Vai Rīgas šprotes kļūs par deficītu? Latvijas zvejniekiem liedz zvejot vairāk brētliņu un reņģu
Nākamgad Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī varēs nozvejot mazāk gan brētliņas, gan reņģes – galvenās izejvielas mūsu zelta šprotēm. Līdz ar to loģiski rodas jautājums, vai Rīgas šprotes turpmāk veikalos pat ar uguni nevarēs atrast un vai par tām nenāksies lasīt tikai gastronomijas vēstures grāmatās? Jauns.lv to skaidroja, aptaujājot gan zivrūpniekus, gan zvejniekus.
Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā pagājušajā nedēļā sprieda par nozvejas kvotām Latvijas zvejniekiem. Nākamgad par 11% līdz 31 021 tonnām tiks samazināta brētliņu zveja. Tāpat Latvijas zvejnieki 2023. gadā Rīgas jūras līcī par 4,3% mazāk varēs nozvejot reņģu (to kvota 2023. gadā mūsu zvejniekiem - 24 565 tonnas), kaut arī citos Baltijas jūras rajonos to nozveja palielināta, jāņem vērā, ka šprotēm izmanto tikai Rīgas jūras līča lomu. Šāds nozvejas samazinājums pamatots ar zinātnieku aprēķiniem par zivju resursiem Baltijas jūrā.
Ja jūras otrā krastā, kur brētliņas un reņģes pārsvarā izmanto lopbarības (zivju miltu) ražošanai, brētliņu nozušana no cilvēka mielasta galda nekādus lielus satricinājumus neradītu, tad mums, “reņģēdāju tautai”, šprotu pazušana no ikdienas ēdienkartes līdzinātos nacionālajai traģēdijai. Jauns.lv skaidroja, vai ir pamats par to satraukties?
Ukrainā pieprasījums pēc mūsu šprotēm aug
Rojas zivju pārstrādes uzņēmuma “Banga” pārstāvis Ansis Insbergs Jauns.lv teica, ka pagaidām vēl grūti prognozēt, kāda būs brētliņu nozvejas samazināšanas ietekme uz šprotu ražošanu: “Kā būs, redzēsim, bet lielu ietekmi uz tirgu tas nevarētu atstāt”. Pagaidām rojēniešiem brētliņas pietiekot – gan svaigas, gan saldētas, un to deficīts nav jūtams.
Apmēram piektdaļa saražoto šprotu konservu paredzēta Latvijas tirgum, bet lauvas tiesa - eksportam uz Eiropas valstīm. Vislielākie “Bangas” šprotu pircēji ir ukraiņi, kuru pieprasījums pēc Latvijas šprotēm, neskatoties uz karu, šogad pat pieaudzis, teic Insbergs.
Tirgu vien satricina straujais cenu kāpums, kam par pamatu, protams, ir Krievijas agresija Ukrainā. “Bangas” produkcijas cena šogad augusi vismaz par 30%.
Unikālā Latvijas brētliņa
Zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" (“Kaija”) valdes loceklis Andris Bite Jauns.lv pauda: “Domāju, ka brētliņu zvejas kvotas tirgu neietekmēs, jo katru gadu mums ir gan pacēlumi, gan kritumi. Ja ņem kopumā, tad, protams, jāsaka, ka jebkurš samazinājums nav labi, bet šoreiz tas nav dramatisks.
Baltijas jūrā brētliņu nozveja ir milzīga, bet lielāko daļu no tām izmanto lopbarības – zivju miltu ražošanai, bet mēs esam unikāls reģions, kur šo lēto, vienkāršo izejvielu pārstrādājam labā un dārgā precē. Mums tā zivs pietiks vienmēr. Ja nevarēs nopirkt no Latvijas zvejniekiem, tad piepirksim no igauņu, zviedru vai dāņu zvejniekiem”.
