Lai būtu izdevīgi studēt, būs jābūt trūcīgam

Projektā paziņots par plānu septiņu līdz desmit gadu laikā pāriet uz pilnībā finansētu augstāko izglītību, paredzot pārejas posma laikā ieviest daļēja valsts finansējuma sistēmu. Pašlaik vidēji 40% studentu zināšanas apgūst budžeta vietās, bet pārējie  maksā pilnu studiju maksu.

Piemaksa pat 1000 eiro gadā

Ministrijā uzskata, ka šī sistēma ir sociāli netaisnīga, jo labāku zināšanu dēļ budžeta vietas pārsvarā iegūstot studenti no pārtikušākām ģimenēm, birokrātu valodā – ar labāku sociāli ekonomisko stāvokli.

Pārejas posmā tiktu ieviestas sociālās budžeta vietas maznodrošinātajiem, garantējot ikvienam no viņiem studijas par brīvu, bet visiem pārējiem būs jāpiemaksā. Tas nozīmēs, ka studentu iespējas mācīties budžeta grupā vairs nevērtēs pēc sekmēm, bet gan sociālā stāvokļa.

Maksājuma apjoms atkarīgs no izvēlētās jomas – prioritāro jomu studentiem būtu jāpiemaksā 600 eiro, pārējiem 1000 eiro. Šobrīd vidējā studiju maksa ir aptuveni 2500 līdz 3000 eiro gadā, taču ir jomas (piemēram, zobārstniecība), kur tā sasniedz pat 12 000 eiro.

Sola atbalstu mediķiem un pedagogiem

Tiesa gan, veselības un pedagoģijas programmās, kur līdzmaksājums būtu 1000 eiro gadā, solīts to dzēst, ja students augstskolu pabeigs un strādās izglītības vai medicīnas iestādē. Šā plāna ieviešana varētu sākties jau ar 2023./2024. mācību gadu.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas noteikumiem Nr. 49, par maznodrošinātu atzīstama mājsaimniecība, ja tās ienākumi ir līdz 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 305 eiro pārējām. Šādā statusā nonāk, piemēram, trīs bērnu ģimene, kurā abu vecāku kopējie ienākumi ir līdz 1900 eiro mēnesī. Nav šaubu, ka, palielinoties inflācijai, šis slieksnis būs jāpaaugstina.

Viedokļi atšķiras

Ministrijas ziņojums jau divas reizes skatīts Augstākās izglītības padomes (AIP) sēdēs, un tās viedoklis vēl nav līdz galam noformulēts, jo viedokļi pagaidām atšķiras.

Padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis, atbildot uz jautājumu, vai studentu vērtēšana pēc turības, nevis zināšanām būtu uzskatāma par labu praksi, atbild: “Apgalvojums, ka pašreizējā augstākās izglītības finansēšanas sistēma veicina sociālo netaisnību, vairāku AIP locekļu ieskatā nav pietiekami izsvērts – vienlaikus AIP atbalsta tādu finansēšanas mehānismu ieviešanu, kas ļautu padarīt studijas pieejamākas studējošajiem, kuri nāk no dažādām sociāli ekonomiskajām vidēm.”

Jautājumi par līdzmaksājumu un tā apmaksai ņemto kredītu dzēšanas kārtību arī vērtējami kā diskutējami, un AIP viedoklis vēl tiek saskaņots.

Zudīs konkurence par budžeta vietām

Daugavpils universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis uzskata, ka ziņojumā ir arī labas lietas, tomēr kopumā to neatbalsta: “Ideja ieviest studenta līdzmaksājumu atkarībā no studiju programmas valsts augstskolās būtiski samazinās augstākās izglītības pieejamību – īpaši Latvijas reģionos un STEM (dabaszinātņu un tehnoloģiju) nozarēs, kur jau tāpat ir nepietiekams studējošo skaits. To neveicinās arī sociālās budžeta vietas, jo zudīs konkurence par tām.”

Pēc Barševska vārdiem, pieredze ar studentu kreditēšanu nav tā labākā, tāpēc liela daļa diez vai varēs noformēt un izmantot aizdevumu līdzmaksājuma segšanai.

“Latvijas studentiem ir daudz mazāk atvieglojumu nekā citās Eiropas valstīs, un jau tagad, īpaši novados, viņi nevar atļauties īrēt pat dienesta viesnīcu – ar šo realitāti acīmredzot idejas autori nav iepazinušies. Faktiski tas nozīmēs reālu pāreju uz daļēju maksas izglītību, tāpēc manā skatījumā šā ziņojuma tālāka virzība Ministru kabinetā ir jāaptur un tajā paredzētās normas ir ļoti nopietni jāizrunā ar nozari,” aicina Barševskis.

Daļa jauniešu atmetīs ar roku

Arī Latvijas Universitāte šo projektu vērtē visai skeptiski, saskatot vairākus būtiskus trūkumus. Piemēram, ziņojumā nav skatīta jaunā modeļa ietekme uz studiju kvalitāti un pētniecību, turklāt apstākļos, kad finansējums zinātnei jau līdz šim nav bijis pietiekams un ir būtiski zemāks nekā citās valstīs, piemēram, Igaunijā.

