgas izpilddirektors arī minēja, ka uzkopšanas darbiem ziemā ir rezervēts līdz pusmiljonam eiro. Tātad, cik jūs saņemsiet par darbu šajā ziemā, jums nav ne jausmas?

V.P.: Tieši tā.

Vēl ir jāuzsver, ka Rīgas domes iepirkumā uzņēmumiem bija prasība, cik tehnikas vienībām ir jābūt to rīcībā, un arī mēs atbilstoši plānojam savu kapacitāti, rēķinoties ar normālu ziemu. Normāla ziema ir, ja dienā sniega sega izveidojas līdz 5 centimetriem. Rēzeknē šogad ir bijušas dienas, kad sniega sega sasniedz arī 15 un 20 centimetrus. Pērn pie šāda sniega apjoma Rīgā pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē bija izsludināts "sarkanais brīdinājums".

Tehnika jums ir, bet kā ir ar darbiniekiem, kas ielas tīrīs ar lāpstām, jo uz ietvēm ir arī statīvi velosipēdu pieslēgšanai, puķu kastes, soliņi, ap kuriem sniegu traktors notīrīt nevar?

Ģ.B.: Katrai tehnikas vienībai ir piesaistīta arī mobilā brigāde ar trīs līdz četriem darbiniekiem, kura ar rokām iztīra tās vietas, kuras nevar ar tehniku, kā arī nokaisa ietves ar pretslīdamības materiālu. Normālos apstākļos darbs tiek organizēts šādi - vispirms lielāko sniega kārtu notīra tehnika, tai seko mobilā brigāde, kas sakopj vietas, ko traktors nevar. Notīra pāri palikušo sniegu, novirza kupenas, kārtīgi iztīra autobusu pieturvietas un tamlīdzīgi.

Ir gan ietvju posmi, kurus tehnika izbraukt vispār nevar un kur ir vajadzīgs tikai roku darbs. Tās ir gan vietas, kur ir ierīkoti stabiņi, gan krustojumi, gan šauras vietas.

Kā ir ar darbinieku piesaisti, jo pagājušajā ziemā tieši nepietiekams sētnieku skaits bija liela problēma?

V.P.: Nav ko slēpt, tas ir izaicinoši. Arī mēs nevaram sist pie krūts un teikt, ka esam nokomplektējuši visu štatu. Te arī būtu jārunā par darbaspēka importu, jo es neredzu iespēju, kā citādāk piesaistīt nepieciešamo skaitu ar mazkvalificētiem darbiniekiem, kuru atalgojums ir tuvu minimālās algas līmenim.

Cik jums trūkst?

V.P.: Kopā mums ir 220 darbinieki, un pašlaik, sākoties ziemai, trūkst aptuveni 11 cilvēku. Tas ir daudz. Stāsts ir arī par to, ka ziemā mums vajag vairāk darbinieku nekā vasarā. Turklāt vasarā mums vajag darbiniekus, kuri pļauj zāli, bet ne visi, kas var tīrīt sniegu, var strādāt arī ar trimmeriem un zāles pļāvējiem. Tāpat ne visi, kas vasarā pļauj zāli, ir ar mieru ziemā strādāt ar lāpstu.

Ģ.B.: Vidēji gadā mums ir 5% brīvu vakanču. Ar ziemas darbiem gan tiešām ir mazliet grūtāk. Mūsu priekšrocība varbūt ir tajā, ka mēs Rīgā apkalpojam arī salīdzinoši daudz komercobjektu un tad mēs varam nepieciešamības gadījumā piesaistīt darbiniekus no tiem.

Pašlaik mēs veicam arī lielu kampaņu reģionos un meklējam darbiniekus. Mēs viņiem Rīgā arī nodrošināsim dzīvošanu dienesta viesnīcā laikā, kad viņi šeit strādās.

Kur ir lielākā problēma - cilvēku vienkārši nav, atalgojuma līmenis nav pievilcīgs?

V.P.: Ja mēs runājam par darbinieku pieejamību, tad nevajag aizmirst, ka Rīgā un apkārtnē pašlaik top virkne lielu infrastruktūras projektu - "Rail Baltica" objekti, Ķekavas apvedceļš. Mēs konkurējam uz līdzīga profila darbaspēku. Daļa ir arī izbraukusi. Vienlaikus pieredze liecina, ka šis ir aktuāls izaicinājums arī citviet Eiropā.

Kas attiecas uz atalgojumu, tad to mēs pamazām ceļam, bet ir zināmas robežas. Sētnieks tomēr ir tā profesija, kur atalgojums vienmēr būs tuvu minimālās algas līmenim. Augstāks atalgojums ir tad, ja cilvēks apgūst darbu ar tehniku utt.

Tādēļ īsumā - mēs attiecībā uz darbaspēku izjūtam to pašu, ko visa valsts.

Ģ.B.: Es piebildīšu, ka mēs ne velti meklējam cilvēkus reģionos, jo, piemēram, prasme vadīt traktoru nav tā lieta, ko izvēlas apgūt daudz jauniešu Rīgā. Cilvēkiem, kuri vairāk strādā lauksaimniecībā, šīs prasmes ir, un ziemā, kad lauksaimniecībā darba ir mazāk, mēs ceram viņus piesaistīt. Būtiski, ka katram sētniekam līgumā ir noteikts darba apjoms, kas jāveic. Ja darba apjoms ir lielāks, palielinās arī atalgojums. Turklāt arī katram darbiniekam ir iespēja izvēlēties sev darba apjomu - ir pensijas vecuma cilvēki, kas priekšroku dod nelielam apjomam un stabilam, bet vairāk minimālās algas līmenim pielīdzināmu atalgojumu. Bet ir arī sētnieki, kas izvēlas strādāt vairāk un vairāk arī saņemt. Turklāt, kas nav mazsvarīgi, mēs saviem darbiniekiem nodrošinām ne vien darba apģērbu un instrumentus, bet arī labumu grozu. Tostarp arī visiem darbiniekiem, kas strādā vairāk nekā pusslodzes darbu, pēc līgumā noteiktā termiņa ir nodrošināta veselības apdrošināšana.

V.P.: Jāpiebilst, vasarā zāles pļaušanas darbiem izdodas piesaistīt arī studentus, bet ziemā viņiem ir mācības, tādēļ tas īsti nav iespējams.

Pagājušais gads Rīgā bija interesants ar to, ka tika nolemts ierobežot sāls lietošanu un atļāva visu sniegu no ietvēm nenotīrīt, bet to piemīdīt. Visai drīz gan izrādījās, ka atkalas laikā piemīdītais sniegs pakūst, sasalst, gājēji uz apledojušajām ietvēm krīt un gūst traumas. Tad tika nolemts, ka preventīvi sāls maisījumus lietot tomēr drīkst. Kādas prasības ietvju tīrīšanā ir izvirzītas šogad?

Ģ.B.: Mainīgos laikapstākļos, kad ik pa laikam snieg, ir pieļaujams, ka uz ietvēm ir dažus centimetrus bieza sniega kārta, bet ir noteikts laika periods, kurā ietves ir jānotīra līdz tīram segumam. Noteikti ir nepieciešami preventīvie darbi. Mums bija sarunas ar pašvaldību, ka darbi ir jāsāk jau naktī, jo no rīta, ja ir uzsalis, tas būs jau par vēlu.