Šprotu ražošanas standarts ļauj tās ražot gan no brētliņām, gan mazajām Rīgas līča reņģēm. Praksē kādi 90% šprotu tiek saražoti no brētliņām, bet ap desmit procentiem no līča mazreņģītēm (ierindas, vidējais gardēdis nejūt nekādu atšķirību, vai tā šprote ir brētliņa vai reņģīte). Reņģes šprotu ražošanā tiek izmantotas tik maz tādēļ, ka tām priekš šprotēm jābūt nozvejotām ziemas mēnešos, nevis jebkurā gadalaikā, kā tas ir attiecībā uz brētliņām. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka Latvijā ir trīs lielas zivju miltu rūpnīcas un reņģe tām praktiski vienmēr ir deficīts.
Savukārt biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis Jauns.lv sacīja: “Attiecībā uz reņģi limits Baltijas jūrā palielinās, bet attiecībā uz brētliņām bija paredzēts, ka būs mīnus 20 procenti, bet mēs panācām to, ka būs tikai mīnus 11 procenti. Tā kā tas deficīts nebūs būtisks, nekādu “baigo” zivju trūkumu nepiedzīvosim”.
Zelta šprote zelta vērtē
Kādreizējais biedrības “Rīgas šprotes”, kas apvieno Latvijas šprotu ražotājus, valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis Jauns.lv pastāstīja savus novērojumus “no malas”, jo nu no zivju biznesa, kā pats saka, ir “tālu prom”, bet nozares problēmām līdzi tomēr seko: “Kopumā, pēc visa spriežot, nozvejas samazinājuma ietekme nebūs liela, un krasu ietekmi uz tirgu tā neatstās”.
Vienīgi “krasa ietekme” ir produkcijas cena, jo visu komponenšu izmaksas pieaugušas – degviela, kuģu ekspluatācija, energoresursi un tā tālāk. “Ar zaudējumiem taču nevar visu laiku strādāt. Varbūt krīzes laikā, kādu zināmu periodu var strādāt pa nullēm, bet tas jau nevar vilkties mūžīgi,” saka Cīrulis.
Šprotu kārbas cena veikalos var būtiski atšķirties. Jauns.lv oktobra beigās pārliecinājās, ka 250 gramu šprotu konservkārba, atkarībā no veikalu tīkla un ražotāja, maksāja no 1,25 līdz 3,75 eiro. Cena atkarīga no dažādiem faktoriem (zinātāji teic, ka ir pat veikali, kas neuzņemas tirgot augstas kvalitātes šprotes: pircēji vēlas to lētāko, kas tomēr nav tas pats labākais).
Uzņēmuma “Kaija” valdes loceklis Bite par šprotu cenu milzīgajām atšķirībām saka: “Mums lielais izejvielu un materiālu cenu kāpums sākās jau pērnā gada oktobrī. Primāri tas bija metāls un iepakojums. Tad sākās milzīgs eļļas un tomātu pastas sadārdzinājums, un tad arī zivis... Piemēram, eļļai un alumīnijam (no alumīnija taisa konservkārbas – red.) cenas pieauga pat divas reizes. Kopumā rēķinām, ka gada laikā šprotu konserviem cenas kāpušas apmēram par 30%.
Par vienas kārbas cenu atšķirībām jāteic, ka viss atkarīgs no ražotāja un veikala. Ir ļoti dažādi produkti – gan stikla burciņās, gan ar caurspīdīgu vāciņu, gan parastās konservbundžas. Otrām kārtām nozīme ir arī brendam; trešām kārtām – veikalu tīklam. Ir veikali, piemēram, “Lidl”, kas produkcijai, kas ražota ar “Lidl” preču zīmi veikala uzcenojumu praktiski nepiemēro. Savukārt, citviet, pierēķinot distribūciju, loģistiku, veikala uzcenojumu un PVN, produkta cena no ražotāja līdz veikala plauktam pieaug divas reizes”.
Ķīnieši testē Latvijas šprotes:
Lūk, ko par Latvijas šprotēm saka Krasnojarskas pārtikas eksperti:
