Darba devējs draud strādniekam ar brālēnu policijā un klasesbiedru Saeimā
Diemžēl Latvijas darba devēju vidū ir cilvēki, kas rīkojas negodprātīgi un izmanto trešo valstu darbiniekus, piemēram, neizmaksājot viņu nopelnīto algu, paziņojot par nepamatotu parādu vai draudot ar sakariem policijā un parlamentā. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja biedrības "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina, raksturojot patlaban visizplatītāko cilvēktirdzniecības jomu - darbaspēka ekspluatāciju.
“Šī brīža situācija Latvijā ir tāda, ka arvien vairāk trūkst darba roku vietējā darba tirgū. Darba devēji sāk raudzīties apkārt, kur vēl iegūt darbaspēku. Protams, tas nozīmē, ka Latvijā ieplūst darbaspēks no citām valstīm, visbiežāk tas ir no trešajām valstīm, tātad, tām, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības.”
Visvairāk darbinieku no trešajām valstīm
Visbiežāk pie mums ieplūst darbaspēks no mums tuvākajām trešajām valstīm: bijušajām padomju bloka valstīm, “kur ir kaut kas pazīstams”. Tāpat pie mums strādā darbinieki no Indijas un Pakistānas.
“Līdz karam tā noteikti bija Krievija. Ukraina ir visu laiku. Tāpat bija Baltkrievija, Moldova, Uzbekistāna, Tadžikistāna.” Ar Indijas darbiniekiem ir nedaudz citādāk – tai vairāk raksturīgi studenti nevis nobrieduši pieaugušie.
Iebraucēji nonāk darba devēja pakļautībā
“Tas viss ir saistīts ar mūsu imigrācijas kārtību, kas noteikta Imigrācijas likumā. Es nekādā ziņā negribu teikt, ka ir kaut kas slikts šajā imigrācijas kārtībā. Saistībā ar imigrāciju tur viss ir noregulēts un tam ir sava jēga un pamatojums, bet diemžēl cilvēki nonāk atkarībā no darba devēja.
Ieceļot Latvijā un strādāt var tikai tad, ja tevi uzaicina konkrēts darba devējs, kurš uzņemas atbildību par tevi. Protams, ir atalgojuma prasības, ka darba devējs nedrīkst maksāt mazāk nekā vidējo algu Latvijā. Tā katru gadu mainās. Šobrīd tā ir vairāk nekā 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Mums minimālā alga vietējam darbaspēkam ir 500 eiro mēnesī.
Rodas paverdzinoši apstākļi
Bet jāņem vērā tas, ka darba devējs uzņemas atbildību par darbinieku un situācijā, kad darba attiecības jebkāda iemesla pēc tiek pārtrauktas, darba devējam ir pienākums trīs dienu laikā paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par to, ka darba attiecības ir beigušās, un ārzemniekam valsts ir jāpamet.
Viņš zaudē tiesības uzturēties, tiesības strādāt [Latvijā]. Viss. Lūk, šī situācija tad rada arī paverdzinošus apstākļus, jo cilvēks ir spiests strādāt pie šī darba devēja pie jebkādiem nosacījumiem par jebkādu atalgojumu. Ja viņš runās pretī vai protestēs, tad darba devējs var paziņot PMLP un šim cilvēkam ir jābrauc projām.”
Cerību vadīti turpina strādāt pat bez algas
Visbiežāk ārzemnieki (līdzīgi kā mūsu valsts piederīgie) dodas uz citām valstīm, lai nopelnītu, nevis lai strādātu par minimāliem ienākumiem, vēdera tiesu un izmitināšanas maksu.
Līdz ar to viņiem ir cerība: ja arī šomēnes darba devējs nesamaksāja, tad nākamajā mēnesī samaksās, tādējādi iebraucēji turpina strādāt arī bez atalgojuma un nesūdzoties par to nekur.
Mēneša beigās - mīnuss 90 eiro
“Šie cilvēki nonāk tādā situācijā, ka viņi ir pilnībā atkarīgi no darba devēja. Turklāt viņi vēl nepārzina vietējo darba attiecību regulējumu un mājokļu iespējas. Darba devējs var izmitināt viņus sev piederošā mājoklī, par ko arī darbiniekam ir jāmaksā. Un tas tiek automātiski atvilkts no algas.
Iespējams, ja darba vieta ir ārpus centriem, viņiem arī pārtika tiek piegādāta, par ko arī ir jāmaksā. Ir situācijas, kad cilvēks beidz strādāt, mēnesi ir nostrādājis, bet tajā brīdī, kad jāsaņem alga, viņam ir mīnuss 90 eiro.
Parāds pieaug līdz 290 eiro
Viņš vairāk ir noēdis, nodzīvojis un notērējis par kādiem pakalpojumiem. Iespējams, viņš ir aizvests pie ārsta, un darba devējs par viņu ir samaksājis, darbiniekam nezinot, cik daudz, tikai uzticoties tam, cik darba devējs pasaka. Viņam mēneša beigās jāsaņem mīnuss 90 eiro.