V.P.: Te ir jāpadalās arī ar pieredzi Valmierā, kur pērn līgumu zaudējām un izdarījām galveno secinājumu - mums kā ekspertiem ir jāspēj skaidri izrunāt ar pasūtītāju, kas ir un kas nav iespējams. Valmieras pašvaldība sagaidīja pilnīgi tīras ietves, nelietojot sāli. Mums ir jāspēj pasūtītājam paskaidrot, ka mūsu klimatiskajā zonā tas ir praktiski neiespējami. Ir laika periodi, kad to var izdarīt, taču visu ziemu nodrošināt, lai uz ietves nebūtu ledus, tikai kaisot smiltis, nevar. Tādēļ es gribu pateikt pilnīgi skaidri - Latvijā, atrodoties blakus Baltijas jūrai un Rīgas jūras līcim, kas rada ļoti mainīgus laikapstākļus ziemā, ietves attīrīt no apledojuma bez sāls nevar. Vai arī tad ir jāsamierinās, ka būs periodi, kad ir apgrūtinoši pa tām pārvietoties. Abas lietas reizē nevar.

Pagājušajā gadā ziemas vidū arī Rīgā tika nolemts līgumu ar "Clean R" nepagarināt. Kādi ir jūsu secinājumi, lai šāda situācija neatkārtotos?

V.P.: Galvenā atziņa - ar pasūtītāju ir jāsēžas pie viena galda un jārunā. Šādu sarunu rosinājām gan Liepājā, Rēzeknē un citviet, gan arī Rīgā un guvām apstiprinājumu - visi sniega tīrīšanas darbos iesaistītie pie viena galda apsēsties nevarēs, bet par ietvēm atbildīgie gan, lai vienotos par iespējami sinerģisku, saskaņotu darbu. Ar Rīgas izpilddirektoru Jāni Langi runājām, ka telefona līnijām ir jābūt atvērtām abos virzienos. Un, ja būs situācija, kura ir jārisina, tad sēdīsimies pie galda un runāsim, kāds būtu labākais risinājums. Tas, kas pagājušajā gadā bija pilnīgi greizi, bija kaut kāda apvainošanās un tādēļ izskanēja viss, kas izskanēja. Es tad "Clean R" vēl nestrādāju, bet man no šīs komunikācijas bija radies priekšstats, ka "Clean R" tīra visu Rīgu un ir vainojams pie visām problēmām, lai gan tā nebija ne tuvu - Rīgā mūsu pārziņā bija vien aptuveni 5% ietvju, turklāt visā pilsētā, nevis, piemēram, centrā, Vecrīgā vai kādā citā noteiktā daļā. Ja būs nepieciešamība, papildu tehnikas vienības nomāsim. Tāpat pēc pagājušā gada ir atziņa, ka ir jāgādā par modernu tehnikas parku.

Ģ.B.: Atšķirībā no pagājušā gada šogad ir izdevies vienoties arī par to, ka mēs veicam preventīvos darbus, kurus sākam jau naktī. Tāpat šogad iepirkums tomēr vairāk ir sadalīts pa iecirkņiem un rajoniem. Iepriekš iepirkumā bija punktveida posmi - arī 5-20 metru gari posmi praktiski pa visu Rīgu. Tagadējā sistēma arī mums kā uzņēmējiem būs saprotamāka un vieglāka.

Vai tomēr šajā iepirkumā, kur ir paredzēts, ka uzņēmumi ietves tīra pēc Rīgas domes pasūtījuma, jau saknē nav iestrādāta problēma? Proti, ja iedzīvotājiem būs sūdzības, tad Rīgas dome vainos jūs, ka jūs neesat pietiekami labi notīrījuši, jūs varēsiet teikt, ka Rīgas dome konkrētajā adresē nav laicīgi pasūtījusi tīrīšanu, un sāksies jau daudzas reizes redzētā atbildības nogrūšana vienam uz otru.

V.P.: Saspringtas situācijas izslēgt nevar. Risinājums - pirms rīkot publisku skandālu, ir sēsties pie viena galda un saprast, kas nogāja greizi - vai netika dots atbilstošs pasūtījums, vai mēs to nepareizi sapratām, vai tas tiešām netika pienācīgi izpildīts. Mēs esam savlaicīgi strādājuši, lai pilsētās, kur nodrošinām sniega tīrīšanu, darbs starp pasūtītāju un visiem izpildē iesaistītajiem notiktu sinerģijā. Esam vienojušies, ka saskaņota rīcība var būt efektīva un to šogad īstenosim.

