Skaisti dzīvot neaizliegsiet: valsts augšgals krietni pieliks sev pie algas
Ja nenotiks nekādas izmaiņas, jau no 2023. gada virknei valsts augstāko amatpersonu naudas maki kļūs daudz biezāki. Vēl 2021. gada 16. novembrī Saeima, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu, atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju darbinieku atlīdzības likumā.
Ar šo lēmumu daudzām valsts amatpersonām tiks būtiski palielinātas algas, un atsevišķos amatos pieaugums pārsniegs pat 50% robežu.
Kam un cik daudz
Šo amatpersonu algu reformu izstrādāja Valsts kanceleja, pamatojot ar pieaugošām grūtībām piesaistīt valsts pārvaldē kvalificētu darbaspēku. Risinājums, kas nosaka mēneša atalgojumu valsts pārvaldē līdz 80% no it kā privātajā sektorā maksātā līmeņa, šīs problēmas varētu novērst – tā uzskata kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
Kā pamatojums minēts arī, ka augstākajām amatpersonām algu līmenis nav paaugstināts kopš 2010. gada un izskatās nekonkurētspējīgs uz Lietuvas un Igaunijas fona. Tiesa gan, arī Latvijas iedzīvotāju vidējais dzīves līmenis un minimālās algas apmērs atpaliek no kaimiņvalstīm.
Lielāko algas pieaugumu iegūs Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs – par aptuveni 40%, pārsniedzot 7500 eiro.
Par aptuveni 30% turīgāki kļūs ministri, kuru atalgojums turpmāk būs vidēji 6700 eiro, tikpat saņems arī valsts kontrolieris un tiesībsargs. Ģenerālprokurora alga sasniegs 7280 eiro, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam – 6500 eiro. Ministriju parlamentārajiem sekretāriem pieaugums būs visai jūtams – no līdzšinējiem 3900 uz 6000 eiro.
Uz šā fona apdalīti izskatīsies Saeimas deputāti, kuru algas sasniegs vien 50% no Saeimas priekšsēdētāja algas – tautas kalpi, kuri papildus neieņems nekādus citus amatus, turpmāk pelnīs 3800 eiro uz papīra.
Apšaubāmi argumenti
Lielākā daļa no minētajiem amatiem ir vai nu politiski, vai vēlēti, tāpēc argumenti par konkurenci ar privāto sektoru vērtējami ļoti kritiski. Turklāt ne jau visiem privātajos uzņēmumos ir lielas algas, ja vien neieņem amatu valdē.
Dodoties uz vēlēšanām vai piekrītot šādus amatus ieņemt, pretendenti lieliski zina, kādi ir noteikumi, un "Kas Jauns Avīzei" neizdevās atrast nevienu gadījumu, kad Saeimas deputāts, ministrs vai cita augsta amatpersona būtu uzrakstījusi atlūgumu, par pamatojumu minot pārāk mazu atalgojumu.
Šis algu pieaugums būs viens no lielākajiem, kāds valstī jebkad piedzīvots. To pārspēj tikai bijušā premjera Einara Repšes veikums, kad 2003. gadā viņš savu un ministru algas palielināja trīskārt – no 650 līdz 2200 latiem. Lai nodrošinātu šo pieaugumu, 2023. gada valsts budžetā papildus būs nepieciešami 6,44 miljoni, 2024. gadā 6,85 miljoni.
Ko darīs jaunā Saeima?
Nav šaubu, ka jaunās Saeimas opozīcijas partijas jau pirmajās sēdēs mēģinās iesniegt likumprojektus par šīs atalgojuma reformas un algu pieauguma apturēšanu. Galvenais arguments – enerģētiskās krīzes apstākļos un laikā, kad gaidāma finansiāli īpaši smaga ziema, šāda algu celšana pašiem sev būtu amorāla.
Topošās koalīcijas pārstāvēto partiju politiķi pagaidām savos izteikumos ir itin neitrāli, norādot, ka šis jautājums, visticamāk, būs jārisina jau pēc valdības izveidošanas.
Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ir lakonisks: “Es uzskatu, ka atalgojuma pieaugumam ir jābūt pakāpeniskam un samērīgam.” Vienlaikus viņš norāda, ka lēmums par šī pieauguma atcelšanu vai atstāšanu spēkā būs jāpieņem jaunajai frakcijai.
Bijušais premjers Māris Kučinskis uzskata, ka politiskajos amatos pirmajā vietā tomēr būtu jābūt izaicinājumam, taču ir jāspēj arī piesaistīt spējīgus cilvēkus. “Saeima savas algas ir iesaldējusi kopš 2015. gada, un tādēļ arī formāli ir redzams šāds paliels kāpums. Kāda lielāka vai mazāka krīzes situācija valstī būs vienmēr, bet es arī atceros tos laikus, kad ministru alga bija 500 lati, bet mugurā uzvalks par trim tūkstošiem. Tos laikus taču mēs atpakaļ negribēsim,” Kučinskis vērš uzmanību uz korupcijas risku.
Apvienotā saraksta pārstāvis Edvards Smiltēns, kurš tiek piesaukts kā nākamais iespējamais Saeimas priekšsēdētājs, ir neitrāls, sakot, ka šis būs viens no jautājumiem, kas jāapspriež jaunās valdības koalīcijas veidošanas laikā.
Ko saņems mediķi un citi
Policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu un cietumu darbinieku algas no 1. janvāra tiks palielinātas tikai par desmit procentiem. Šis nieka pieaugums, visticamāk, neapturēs krīzi šajās jomās, un Iekšlietu ministrija darbinieku trūkuma dēļ jau paziņojusi par 18 ugunsdzēsības posteņu darbības ierobežošanu.
Skolotājiem solītais algu pieaugums bija tikai 8,4%, taču streika draudu priekšā solījumu veidā pacelts līdz aptuveni 30 procentiem. Tiesa gan, nav vēl skaidrības par finansējuma avotiem, jo vismaz 12 miljoni eiro būs jānodrošina uz pašvaldību rēķina, kuru ienākumi jau tā dramatiski samazinājušies. Skolotāju deficīts strauji tuvojas katastrofālam līmenim.
Medicīnas darbinieku prognozētais algu pielikums 2023. gadā ir tikai 3% līdz 9% atkarībā no ieņemamā amata. Jāatgādina, ka 2018. gadā Saeima pieņēma lēmumu vairākus gadus pēc kārtas paaugstināt mediķu atalgojumu par 20% gadā, taču tas nav pildīts.
