“Tas ir izšķiroši.” Restorānu un viesnīcu pārstāvji lūdz samazināt PVN, lai varētu izdzīvot šo ziemu
Ēdināšanas pakalpojumiem vajadzētu piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, jo tas palīdzētu pārdzīvot gaidāmo grūto ziemu. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
“Šajā brīdī arī mūsu nozarei jautājums numur viens ir, kā strādāt esošajā situācijā un vai varam gaidīt uz vēl kādu papildus atbalstu. Visticamāk, atbilde uz to ir nē.
Neviens nevēlas pārtraukt darbu
Tad nākamais [jautājums] ir saprast, kā organizēt darbu, lai strādātu, nevis apturētu darbību. Divu gadu pandēmijas laiks ir darījis savu, un nevienam uzņēmējam nav vēlmes pārtraukt darbu. Tas ir tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Lai klienti masveidā nebrauktu uz Lietuvu
Svarīgi izvēlēties pareizu cenu politiku, jo situācija ir līdzīga arī kaimiņvalstīs. Lietuvā attiecībā uz ēdināšanu ir vieglāka situācija, jo tur ir samazinātā PVN likme. Līdz ar to viņiem ir lielākas variēšanas iespējas, kā nav mums.”
Tādējādi mūsu uzņēmējiem ir vēl lielāks pamats izvēlēties pareizu cenu politiku, lai klienti izmantotu pakalpojumus pie mums un nebūtu kārtējais vilnis, kad Ziemassvētku, privātos un citus pasākumus Latvijas iedzīvotāji izvēlas atzīmēt ārpus Latvijas.
Mūsu ēdinātāji ir sliktākā pozīcijā, salīdzinot ar lietuviešiem
Salīdzinot ar Lietuvas ēdināšanas uzņēmumiem, mūsu ēdinātāji ir sliktākā pozīcijā, jo kaimiņvalstīs tiek piemērots samazinātais PVN: “Jā, attiecībā uz ēdināšanu mēs esam sliktākā situācijā, un to, ka ir būtiska cenu atšķirība, arī parāda pašu novērojumi.
Vienlaikus mums ir arī kultūras atšķirības. Vēsturiski un diemžēl joprojām mums ēdināšanā galvenais klients ir ārvalstu tūrists. Mūsu cilvēki nav tik aktīvi apmeklēt ēdināšanas uzņēmumus. No otras puses, ļoti iespējams, ka tas ir arī finansiālais jautājums: mums ir mazāk iespēju vai ir mazāka daļa to cilvēku, kas var izmantot šo pakalpojumu.”
Pandēmija spieda vairāk gatavot mājās
Graikste piekrita, ka arī pandēmija atstājusi ietekmi uz mūsu ēšanas paradumiem un iespējām. Daļa cilvēku ilgstošo ierobežojumu dēļ ir atraduši ēst ārpus mājām. “Vairāk gatavojām mājās vai izmantojām “take-away” jeb piegādes pakalpojumus, kas kļuva populāri pandēmijas laikā.
Paradumu maiņas ir notikušas, un tas prasīs laiku, kamēr kaut kādā ziņā atgriezīsimies pie iepriekšējā klasiskā [modeļa] – iet uz restorāniem. Diemžēl mums tas notiek lēnāk, salīdzinot ar kaimiņiem un citām valstīm.”
PVN likmes samazināšana daļai uzņēmēju ir izšķiroša
Cik būtiski tagad ir samazināt PVN likmi ēdināšanas jomā? Vai tas būtu tikai valdības labais žests, kas nozarei noderētu, vai tomēr daļai ēdināšanas uzņēmēju tas ir izšķirošs faktors? “Šajā situācijā, ja nav nekāda cita atbalsta, kas kompensē energoresursu cenu kāpumu, daļai uzņēmumu tas ir izšķiroši.”
Samazinot PVN likmi, uzņēmumiem būtu lielākas iespējas variēt ar līdzekļiem, piemēram, novirzot vairāk naudas darbinieku algām, ieguldot attīstībā, pārstrukturizējot savu darbību vai veicot pasākumus, lai taupītu energoresursus (piemēram, siltinot ēkas vai ieviešot jaunas tehnoloģijas). “Tas ir patiešām būtiski.”
Samazinātā PVN likme ļautu nepalielināt cenas
Šobrīd Latvijā standarta PVN likme ir 21%. Ideālā variantā ēdinātāji vēlētos 5% PVN likmi, kāda tā jau ir dārzeņiem. Bet arī 12% PVN likme būtu atspaids uzņēmējiem, asociācijas pārstāve teica.
“Svarīgi: mēs nevaram teikt, ka līdz ar PVN samazināšanu mazināsies cena (gluži tāpat, kā to uzsver par pārtiku), bet tas var ļaut pieturēt un nepaaugstināt cenu, jo visam (produktiem un pakalpojumiem) ir pieaugušas cenas.”