Kā ir ar smilts un tehniskā sāls iepirkumiem šai ziemai? Vai tos ir izdevies iepirkt nepieciešamajā daudzumā un kas notiek ar cenām?

V.P.: Mums ir sagādātas vairāk nekā 6000 tonnu sāls. Sāls cenas ir cēlušās. Protams, ka sāls iegāde nebūt nebija vienkārša, jo iepriekš to pamatā veda no Ukrainas un Baltkrievijas. Tagad sāli esam iepirkuši Vācijā. Atšķirība no iepriekšējiem gadiem ir tāda, ka parasti tika pasūtīts sāls daudzums visam gadam un tā piegādes notika pakāpeniski, krājumiem atrodoties pie piegādātāja. Šogad partneri no tā atteicās un viss sāls daudzums mums ir jāuzglabā pie sevis.

Ģ.B.: Protams, ka krājumu izveidošana prasīja daudz sirmu matu. Tādēļ mēs materiālu sākām iepirkt un uzglabāt savās noliktavās jau no jūnija. Tas ir ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Jūrmalā, Tukumā, Rēzeknē. Tādēļ normālas ziemas apstākļos mēs noteikti pašlaik spējam nodrošināt nepieciešamo sāls daudzumu decembrim un janvārim. Ar piegādātājiem ir arī vienošanās par februāri un martu.

V.P.: Es tomēr gribētu uzsvērt, ka mēs visu laiku runājam tiešām par normālu ziemu. Var gadīties arī tādi laikapstākļi kā pērn, kad dienas laikā izveidojas sniega sega 10-20 centimetru biezumā un tad kādu laiku tas ir jāpiecieš, jo ir zināmi limiti, ko var izdarīt vienas dienas laikā. Paralēles var vilkt ar mājas uzkopšanu - ir tomēr atšķirība darba apjomā, kas ir jāiegulda, ja māja ir jāiztīra parastās dienās vai pēc ballītes.

Par sāls lietošanu diskusijas rit jau gadiem. No vienas puses, ir arguments, ko jūs jau minējāt, ka mūsu klimatiskajos apstākļos bez sāls atbrīvoties no ledus uz ietvēm ir teju neiespējami, no otras puses, ir argumenti par kaitējumu apkārtējai videi, suņu ķepām un sabeigtiem zābakiem. Pagājušajā gadā "Rīgas meži" parkos sāka kaisīt šķembas. Vai pašlaik ir redzams, ka veidojas videi draudzīgākas tehnoloģijas ietvju virsmu apstrādei ziemās?

Ģ.B.: Jāsāk ir ar to, ka uz ietvēm netiek kaisīts tīrs sāls. Katrai pilsētai ir savas prasības, un tiek lietoti sāls un smilts maisījumi, kur attiecība parasti ir viens pret pieci. Tā kā pārsvarā tās ir smiltis. Proporcijas, palielinot sāls daudzumu, tiek mainītas tikai intensīvas atkalas apstākļos. Kas attiecas uz šķembām, tad mēs tās esam izmēģinājuši vairākos komercobjektos. Tomēr pilsētu gadījumā lielais jautājums ir par infrastruktūru, jo šķembas nedrīkst nonākt lietus kanalizācijas sistēmā. Šķembas nav piemērotas tam, lai no šīm sistēmām izskalotos, tās vienkārši aizdambējas un rodas jau citas problēmas. Tāpat ir jārēķinās, ka šķembas ir dārgāks materiāls un ietves netiks notīrītas līdz asfaltam.

