Vairums Latvijas iedzīvotāju domā, ka labu darbu raksturo labs atalgojums

Izvaicāti par labu darbu un to raksturojošiem kritērijiem, 85% aptaujāto minējuši labu atalgojumu, 47% atzīmējuši labus darba apstākļus un 37% norādījuši, lai darbs būtu interesants.

Citi darbu raksturojoši faktori ir mazāk nozīmīgi. Piemēram, ceturtā daļa aptaujāto norādījuši labas iespējas veidot karjeru, tikpat minējuši arī labus kolēģus, bet piektā daļa aptaujāto norādījuši labu tiešo vadītāju.

Savukārt visretāk par labas darbavietas kritērijiem uzskatīts labs darbavietas, uzņēmuma tēls sabiedrībā, ko minējuši 5% aptaujāto, bet 4% nosaukuši labu uzņēmuma "augstāko vadītāju".

Iedzīvotāji aptaujā varēja nosaukt līdz trīs faktoriem, lai darbu uzskatītu par labu.

Salīdzinot ar 2010. un 2012.gada aptauju datiem, labs atalgojums un labi darba apstākļi šogad minēti vēl biežāk.

Komentējot šos datus, "DNB bankas" Personāla pārvaldes vadītāja un viceprezidente Dace Kauliņa atzīmē skaidro, ka kritēriji darba izvēlē joprojām grozās ap izdzīvošanas vajadzībām, un, salīdzinot ar 2012.gada datiem, šī tendence vēl vairāk saasinās. "Primārais kritērijs - atalgojums - vairāk nekā divas reizes apsteidz ar darba saturu saistīto aspektu - interesants darbs. Tas ierobežo uzņēmumu iespējas fokusēties uz darbinieku kompetenču un konkurētspējas attīstību, jo, kamēr tik lielam strādājošo skaitam galvenās rūpes ir ikdienas tēriņu segšana, nevaram cerēt, ka cilvēki jutīsies droši darba tirgū un izvēlēsies iespējas, kas ļauj pilnveidoties un būt pieprasītiem darba tirgū visas darba dzīves laikā," skaidro Kauliņa.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne vērš uzmanību, ka lielākā daļa NVA reģistrēto vakanču saistītas nevis ar jaunu darba vietu izveidošanu, bet gan ar darbinieku maiņu, ko bieži vien ietekmē nodarbināto neapmierinātība ar darba apstākļiem, tai skaitā zemu atalgojumu.

Augstāks atalgojums ir arī būtiskākais kritērijs, lai, izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem, dotu priekšroku tam, kur sola maksāt vairāk. Tas ir būtiski 84% aptaujāto. Otrs nozīmīgākais kritērijs ir sociālās garantijas, ko norādījuši 44% aptaujāto. Tikmēr samērā līdzīgu atbalstu guvuši tādi izvēles kritēriji kā dažādu prēmiju, bonusu esamība (30%) un amata atbilstība specialitātei un zināšanām (27%). Salīdzinoši reti pie darbavietas izvēles kritērijiem aptaujātie atzīmējuši iespēju gūt jaunas zināšanas (6%) un strādāt starptautiskā vidē (5%).

Salīdzinot ar 2012.gada aptaujas datiem, šogad augstāks atalgojums, sociālās garantijas un dažādu prēmiju esamība kā priekšrocības atzīmētas biežāk. Savukārt retāk aptaujātie minējuši ērtu darbavietas atrašanās vietu, labākus, elastīgākus darba apstākļus, interesantu, aizraujošu darbu un iespējas iegūt jaunas zināšanas.

Darba samaksas nozīmīgums dominē arī atbildēs uz jautājumu, kuru darba piedāvājumu respondenti pieņemtu, ja būtu jāizvēlas - strādāt kvalificētu darbu par zemāku samaksu vai mazkvalificētu darbu par augstāku samaksu. 51% aptaujāto atzina, ka izvēlētos mazkvalificētu darbu par lielāku samaksu, bet pretējo variantu izvēlētos 31% aptaujāto. Šogad aptaujātie biežāk nekā 2010. un 2012.gadā dotu priekšroku kvalificētam darbam par mazāku samaksu - 2010.gadā un 2012.gadā to bija gatavi darīt 24%.