"Pegasus" gadījumi - Eiropas Votergeita? Atsaucības izmeklēšanai nav
Īpaši jaudīgu, Izraēlā ražotu spiegošanas programmu "Pegasus" visticamāk iegādājušās vismaz 9 Eiropas Savienības dalībvalstis, taču par četrām ir zināms, ka tur tā izmantota, lai noklausītos politiskās opozīcijas pārstāvju, pilsoniskās sabiedrības locekļu un žurnālistu telefonus. Tās ir Grieķija, Polija, Ungārija un Spānija. Taču vairāk nekā gadu kopš skandāla nākšanas gaismā nekas būtiski nav mainījies - atsaucības šo gadījumu izmeklēšanai nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Spiegprogrammatūras ir paredzēts izmantot, lai cīnītos pret terorismu, korupciju, organizēto noziedzību un vardarbību pret bērniem. Tā ļauj pārņemt kontroli pār tālruni un var, piemēram, ieslēgt audio vai video ierakstīšanu, lai nodrošinātu reāllaika uzraudzību. Spiegošanas programmu "Pegasus" uzinstalēt uz sveša telefona ir relatīvi vienkārši – "Washington Post" raksta, ka iespējams – nav pat nepieciešams klikšķināt uz kādas saites, pietiek saņemt "WhatsApp" zvanu.
Ar Izraēlas kompānijas NSO programmu Pegasus un Preditor izspiegoti arī ungāru žurnālisti, Polijas prokurore, advokāts, opozīcijas politiķi, EK tiesiskuma komisārs Reinderss, Spānijas premjers un aizsardzības ministrs, un ap 60 Katalonijas neatkarības atbalstītāji Spānijā. Un visi, visticamāk, nelikumīgi.
Džordi Solē, pirms kļūšanas par Eiropas Parlamenta deputātu, bija politiķis Katalonijā, kas atbalstīja reģiona neatkarību. Viņš atzīst, ka par noklausīšanos iepriekš nenojauta: "Es to pavisam nepamanīju. Cik es zinu, ir ļoti grūti to pamanīt. Manā gadījumā telefons visu laiku funkcionēja normāli. Es tikai uzzināju, ka mani izspiego, kad ļāvu speciālistiem pārbaudīt savu telefonu."
Eiroparlaments piedāvājis visiem saviem deputātiem pārbaudīt telefonus – no 705 to izmantojuši 250, ieskaitot Nilu Ušakovu (S): "Nu, ņemot vērā, ka man vienreiz bija uzlauzts epasts un vienreiz pie manis kabinetā atrada videonovērošanu, protams, bija kārdinājums pārbaudīt. Pārbaudīju, varu apliecināt, ka Latvijas atbilstošie dienesti rīkojas tiesiski – nekā nav."
Savukārt grieķu eiroparlamentārieša Nikos Androulakis, kas vada centriski labējo PASOK partiju un bijis premjera amata kandidāts - telefons ticis noklausīts pāris mēnešu un to darījis Grieķijas izlūkdienests, kas atrodas tiešā premjera pakļautībā. Šoreiz gan izmantota cita, mazliet vienkāršāka Izraēlas NSO izstrādāta programma – "Preditor". Rezultātā no amata atkāpās Grieķijas izlūkdienesta vadītājs, bet premjers teicās neko nezinot. Par notikušo neviens nav gatavs skaidrot – kāpēc tā noticis, bet deputāta lieta tika iznīcināta tajā pašā dienā, kad parādījās viņa sūdzība.
Eiropas Parlaments izveidojis speciālu Izmeklēšanas komiteju (PEGA), lai izmeklētu "Pegasus" un līdzvērtīgas uzraudzības spiegprogrammatūras, lai izpētītu, kas un kāpēc grieķu deputātu noklausījies. Un ne tikai viņu vien.
Hannes Haide, kurš ir eiroparlamentārietis no Austrijas un aktīvi piedalās komitejas darbā, uzskata, ka "acīmredzama ļaunprātīga izmantošana ir izplatītāka, nekā domājām iepriekš. Mēs arī zinām, ka ir daudz Eiropas Savienības ražotāju, kas piedāvā novērošanas spiegprogrammatūru." Tas nozīmē, ka Izraēlas uzņēmums NSO nav vienīgais ražotājs, kas izstrādā šādas programmas, bet to veic arī vietējās Eiropas kompānijas.
Džordi Solē, kurša arī darbojas PEGA komitejā teica, ka atklāta tikai "maza daļa no tiem visiem gadījumiem, kas notiek šobrīd, kamēr te runājam."