V.P.: Tāpat daudz šajā jautājumā ir saistīts ar sabiedrības gaidām, un ir jāstrādā arī ar šo jautājumu. Analoģija ir ar lapām rudenī. Vai tiešām mums visas lapas ir jānovāc un jāveido sterils zāliens, vai arī daļa lapu var palikt un veidot dabīgu vidi ap kokiem? Varbūt ir jēga beigt to pūšanu un visas lapas no parkiem neizvest? Vai mums vasarā ir jāpriecājas par nomiglotiem, steriliem laukiem, kuros nekas nedzīvo, vai tomēr labāka ir dabīga pļava? Tas pats attiecas uz sniegu un jautājumu, cik ātri un ar kādiem paņēmieniem tas ziemā ir jānovāc. Varbūt ir jēga nelietot tik daudz sāli, divas dienas pabraukt pa sniega putru un pagaidīt, kamēr to iztīrīs mehāniski? Tas ir stāsts par gaidu un vēlmju sabalansēšanu.

Rīgā jums būs pasūtījumi par ietvju tīrīšanu tieši vēsturiskā centra teritorijā. Kādiem izaicinājumiem, sākot ar dažādās konfigurācijās novietotām automašīnām un beidzot uz ietvēm atstātiem skrejriteņiem, esat gatavi?

Ģ.B.: Mums ir cerības, ka skrejriteņu skaits ziemas laikā tomēr samazināsies.

Pirmkārt, mums ir jārēķinās ar iedzīvotājiem, tādēļ naktīs skaļu tehniku ietvju tīrīšanai mēs neizmantosim. Otrkārt, būs jāņem vērā ietvju platums, jo vēsturiskajā centrā ietves var arī nebūt standarta platumā un ir jādomā, kādas tehnikas vienības šaurākās vietās vispār varam lietot. Protams, ka būs roku darbs. Kas attiecas uz automašīnām, tad tur mēs ceram uz sadarbību ar Rīgas domes Satiksmes departamentu.

Kā kopumā uzturēšanas darbu izmaksas ir ietekmējusi inflācija, energoresursu cenas?

Ģ.B.: Viena lieta noteikti ir sāls cenas, kuras mēs jau pieminējām. Ja iepriekš parastā cena bija ap 40 eiro tonnā, tad jau pagājušajā ziemā cena trīskāršojās, bet pašlaik ir ap 80-85 eiro tonnā. Otra lieta ir degviela, un arī šis faktors mums ir jāņem vērā.

V.P.: Tāpat ir jāpiemin darbinieku algas. "Fontes" pētījums liecina, ka pašlaik tās ir pieaugušas par aptuveni 9%. Citas izmaksas, bez šīm trim nosauktajām, nav būtiski mainījušās.

No 1. janvāra pieaugs arī minimālā alga, kas, kā nojaušu, var ietekmēt sētnieku darba samaksu. Jūs ar to rēķināties?

V.P.: Plānojam, ka minimālās algas pieaugums nākamajā gadā mums papildus izmaksās vairāk nekā 100 000 eiro.

"Vizii Urban" oficiāli darbu sāks 1. janvārī - ar kādiem darbības rezultātiem pirmajā darbības gadā rēķināties?

V.P.: Līdzšinējā "Clean R" pieredze ar teritorijas uzkopšanas pakalpojumiem ir bijusi ar mainīgām sekmēm. No vienas puses, "Clean R" ir ļoti labas sekmes publiskajos iepirkumos - ir uzvarēts katrs trešais iepirkums, kas liecina par ļoti lielu mūsu komandas kompetenci. No otras puses, ir bijusi arī sāpīga pieredze - jau pieminētie līgumi ar Valmieru un Rīgu pagājušajā ziemā. Pašreiz vēl notiek budžeta izskatīšana, un par precīziem biznesa rādītājiem vai pat plāniem nevaram runāt, taču, protams, "Vizii Urban" uzdevums būs palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar to, kāds "Clean R" iepriekš bija no teritorijas uzkopšanas darbiem.

Vai pirmajā darbības gadā "Vizii Urban" plāno strādāt ar peļņu?

V.P.: Tāds uzdevums mums ir, jo arī grupas strukturālās izmaiņas ir saistītas ar izmaksām. Cik liela būs peļņa, gan varēšu pateikt tikai nākamgad.