Latvijas Universitātes Komunikācijas departamenta sagatavotajā atbildē Kas Jauns Avīzei norādīts: ”Ministrijas dokumentā studēt gribētājiem būtu noteikts līdzmaksājums divu minimālo algu apjomā, taču neatkarīgi no iecerētas naudas plūsmas prognozēm šim slieksnim ir izteiktas sociālās sekas un konsekvences plašākā kontekstā. Piemēram, nav garantiju valsts izsniegtam kredītam studiju līdzmaksājuma segšanai, kas nozīmē, ka daļa jauniešu pat neapsvērs domu apgūt augstāko izglītību, jo finansiāli to nevarēs atļauties, kaut gan viņu sekmes ar esošo modeli būtu ļāvušas pretendēt uz budžeta vietām.”

Ir sadzirdēta uzņēmēju vēlme ierobežotam skaitam darbinieku apmaksāt studiju maksu, taču nav piedāvāts neviens risinājums valsts un pašvaldību iestādēm, kuras, iespējams, būtu gatavas atbalstīt savus darbiniekus un iedzīvotājus.

Tāpat izpalicis piedāvājums, vai un kādā veidā tiktu līdzfinansēta augstākās izglītības iegūšana būtiskām valsts pārvaldes darbinieku grupām, piemēram, ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem. 

Nepilnīgs piedāvājums

Iecere no līdzmaksājuma atbrīvot trūcīgu ģimeņu atvases esot sociāli atbildīga un atbalstāma, bet augstskolas pašas to darot jau gadu desmitiem. “Ziņojumā ir jūtama neizpratne par trūcīgās personas statusa definīciju. Turklāt šajā kategorijā neietilpst jaunieši ar īpašām vajadzībām, bērnunamu audzēkņi un citas iedzīvotāju kategorijas, kas nekvalificējas kā trūcīgas personas. Risinājums šādu personu atbalstam netiek piedāvāts,” norāda universitāte.  

Nav arī skaidrs, kā šis modelis ietekmēs humanitāro zinātņu studijas, kur liela daļa studentu pašlaik studē par valsts līdzekļiem. Ikvienā zinātnes nozarē ir nepieciešama regulāra atjaunotne, bet strauja studentu skaita samazināšanās finansiālu iemeslu dēļ to nenodrošinās.

“Uzskatām, ka piedāvātais ziņojums būtu sistēmiski jāanalizē, izvērtējot gan blaknes, gan riskus, gan ieguvumus, lai finansējuma modelis būtu darboties spējīgs un efektīvs ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā,” rakstīts universitātes atbildē.  

Nozarē neapspriests nonsenss

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons uzskata, ka vienīgais pozitīvais jaunajā koncepcijā ir tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija beidzot atzinusi, ka augstākajai izglītībai naudas nepietiek.

Arī pašreizējās budžeta vietas tiek finansētas 60% apjomā, un to sadale ir netaisnīga. RSU pirmo reizi 24 gadu laikā ir saņēmusi 60 budžeta vietas, jo līdz šim īstenotas sociālās stipendijas. Pieprasījums bija milzīgs, un reflektantu kvalitāte izcila.

Par negatīvajām lietām Pētersons saka: “Būtībā šī koncepcija, kuru izstrādājis jauns doktorants bez atbilstošas praktiskās pieredzes, par trīs ceturtdaļām ir nonsenss. Faktiski izzūd maksas studentu vietas, kuras studenti paši var izvēlēties – rezultātā viņi brauks studēt uz Skandināvijas valstīm, kur izglītība ir bez maksas un jādomā tikai par uzturēšanās izdevumiem. Tā būs masveida smadzeņu aizplūšana, jo atpakaļ diez vai viņi atbrauks. Arī tīro budžeta vietu skaits saruks līdz diviem līdz trim tūkstošiem. Līdzmaksājums ir garām, jo jau tagad ļoti daudzi studenti mācību laikā strādā, lai savilktu galus, un arī kredīta procenti ir manāmi izauguši. Šī koncepcija nozarē nav vispār apspriesta, un tās parādīšanās visiem bija pamatīgs pārsteigums.”

Pētersons arī uzskata, ka nekāds jauns velosipēds nav jāizdomā: “Mūsu ieskatā vienkārši ir jāievieš perfekti strādājošais Skandināvijas modelis – lai augstākā izglītība Latvijā būtu bez maksas, ir vajadzīgi 140 miljoni eiro, un tā nav nepaceļama summa.”

Studentu viedoklis

Latvijas Studentu apvienības (LSA) viedoklis pagaidām ir visai neitrāls, konkrēta attieksme vēl nav noformulēta.

LSA sabiedrisko attiecību vadītāja Izabella Rumkovska: “Pēc konsultācijām ar studējošo pašpārvaldēm konceptuāli LSA šo ideju atbalsta, tomēr joprojām esam sarunu procesā ar ministriju par dažādiem riska faktoriem un neskaidrībām, piemēram, centralizēto eksāmenu sliekšņa paaugstināšanu, lai kvalificētos līdzmaksājumam u.c., kā rezultātā mēģinām rast labāko risinājumu. LSA vēl nav pieņēmusi gala nostāju jautājumā par augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņu. Tas tiks izdarīts septembra beigās, kad organizācijas biedri to būs pieņēmuši kārtējā domes sēdē.”

Rumkovska atzīst – kaut arī šobrīd izskatās pēc soļa atpakaļ, skatoties ilgtermiņā, tā varētu būt skaidra koncepcija, kā virzīties uz valsts dotētu augstāko izglītību, pakāpeniski samazinot šos maksājumus un nonākot līdz bezmaksas izglītībai ikvienam.

Nebūšanas ar izglītību laiku pa laikam liek studentiem iziet protestos.