Izraēlas kompānija NSO, kas ražo spiegošanas programmatūru "Pegasus", arī "Preditor" un citas, teic, ka tā tiek pārdota tikai tiesībaizsardzības un izlūkošanas valsts aģentūrām. Taču pašam uzņēmumam, kura vērtību lēš ap 1 miljardu eiro, neiet viegli – tas cīnās ar parādiem un tiesvedībām, ko ierosināja Meta (Facebook), Apple un privātpersonas, kas cietušas no spiegošanas. Intervijā "New Yorker" NSO bijušais vadītājs (Shalev Hulio) savulaik atzinis - "gandrīz visas valdības Eiropā izmanto mūsu rīkus".
Nesen veikts Eiropas Parlamenta pētījums atsaucas uz tiesu ekspertīzēm, kas liecina, ka NSO ražojumu iegādājusies arī Vācija, Francija Beļģija, Nīderlande un Somija, lai gan šīs valstis to oficiāli nav apstiprinājušas.
Eiroparlamenta PEGA Komiteja ir uzklausījusi gan upurus, gan ekspertus, bijusi pie ražotāja Izraēlā, gan devusies uz dalībvalstīm, kur spiegošana notikusi. Taču – visur saskaras ar valsts institūciju nevēlēšanos par šo tēmu runāt. Polijā ar eiroparlamentāriešiem valdības pārstāvji pat atteicās tikties, Spānijas apmeklējums atlikts (jo PEGA komitejā ir bijušais Spānijas iekšlietu ministrs), bet uz Grieķiju tiks braukts novembrī. Noprotams, ka arī Ungārijas valdība nebūs atsaucīga. Savu nevēlēšanos skaidrot, valdības pamato ar to, ka spiegošanas programmu izmantošana ir valsts drošības jautājums.
Hannes Haide uzskata, ka "to ir darījuši oficiālie izlūkdienesti – vairumā gadījumu, un ar valdības zināšanu. Mēs bieži dzirdam – tas ir nacionālās drošības dēļ, bet dažos gadījumos es tam nevaru piekrist."
Arī Eiropas Komisija nevēlas iejaukties, jo uzskata, ka nacionālās drošības jautājumi ir dalībvalstu pašu lieta.
Sofia Inetfelda, Eiropas Parlamenta deputāte no Nīderlandes ir satraukta par šādu noslēpumainību: "Tas, ka kaut kas ir "valsts drošība", nevajadzētu nozīmēt, ka mēs ieejam sava veida melnajā kastē, nelikumības zonā. Mēs arvien biežāk redzam, ka valstu valdības, kā arī Eiropas Komisija izmanto nacionālās drošības argumentu, lai attaisnotu parasto noteikumu nepiemērošanu. Un tā nevar būt, jo, manuprāt, valsts drošība nozīmē arī funkcionējošu, uzticamu demokrātiju un funkcionējošu tiesiskumu."
Taču Eiropas Parlaments sola nepadoties un šobrīd meklē likumisku risinājumu. "Diapazons ir starp aizliegumu vai ierobežojumiem, ar ļoti stingru tiesisko regulējumu, kas dotu Eiropas pilsoņiem drošību, ka nav ļaunprātīgas izmantošanas," tā uzskata Hannes Haide.
Tikmēr ASV jau ir iekļāvusi "Pegasus" melnajā sarakstā par ļaunprātīgu vēršanos pret disidentiem un cilvēktiesību aktīvistiem. Eiropa tam šobrīd nesteidzas sekot. Tā vietā ES pašlaik plāno ES Padomē izveidot drošu bunkuru, kas aizsargātu augsta līmeņa diskusijas no spiegiem.
Arī Latvijā daži politiski aktīvi cilvēki un vismaz viens žurnālists saņēmis "Google" izsūtītu brīdinājumu, ka, iespējams, viņu konts ir bijis spriegošanas programmu mērķis. Taču pagaidām CERT.LV incidentu reaģēšanā nav nonācis neviens apstiprināts "Pegasus" vai "Predator" gadījums.
CERT.LV piedāvā Latvijas interneta lietotājiem identificēt inficētas ierīces komunikāciju ar kaitnieciskas programmatūras resursiem, tajā skaitā, ar "Pegasus" un "Predator" zināmajiem kontrolcentru resursiem, un bloķēt šādu komunikāciju. Lai to izdarītu tiek ieteikts izmantot https://dnsmuris.lv/ risinājumu.