Cik lielā mērā "Vizii Urban" apgrozījumu veidos pašvaldību pasūtījumi, cik - komercuzņēmumi?

V.P.: Mēs sadarbībā ar ekspertiem šogad arī veicām izvērtējumu par kopējo pilsētvides uzturēšanas tirgus apjomu Latvijā, un, pēc mūsu aplēsēm, tad šī tirgus niša ir ap 100 miljoniem eiro, un "Clean R" ir viens no tirgu līderiem, kas noteiktu daļu tirgus iegūst publiskajos iepirkumos, bet vēl vienu daļu veido komercuzņēmumu pasūtītie darbi. Mūsu uzdevums - nepazaudēt savas pozīcijas un tās stiprināt, turpinot nodrošināt pakalpojumus gan pašvaldībās, gan arī korporatīvajā segmentā.

Cik ieinteresēti ārpakalpojumu izmantošanā ir privātie uzņēmumi? Vai daudzi joprojām neuzskata par labāku algot paši savus darbiniekus, kas apkopj teritoriju?

V.P.: Ārpakalpojums, protams, nav nekāda panaceja. Taču tāpat panaceja nav visu darbu veikšana saviem spēkiem, un to var teikt par praktiski ikvienu pakalpojumu jomu. Drīzāk ikvienam uzņēmumam ir jābūt skaidriem argumentiem, kādēļ viņi kādus darbus izvēlas nodrošināt paši vai arī kādēļ tiek izmantoti ārpakalpojumi, un tiešās izmaksas ne vienmēr ir galvenais iemesls. Tikpat būtisks iemesls var būt arī, piemēram, kadru mainība un spēja atrast piemērotus darbiniekus. Uz šo jautājumu katram uzņēmumam ir jāatbild pašam.

Rīgas domes iepirkumā piedalījāties tikai jūs un "Hagberg". Kā vērtējat konkurenci šajā sektorā?

V.P.: Arī es gaidīju, ka Rīgas iepirkumā piedalīsies vairāk uzņēmumu, jo spējīgi uzņēmumi šajā nozarē, protams, ir arī bez mums ar "Hagberg". Mans privātais viedoklis ir, ka atbilde slēpjas līguma saturā, jo prasības iepirkuma dalībniekiem bija augstas, bet pretī ir darbs pēc pasūtījuma, kurš var būt un var nebūt. Tajā pašā laikā tas nav pārmetums, un es saprotu, kādēļ Rīga šogad tieši šādi strukturēja iepirkumu. Taču nākotnē to vajadzētu risināt citādāk.

Man ir arī iecere, ka šajā nozarē vajadzētu iedzīvināt uzņēmumu asociāciju, lai runātu par jautājumiem, kuri attiecas uz visiem. Piemēram, viens no šādiem jautājumiem ir tas, kā notiek vērtēšana publiskajos iepirkumos. Ļoti tipiski ir, ka pasūtītāji vienkārši saskaita piedāvājumos iesniegto pakalpojumu cenas. Ziemas uzturēšanas darbu gadījumā tas, piemēram, ir par noteikta apjoma vai platības tīrīšanu, kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem un sniega izvešanu. Vienlaikus šo iepirkumu specifika ir tāda, ka pasūtītājs nevar pateikt dažu veicamo darbu apjomu. Piemēram, sniega ziemā var būt daudz un var būt maz, pļaušana var būt biežāka vai retāka, jo vasara var būt lietaina, bet var būt arī sausums utt. Taču, ja pretendentu piedāvātās cenas netiek pareizinātas ar apjomu, tad netiek iegūta arī patiesā aina un daži no tirgus dalībniekiem to arī izmanto un "spēlē pokeru" ar cenām par darbiem, kuros svarīgs ir apjoms. Piemēram, tiek piedāvāta smieklīgi zema cena par sniega izvešanu, kas, mehāniski saskaitot, iepirkumā dod labāko cenu, bet sniegotas ziemas gadījumā var izvērsties par lielu problēmu. Šādām lietām no iepirkumiem vajadzētu pazust. Mērķis būtu izstrādāt vadlīnijas iepirkumiem, līdzīgi, kā tas ir noticis būvniecībā. Izglītots pasūtītājs, kas izprot pasūtīja priekšmetu, var objektīvi vērtēt arī iesniegto piedāvājumu kvalitāti. Tas būtu nozares asociācijas uzdevums, kas mums nav mazsvarīgs.