Mājās šiem cilvēkiem ir ģimenes, kas gaida kaut kādu peļņu. Darbinieks nevar nekādus līdzekļus neaizsūtīt, tāpēc iet pie “labā” darba devēja un saka: “Iedod man vēl 200 eiro, lai man ir, ko uz mājām aizsūtīt!” “Labais” darba devējs, protams, iedod. Nu jau darbinieks mēnesi ir pabeidzis ar mīnuss 290 eiro. Viņš strādā vēl vienu mēnesi, lai atpelnītu parādu un nopelnītu.
Ar manipulācijām ievelk apburtajā lokā
Tāds ir apburtais loks. Uzskatu, ka no mākslīgi radītā un nepamatotā parāda vispār nav iespējams izkļūt un aiziet no darba devēja.
Neviens jau važās netur. Nav tā. Tie laiki ir beigušies, kad kādu piespieda strādāt, važās kaltu. Ar manipulatīvām metodēm tas tiek darīts.”
Draud ar brālēnu policijā un klasesbiedru Saeimā
Diemžēl šādas situācijas nav atsevišķi gadījumi, bet gan pēdējā laika tendence: “Tā ir tendence. Protams, šie cilvēki arī nezina, kur iet un meklēt palīdzību. Vēl arī tas, ka viņiem iepriekš tiek pateikts: “Ja tu kaut kur iesi sūdzēties, man brālēns strādā policijā un klasesbiedrs ir Saeimā. Tu tāpat nekādu taisnību neiegūsi un neizkarosi!””
Vēl jāsaprot, no kurienes ārzemnieks Latvijā ieradies: “No kurienes viņš nāk, no kādas valsts, zemes. Piemēram, ja viņa valstī ir augsta korupcija, un tiešām, ja policists ir brālēns, tad tu esi vietējā ciemā kings [no angļu valodas – karalis]… Viņi to vērtē pēc savas pieredzes. Ja viņiem tā pasaka, viņi tam pilnībā notic, kaut gan ir iespējams, ka šim darba devējam nekā tāda nav. Viņš darbojas ļoti manipulatīvi.”
Jau lidostas gaitenī fotografē un iebaida
Miruškina pastāstīja arī par kādu situāciju, kur ārzemnieki ielidoja Rīgā. “Lidostā viņus sagaidīja, jo viņi pirmo reizi bija Latvijā, pirmo reizi Rīgā, pirmo reizi Rīgas lidostā. Darba devējs ar busiņu atbrauca pretī, sagaidīja un turpat lidostas telpās, gaitenī pie tualetēm, vienkārši nolika darbinieku pie sienas un fotografēja pretstatā un sānskatā.
Uz jautājumu: “Kāpēc tu mani fotografē tādā vietā un tādos apstākļos?” atbilde bija tāda: “Ja tu sadomāsi aizbēgt, lai man ir bilde, ko iedot policijai.”
Viegli manipulēt, jo nezina pat krievu valodu
Dažkārt atbraukušie darbinieki tiek iebaidīti jau pašā sākumā. “Iebaida jau principā no pirmā brīža, kopš viņi sper kāju uz Latvijas zemes. Līdz ar to ar šiem cilvēkiem ir ļoti viegli manipulēt.
Tur ir liels komplekss: vēlme nopelnīt, kultūras atšķirības, iepriekšējā pieredze, valodas barjera. Ja runājam par Uzbekistānu un Tadžikistānu, ļoti bieži gados jaunie cilvēki arī krievu valodu vairs neprot. Mēs varam iedomāties, ka visi runā krieviski, diemžēl nē!
Arī ar angļu vai vācu valodu viņiem ir tik pat slikti. Līdz ar to tur ir arī valodas barjera. Parasti grupiņā ir viens cilvēks, kurš kaut cik saprot krieviski, bet pārējie vienkārši uzticas tam, ko saka tas, kurš saprot valodu. Tā problēma ir ļoti dziļa.
Nicinoša attieksme arī darba kolektīvos
Ja darba devējs ir negodīgs, diemžēl ir vērojama arī mūsu sabiedrības attieksme pret “melnajiem”, kā mēs mēdzam viņus saukt, “nezin kuras šķiras cilvēkiem”. Diemžēl ir nievājoša, nicinoša attieksme.”
Tāda attieksme mēdz būt arī darba vietās un kolektīvos. “Neba jau viņi strādā vieni paši! Viņi noteikti strādā kaut kādā kolektīvā, kur ir arī vietējie kolēģi. Arī tajā brīdī viņi diskrimināciju izjūt. Tas arī viņiem neļauj pacelt galvu uz augšu un meklēt kaut vai Valsts darba inspekciju.”
Lielākā daļa darbaspēka ekspluatācijas upuru ir vīrieši.
