FOTO: veikalā Latgalē nopērk vīnogas ar eksotisku ķirzaku tajās

“Latviski to var nodēvēt par zaļo ķirzaku. Vēl gan ļoti jauna, kad izaugs, tad būs īsti redzams, kas tā par sugu. Šobrīd kopā ar asti garums ir septiņi centimetri,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta bioloģijas doktors, Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš. Viņš turklāt ir Dabas aizsardzības pārvaldes sertificēts herpetofaunas – rāpuļu un abinieku – eksperts.

No Eiropas dienvidiem

Zaļā ķirzaka (Lacerta viridis) ir izplatīta Centrālajā un Dienvideiropā, tā ka varēja atceļot, piemēram, no Itālijas vai Spānijas. “Pašlaik sēž zoodārza terārijā. Mēs vēl pētīsim, nosūtīsim ģenētiskajām analīzēm astes gabaliņu. Daudzi kustoņi atbrauc uz Latviju ar līdzīgām kravām, ne tikai ķirzaciņas,” skaidro Pupiņš.

Piemēram, no ļoti tālās Urugvajas Dienvidamerikā nesen atceļojusi vardīte.

“Daugavpils faktiski ir Latvijas Āfrika,” joko Pupiņš. “Mēs atrodamies vistālāk uz dienvidiem, tāpēc pievēršam uzmanību svešajām sugām, kas ievestas mūsu zemē. Tā kā es esmu arī Daugavpils universitātes pētnieks, aktīvi strādājam, arī modelējot, lai saprastu, vai dzīvnieki, kuri atceļo uz Latviju, var šeit pielāgoties vietējiem apstākļiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai katrs, kurš atrod nezināmu dzīvnieciņu, visbiežāk veikala pirkumā, uzreiz ziņo mums, zvanot pa telefona numuru 29621191. Dažu stundu laikā būsim klāt!”

Šie migranti var atvest arī svešus parazītus, kuri ir bīstami mūsu faunai. Ļoti labi, ja atradējs nofotografē preci, kurā uziets kustonis, tas pētniekiem atvieglos darbu, būs aptuveni zināms, no kuras puses klejotājs nācis.

Vairākas reizes gadā

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Terārija un ornitoloģijas nodaļas vadītājs Renārs Rozentāls "Kas Jauns Avīzei" stāsta, ka svešzemju dzīvnieki atrasti, piemēram, banānos, arī floristikas salonos ievestajos dekoratīvajos augos, piemēram, palmās un bromēlijās, gan ķirzakas, gan abinieki.

“Mums pat vairākas reizes gadā atnes kaut ko atrastu lielveikala svešzemju augļos. Gekoni un kokvardes ar piesūcekņiem uz pirkstiem spēj noturēties uz virsmas. Augli noplūc, ieliek kastē, un dzīvnieks ir palicis klāt,” teic speciālists. Gadās rāpuļi, kas atrasti kravas konteineros – šīm radībām patīk kaut kur paslēpties, ielīst, un tādā veidā dzīvnieki dodas ceļojumos.

Bijuši arī citi tāli viesi, piemēram, vēži vientuļnieki. Tūrists tropu pludmalē atradis skaistu gliemežvāku, atvedis uz mājām, un atklājas, ka tā ir mājvieta vēzītim.

Nedrīkst izlaist dabā

“Ja šāds eksemplārs nonāk pie mums, standarts ir mēnesis karantīnā, kā visiem dzīvniekiem, kurus mums atved. Pēc tam tas nonāk mūsu kolekcijā. Ir arī daži savvaļas izcelsmes īpatņi, kuri ir ļoti vērtīgi – pavisam jauns ģenētisks pienesums nebrīves populācijām.

Vispareizākais ir šādus dzīvniekus nest uz zooloģisko dārzu, jo pastāv arī iespēja, ka šis dzīvnieks ir aizsargājamas sugas īpatnis un to nedrīkst turēt mājas apstākļos, nereģistrējot Dabas aizsardzības pārvaldē,” norāda Rozentāls. Turklāt, izlaists dabā Latvijā, kustonis vienkārši nosals, tāpat pastāv iespēja pārnēsāt mūsu faunai bīstamas infekcijas.

Tirgotāja komentārs: katru viesi neatrast

“Saņemot vīnogas "Rimi Latvia" izplatīšanas centrā, no katras piegādes tiek izvēlēts reprezentatīvs kontrolparaugs, kam tiek veikta padziļināta kvalitātes pārbaude, tostarp svešķermeņu un insektu klātbūtne. Tikai tad, ja vīnogas ir atbilstošas kvalitātes prasībām, tās tiek pieņemtas krājumos un nosūtītas uz veikaliem.

Protams, katru iepakojumu pārbaudīt nav iespējams, un pilnībā nevar izslēgt gadījumus, kad kādā iepakojumā starp ogu ķekariem ir paslēpies kāds negaidīts viesis. Saņemtā sūdzība noteikti nav visu partiju raksturojoša un uzskatāma kā individuāls gadījums. Atvainojamies par sagādāto vilšanos un atgādinām, ka pircēja var vērsties mūsu klientu centrā, un mēs atgriezīsim naudu par konkrēto pirkumu.”