Streikotāji atstāj lidot gribētājus uz zemes: vai kāds par to atbild?
Šī gada septembris iezīmējies ar kārtējo Vācijas lidsabiedrības “Lufthansa” darbinieku streiku – piedalās gan piloti, gan stjuarti, jau pirmajās dienās tika atcelts vairāk nekā 2000 reisu, arī no Rīgas. Streikot mēdz arī citās lidsabiedrībās un lidostās, tomēr “Lufthansa” ir līderis.
Streiki ietekmē simtiem tūkstošu potenciālo pasažieru plānus, tāpēc jautājums, vai un kā ir iespējams saņemt kompensāciju, ir visai aktuāls.
Streiks jāpiesaka
Aviopārvadājumu nozarē streiki gan nekad nenotiek negaidīti – tie iepriekš jāsaskaņo ar uzņēmuma vadību, precīzi norādot plānotos datumus. Kompānijas vai lidostas par plānoto streiku ievieto informāciju savās mājaslapās, un pasažieri parasti saņem informāciju par reisa atcelšanu – tieši tāpēc pēc rezervācijas saņemšanas un pirms došanās uz lidostu vajadzētu ielūkoties savā e-pastā.
Nereti notikumi attīstās tā, ka, uzsākot streikot vienas aviokompānijas darbiniekiem, to kā domino efektā turpina arī citi. Piemēram, 2017. gada marta sākumā streiku uzsāka “British Airways” darbinieki, un viņiem uzreiz pievienojās “Finnair”, kā arī Francijas, Itālijas un Berlīnes lidostu darbinieki.
Sekas ir jākompensē
Eiropas Savienības teritorijā pasažieru tiesības ir aizsargātas ar likumu, un nav nekādas atšķirības, kāda iemesla dēļ lidojums tiek atcelts. No 2004. gada spēkā ir regula Nr. 261/2004, kas paredz visaptverošus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem, kuri saskaras ar lidojumu atcelšanu, ilgstošu kavēšanos vai iekāpšanas atteikumu (gadījumi, kad biļešu pārdots vairāk, nekā lidmašīnā ir vietu).
Šādos gadījumos lidsabiedrībām noteikts par pienākumu:
* septiņu dienu laikā nodrošināt pasažieriem iespēju izvēlēties biļetes cenas atmaksāšanu vai bezmaksas reisu atpakaļ uz izlidošanas vietu vai citādu iespēju nokļūšanai galamērķī;
* nodrošināt ēdināšanu proporcionālā daudzumā atkarībā no gaidīšanas laika, izmitināšanu viesnīcā, bezmaksas sakaru līdzekļus divu zvanu vai ziņu nosūtīšanai;
* īpaša uzmanība pievēršama personām ar īpašām vajadzībām.
Ja kas tāds atgadījies, tad uzreiz jāmēģina sazināties ar aviokompāniju vai lidostu administrāciju pārstāvjiem un pieprasīt jūsu tiesību nodrošināšanu. Prakse rāda, ka gadījumos, ja šāda problēma skar atsevišķus reisus un personas, parasti aviokompānijas šo tiesību nodrošināšanu atrisina ātri un bez īpašiem iebildumiem.
Tomēr, ja situācijai ir masveida raksturs, kā tas ir streika laikā, būs jārēķinās ar garām rindām un ilgu gaidīšanas laiku. Tāpēc, jo agrāk uzzināsiet par gaidāmo streiku un ķersieties pie lidojuma mainīšanas, jo lielākas ir cerības, ka brīvas vietas citos reisos būs pieejamas.
Uzreiz jāatzīmē, ka saņemt morālo kompensāciju par izjauktajiem ceļojuma plāniem būs faktiski neiespējami, jo streiks, līdzīgi kā neparedzēti laika apstākļi un terorisms, tiek uzskatīts par tā saucamo “force majeure”. Tas ir – nepārvarama vara jeb nenovēršami apkārtējie apstākļi, kuru dēļ līgumsaistības ir neiespējami izpildīt.
Apdrošinātāji atlīdzību nemaksās
Daudziem ceļotājiem ir dažādu banku kredītkartes, kuru pakalpojumu klāstā ir arī ceļojumu apdrošināšana, tāpat arī daudzi pirms braucieniem izvēlas iegādāties atsevišķu apdrošināšanu tieši uz ceļojuma laiku.
Diemžēl streika gadījumos šī apdrošināšana var arī nedarboties. “BTA Baltic Insurance Company” Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Elīna Zvejniece informē: “Lidojuma atcelšana, aizkavēšanās streika dēļ netiek atlīdzināta BTA Ceļojumu apdrošināšanas noteikumu ietvaros, jo neatbilst to 26. punktā norādītajiem apdrošinātajiem riskiem.”
Proti, apdrošinātājs neatlīdzinās zaudējumus, “ko tieši vai netieši rada gadījumi, kuri ir norādīti kā vispārējie izņēmumi spēkā esošajos Vispārējos apdrošināšanas noteikumos”.
Tajos noteikts (ja līgumā nav paredzēts citādi), ka BTA neizmaksā apdrošināšanas atlīdzību, ja riska iestāšanos izraisījis: karš, iebrukums, okupācija, aneksija, ārvalsts naidīgs akts (ar vai bez pierādījumiem par ārvalsts iesaisti), karadarbība vai karam pielīdzināma operācija (ar vai bez kara pieteikšanas); pilsoņu karš, dumpis, streiks, sacelšanās, nemieri, revolūcija, militāras vai uzurpētas varas sacelšanās, kara stāvoklis, ar to saistītās laupīšanas vai marodierisms, vardarbība, vandalisms, sabotāža; streiks.
Tas pats attiecas uz mantas konfiskāciju, nacionalizāciju, atsavināšanu, rekvizīciju, sagraušanu vai iznīcināšanu, ja to radījusi vai sankcionējusi juridiski vai faktiski atzīta valsts vai starptautiski neatzīts ārvalstu spēks, neatkarīgi no tā, vai tas ir likumīgi vai nē. Tātad, ja mantu atņem vienkārši laupītāji, vēl ir cerība uz apdrošināšanu, bet ja, piemēram, kādas valsts armijnieki vai teroristu grupējums, tad nekā.
Tostarp arī streiks traktēts kā izņēmums, ko nav iespējams paredzēt, un tas netiek atzīts par apdrošināšanas gadījumu.
