“Mazumtirgotāji iet uz visu banku!” Krīzes priekšvakarā veikalos valda drūzmēšanās un cilvēku pūļi

Kā mainās patērētāju un tirgotāju rīcība, ņemot vērā, ka patlaban viss kļūst arvien dārgāks, tostarp elektrība, gāze, degviela, dažādas preces un pakalpojumi? “Izskatās, ka vēl pagaidām nekas nemainās. Patēriņš ir ļoti augsts. Cilvēki vēl nav gatavi sākt taupīt.

Sāks taupīt tikai tad, kad būs spiesti

No banku viedokļa jāskatās, kas notiek ar uzkrājumiem. Drīzāk domāju, ka tie cilvēki, kas kaut kādā veidā uzkrāja un ietaupīja, pārstās [tik daudz iepirkties] un sāks taupīt tikai tad, kad tas būs jādara piespiedu kārtā.

Problēma ir tā, ka pandēmijas laiks beidzās un cilvēkiem ļoti gribējās iet, priecāties, rīkoties, pirkt un daudz ko darīt, bet te pēkšņi sākās šīs problēmas. Cilvēki nav gatavi apstāties.

Redzēsim, kā būs, bet pagaidām es teiktu: ja arī patēriņā ir izmaiņas, tās nav jūtamas un redzamas. To var redzēt, arī ieejot veikalā –  cilvēku ir daudz un pērkas uz nebēdu.”

Tirgotāji neko nemaina

No mazumtirgotāju viedokļa redzama samierināšanās ar esošo situāciju. “Viņi nav gatavi neko mainīt. Jā, cenas aug. Protams, ražotāju cenas aug, arī veikali ir gatavi paaugstināt cenas. Bet redzot, ka patēriņš nesamazinās, es domāju, ka viņi [veikalu pārstāvji] arī neko nedarīs.”

Tas, ka viens no lielākajiem mazumtirgotājiem nesen paziņoja par “cietajām” cenām daļai preču, ir uzskatāms tikai par mārketinga aktivitāti. “Var redzēt, ka viņi tās cenas paaugstināja uz priekšu tā, lai vienkārši radītu priekšstatu, ka šīs cenas ir nemainīgas. Tas arī ir viss. Nekāds īpašais ietaupījums uz šīm precēm nav.”

Visticamāk, sortimentu nesašaurinās

Runājot par preču sortimentu, Liniņa pauda viedokli, ka esošie mazumtirgotāju, ražotāju un vairumtirgotāju līgumi saistībā ar sortimentu tuvākajā laikā nemainīsies.

“Es domāju, ka neviens no mazumtirgotājiem nebūs gatavs sašaurināt savu sortimentu. Redzu pretējo: drīzāk ir gatavi uz plašāku sadarbību.

Mazumtirgotāji iet uz visu banku

Jā, varbūt kādās preču grupās ir neliels samazinājums, ierobežotas piegādes, bet domāju, ka tas drīzāk saistīts ar pašiem ražotājiem un to, ka tiem pietrūkst kaut kādu izejvielu, jo loģistikas ķēdes ir pārtrūkušas saistībā ar kara darbību [Ukrainā].

Kamēr tās atjaunos un darbība ieies sliedēs, var būt kaut kāds pārrāvums. Bet tas saistīts ar ražotājiem nevis mazumtirgotājiem.”

Uz brīdi var pietrūkt atsevišķu preču

Viņa norādīja, ka īslaicīgu sortimenta sašaurināšanu var piedzīvot atsevišķas pārtikas produktu grupas, piemēram, saulespuķu eļļa, ko iepriekš lielā daudzumā ieveda no Ukrainas.

“Var redzēt, ka problēmas ir ar vistas izstrādājumiem, sākot ar olām un citiem produktiem. Ļoti daudz kas, īpaši barība, nāca no turienes [Ukrainas].”

Ažiotāžas brīdī sāls pietrūka, bet tagad viss kārtībā

Liniņa arī atsauca atmiņā neseno ažiotāžu ar sāli. “Protams, tur bija ažiotāža un runas, ka sāls nebūs, jo viss sāls nākot no Ukrainas. Bija pārrāvums uz kaut kādu periodu, bet viss ir atjaunojies, atkal iet vecajās sliedēs un nav nekādu problēmu.”

Arī tagad var būt situācijas, kad kāds produkts kādu laiku nav pieejams, kamēr situāciju atrisina. “Bet citādi mazumtirdzniecībā nekas nemainās.”

Priecātos, ja veikali saīsinātu darba laiku

Runājot par veikalu darba laiku un to, ka “Lidl” tirdzniecības vietās nesen samazināts darba laiks, profesore teica: “Es esmu no tiem cilvēkiem, kuri ļoti iestājas par to, ka veikaliem vispār nevajadzētu strādāt svētdienās. Es tikai priecātos, ka mums izbeigtos „lielveikalu kultūra”, kad ģimenes visu brīvo laiku pavada lielveikalos.