Vai jūs piedalāties vēl kādos iepirkumos? Piemēram, kas notiek ar "Rīgas satiksmes" iepirkumu par pieturvietu tīrīšanu?

V.P.: Jā, mēs piedalīsimies arī "Rīgas satiksmes" iepirkumā. Te ir arī jāuzsver, ka pilsētas uzturēšana ziemā neaprobežojas ar ielām un ietvēm. Vēl ir pieminētās transporta pieturvietas, dārzi un parki, iekšpagalmi. Līdz ar to uzņēmumu spektrs, kas tīra Rīgu, ir ļoti plašs.

Vienlaikus, piemēram, korporatīvajiem klientiem, kuri vēl interesējas par tīrīšanu, mēs sakām, ka šim gadam iespēju vairs nav daudz.

Cik savlaicīgi vispār ir šie iepirkumi, jo Rīgas izpilddirektors uzvarētājus iepirkumā par vēsturiskā centra ietvju tīrīšanu publiski nosauca nedēļu pirms sniega uzsnigšanas, kā saprotu, tad "Rīgas satiksmes" iepirkums pat vēl nav noslēdzies?

Ģ.B.: Protams, ka labākā prakse būtu šos iepirkumus izsludināt vasarā ar vismaz trīs mēnešu sagatavošanās termiņu, jo visi mēs zinām, kādi pašlaik ir nosacījumi, lai iegādātos kādu jaunu tehnikas vienību. Šo mazo traktoriņu, ar kuriem var izbraukt šaurākas ietves, piegāde pašlaik var prasīt no pāris mēnešiem līdz pat pusgadam. Lielākai tehnikai tā daudz biežāk ir tuvu pusgadam. Tādēļ iepirkumiem tiešām vislabāk būtu jābūt vasarā, lai vismaz oktobrī ir nepieciešamā tehnika un gatavība sākt darbus.

Cik daudz ir šādu novēlotu pasūtījumu vai iepirkumu?

V.P.: Situācijas ir dažādas. Par tiem pašiem diviem Rīgas iepirkumiem par ietvju tīrīšanu es varu teikt, ka tie tika izsludināti laicīgi, bet vienmēr ir jārēķinās, ka pa vidu var gadīties kādas peripetijas. Protams, ka ideālais laiks būtu vasarā, bet arī tad, ja iepirkums tiek izsludināts septembrī vai pat oktobrī, tam vēl var būt rezultāts. Turklāt arī pilsētvides uzkopšanas uzņēmumi jau zina, kad aptuveni ir gaidāmi lielie pašvaldību iepirkumi un tiem laicīgi gatavojas. Ar komercobjektu līgumiem, protams, mēdz būt citādāk.

Vienlaikus, protams, ir ļoti labi, ja pasūtītājiem ir skaidra izpratne par niansēm, kuras ir saistītas ar iepirkuma objektu. Piemēram, nesen mēs saskārāmies ar ļoti interesantu gadījumu, kad Talsi novembrī izsludināja iepirkumu par apzaļumošanas pakalpojumiem. Šķiet, kur nu vēl laicīgāk? Tomēr, ja uz nākamo pavasari vajag lielu daudzumu puķu vai krūmu, tad tas audzētājiem ir jāpasūta līdz oktobrim. Pretējā gadījumā nāksies samierināties ar to, kas pavasarī būs pieejams, un ar tām cenām, kas šajā laikā būs tirgū.