50% Latvijas iedzīvotāju neizdarības dēļ zaudē savus iespējamos nākotnes ienākumus
Vismaz 50% Latvijas iedzīvotāju nav izvēlējušies vecumam atbilstošu pensiju plānu, un lielākā daļa savus uzkrājumus izvietojuši pārāk konservatīvos pensiju plānos, tādā veidā zaudējot savus iespējamos nākotnes ienākumus, liecina Luminor bankas aprēķini, apkopojot datus par pensiju 2. līmeni.
“Pašreizējo Latvijas pensiju sistēmu var raksturot kā liberālu – iedzīvotājiem uzkrāšanas periodā ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pensiju plāni ar dažāda veida riskiem, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tas ir pozitīvi, jo iedzīvotāji ar savu izvēli var ietekmēt savas pensijas lielumu. Vienkāršs un labs veids, kā vairot savu pensijas apmēru, ir izvēlēties vecumam atbilstošu pensiju plānu.
Diemžēl šobrīd pēc mūsu aplēsēm aptuveni puse iedzīvotāju nav izvēlējušies savam vecumam piemērotāko pensiju plānu, un uzkrātie līdzekļi ir ieguldīti pārāk konservatīvos jeb mazāk pelnošos plānos, kas neļauj gūt iespējamo peļņu, ko sniedz finanšu tirgi ilgtermiņā. Šādas situācijas iemesli ir saistīti ar vēsturisko pensiju sistēmas attīstību, kas šobrīd lielā mērā ir novērsti – paaugstinot akciju īpatsvaru pensiju plānos un automātiski neiekļaujot plānos ar konservatīvu pieeju jauniešus, kuriem līdz pensijai vēl tālu,” saka Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā.
Augstāks risks jāizvēlas jaunībā
Ja esat gados jauns, tad pensiju uzkrājumam būtu jāizvēlas aktīvāks plāns ar augstāku risku, jo, lai arī pakļauti lielākām tirgus svārstībām, tie ilgtermiņā ir ienesīgāki nekā konservatīvie plāni ar zemu risku. Savukārt tuvojoties pensijas vecumam, riska pakāpe jāsamazina, tāpēc ieteicams savu pensijas 2. līmeņa plānu pārskatīt ne retāk kā reizi desmit gados vai biežāk.
Pirms vairāk nekā 20 gadiem, ieviešot Latvijā vairāku pakāpju pensiju sistēmu, iedzīvotāju pensijas 2. līmeņa uzkrājums automātiski nonāca kāda pensiju pārvaldītāja konservatīvajā plānā, un lielākā daļa iedzīvotāju neizmantoja un joprojām nav izmantojusi iespēju mainīt savu pensiju plānu uz potenciāli pelnošāku. Šādi tiek zaudēta būtiska topošo pensionāru ienākumu daļa, jo aktīvie plāni ar augstāku risku ilgtermiņā var būt pat divas vai trīs reizes ienesīgāki par konservatīvajiem plāniem.
No pagājušā gada regulējums Latvijā ir mainīts, un jau nākamgad jauniešu pensijas 2. līmeņa iemaksas nonāks aktīvākajos pensiju plānos, kas var ieguldīt līdz pat 100% akcijās – tas nākotnē situāciju uzlabos un palīdzēs iedzīvotājiem nopelnīt vairāk naudas pensijai.
Pensijas sistēmas uzlabojumi
Lai palielinātu iedzīvotāju uzkrājumus un nākotnes pensijas apmēru, ir aktualizēts jautājums arī par tālākiem pensijas sistēmas uzlabojumiem.
“Divritenis nav jāizgudro no jauna, īpaši, ja tas veiksmīgi darbojas, taču jālūkojas, kādus uzlabojumus var ieviest pensijas sistēmas pilnveidošanai. Piemēram, Lietuvā pirms pāris gadiem veikto izmaiņu rezultātā virs 99% no pensijas sistēmas dalībniekiem atrodas vecumam piemērotā pensiju plānā, jo tie automātiski tika pārvietoti uz vecumam atbilstošiem plāniem. Arī Igaunijā iedzīvotāju īpatsvars nepiemērotos pensiju plānos ir zemāks nekā Latvijā. Viens no iemesliem Latvijā esošajai situācijai ir tas, ka pensiju pārvaldītājiem šobrīd nav pieejama informācija par saviem klientiem, un viņi nevar sagatavot precīzākas rekomendācijas par ieteicamo ieguldījumu stratēģiju.
Turpmāk tas mainīsies, jo nozare kopā ar atbildīgajām valsts institūcijām ir veicinājusi izmaiņas likumdošanā, lai no 2024. gada varētu aktīvāk un individuālāk mudināt klientus izvēlēties piemērotu ieguldījumu stratēģiju,” turpina Atis Krūmiņš.
Turpināt ieguldīt uzkrāto
Pašreizējā situācijā pensijas vecumu sasniegušajam ir salīdzinoši ierobežotas iespējas, kā pensiju uzkrājumu izmantot, un tas nevar palikt ieguldīts finanšu tirgos. Tā kā ir sagaidāms, ka pēc pensionēšanās iedzīvotāju dzīves ilgums būs vēl 18-20 gadi vai vairāk, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai jau uzkrāto pensiju turpinātu ieguldīt finanšu tirgos, ja rodas tāda vēlme.
Ja uzkrājumi paliktu investēti finanšu tirgos, tas palīdzētu gūt labumu no tirgus izaugsmes ilgtermiņā un dotu iespēju vieglāk pārciest inflāciju, tāpēc arī šeit ir vieta uzlabojumiem.
Šāds risinājums samazinātu arī aktuālo problēmu, ja pensionējoties finanšu tirgiem sliktā periodā, kā piemēram, tas ir šobrīd, ir jāizņem viss uzkrātais kapitāls vienā piegājienā.
Saglabājot kaut vai daļu uzkrātā finanšu tirgos, pensijas saņemšanas periodā šis negatīvās ietekmes risks tiktu ievērojami samazināts un kapitāls tiktu izņemts pakāpeniski. Šāda iespēja šobrīd jau ir pieejama gan Lietuvā, gan Igaunijā.