Atcerēsimies, ka 2008.gadā lielveikalu darba laiku saīsināja par stundu. Kādreiz lielveikalu otrie un trešie stāvi strādāja ilgāk, bet tagad jau ilgu laiku strādā līdz pulksten 21, un nevienam nav nekādu problēmu. Toreiz ļoti daudzi bija pret to.

Varētu sekot Polijas piemēram

Es tikai priecātos, ka mēs vairāk laika pavadītu ar ģimeni un citās aktivitātēs, tostarp sportā, nevis dzīvotu pa veikaliem un lielveikaliem. Protams, mums vēl tāls ceļš līdz tam ejams, bet Polija aiztaisīja veikalus ciet svētdienās, turklāt sestdienās tiem ir saīsinātais darba laiks.” 

Ja Latvijas veikali svētdienās būtu slēgti un arī darba dienās strādātu par stundu mazāk, neviens no tā neciestu, bet iedzīvotāji iemācītos saplāno savu laiku un šo laiku pavadītu saturīgāk, veltītu to citām aktivitātēm.

Mazie veikaliņi var arī vinnēt

Komentējot mazo veikaliņu izdzīvošanas iespējas gaidāmajā ziemā, Liniņa atzina, ka patlaban tās ir grūti prognozēt. Pētījumi par 2008., 2009.gada krīzi liecina, ka tieši mazie veikali bija vinnētāji. “Izrādījās: ja cilvēkam ir ierobežoti līdzekļi, viņš izvēlas mazu vietu, ko apmeklēt, nevis lielu, kur viņam liekas: “Ārprāts, es tur neko nevaru atļauties, man tas ir psiholoģiski smagi. Labāk aiziešu uz mazo veikalu.”

Es neteiktu, ka mazie veikali [šoziem] var būt zaudētāji. Protams, skatīsimies! Bet pētījumi parasti rāda, ka mazie veikali ir vinnētāji. Līdzīgi kā lūpu krāsas efekts nostrādā krīzes apstākļos (sieviete iegādājas vismaz lūpu krāsu), tā cilvēki vismaz aiziet uz mazo veikaliņu.

Svarīga būs mazo veikaliņu elastība

Viss ir atkarīgs arī no mazo veikaliņu elastīgas pieejas šajā situācijā: vai tie spēs piedāvāt vajadzīgos produktus. Ja mēs tiešām nepērkam lielos iepakojumus, bet pa drusciņai, piemēram, puskukulīti maizes konkrētajai dienai, kaut arī cena mazajā veikaliņā ir dārgāka, mēs to otru pusi maizītes neizmetīsim ārā. Tātad cilvēks vienalga vinnēs uz maizītes iegādi mazajā veikalā.”

Mazo veikaliņu iznīcināšanu Liniņa uzskata par sāpīgu tēmu. Vecajās Eiropas valstīs mazie piemājas veikaliņi ļoti labi darbojas. Tajos pārdod nevis preces, kurām ir ilgs derīguma termiņš, piemēram, tādu maizi, ko var uzglabāt gadu, bet preces, kas ražotas dažām dienām. “Žēl, ka mums šie veikaliņi tika iznīcināti.” Iespējams, daļa vainas jāuzņemas arī mums pašiem, jo mēs nemācējām tos nosargāt, nesapratām to nozīmi.

“Man ļoti gribētos, ka mēs atgrieztos pie tiem.” Būtu jauki, ja pircēji tajos atkal varētu iegādāties maizi vienai dienai vai nelielu biezpiena kārbiņu. Tas varētu palīdzēt arī samazināt atkritumos izmestās pārtikas daudzumu.

Lielajos veikalos nopērkam vairāk, nekā patiesībā vajadzētu

Vēl jāatceras par merčendaizingu (preču izvietošanu, kas mudina patērētājus tās iegādāties). “Visiem skaidrs, ka lielajos tirdzniecības centros merčendaizings strādā ļoti izcili. Labs merčendaizings mūs rosina nopirkt par 30% vairāk, nekā mums vajag.

Var teikt, ka mazajos veikaliņos merčendaizinga nav, līdz ar to mēs arī neko lieku nenopērkam. Ļoti gribētu, lai mazie veikaliņi attīstītos!”

Lietuvā nav izteikti lētākas pārtikas

Noslēgumā profesore atzina, ka patlaban kaimiņvalstī Lietuvā preču cenas ir līdzīgas kā Latvijā. Dažas preces maksā lētāk, citas dārgāk nekā Latvijā.

“Kopumā cenas ir tādas pašas.. Mēs nevaram teikt, ka pie kaimiņiem ir labāk. Visur ir vienādi, tāpēc es arī neuztraucos, ka te kāds uzliktu augstāku cenu, nekā tā ir.”