Bizness kā deviņdesmitajos? “Latvijas gāze” masveidā lauž sev neizdevīgus līgumus
Jau vairāk nekā piecdesmit klientu, pārsvarā uzņēmumi, saņēmuši no “Latvijas gāzes” paziņojumus par vienpusēju ilgtermiņa līguma laušanu no 1. novembra. Vienlaikus nav arī izteikti nekādi konkrēti piedāvājumi ne par jaunu līgumu slēgšanu, ne par to iespējamiem nosacījumiem.
Pirmā ar šo satraucošo informāciju klajā nāca Majoru viesnīcas “Boutique Hotel & Restaurant MaMa” vadītāja un līdzīpašniece Ilze Kikste. 5. oktobrī viņa saņēmusi no “Latvijas gāzes” oficiālu vēstuli, kurā paziņots – uzņēmums lauž piegādes līgumu un ar novembri viesnīcai dabasgāzes padeve vairs netiks nodrošināta. Tas pamatots ar šobrīd ierobežotu dabasgāzes pieejamību un ierobežotām tiesiskām un arī tehniskām iespējām, kas attiecas uz Inčukalna krātuvi.
Spēle vienos vārtos
Kikste “Kas Jauns Avīzei” saka: “Es esmu vienkārši šokā, jo, vadot viesnīcu jau no 2008. gada, nekad ar šādām problēmām nav bijis jāsaskaras. Gāze mums nodrošina gan silto ūdeni, gan apkuri, un tas vēl nav viss. Tā kā šis ir ģimenes uzņēmums, tad vienā mājas daļā dzīvo arī mana ģimene, un tas ir mūsu vienīgais mājoklis, tādēļ bez siltā ūdens un apkures paliksim arī mēs.”
Saziņa ar uzņēmumu nav diez ko veiksmīga, jo normāli būtu, ka reizē ar paziņojumu par līguma laušanu tiktu piedāvāta iespēja noslēgt jaunu un sniegta informācija par tā nosacījumiem. Pagaidām “Latvijas gāze” ir tikai piedāvājusi dabasgāzi novembrim ar biržas indeksa +20 eiro/MWh aprēķinātu cenu, nenorādot to konkrēti, bet tas nozīmē, ka tā var būt arī mainīga.
“Ar “Latvijas gāze” esam sarakstē jau kopš 2021. gada decembra, kad dabasgāzes cenas sāka celties. Apkures sezonai beidzoties, viņi mums piedāvāja piefiksēt cenu ar 2022. gada martu, mēs to izdarījām, bet nu atkal līgums tiek lauzts. Kaut kā dīvaini – ja to darītu es, tad droši vien man būtu jāmaksā milzīga soda nauda, bet “Latvijas gāzei” ir tiesības vienkārši atstāt uzņēmēju bez pakalpojuma, vien pabrīdinot 15 dienas iepriekš un bez jebkādām soda sankcijām. Šobrīd intensīvi meklējam kādu risinājumu, bet tādu tik īsā laika periodā īsti nav. Es šo situāciju uztveru gluži vai kā deviņdesmito gadu reketu,” saka Kikste.
Šie nebūs pēdējie lauztie līgumi
“Latvijas gāzes” Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis “Kas Jauns Avīzei” klāsta: “Ņemot vērā situāciju ar ierobežotu dabasgāzes pieejamību, ierobežotām tiesiskām un tehniskām iespējām dabasgāzes iegādei, kā arī pieņemto regulējumu, “Latvijas gāze” katru mēnesi rūpīgi izvērtē iespējas netraucēti piegādāt klientiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu.”
“Latvijas gāzei” ir noslēgti ilgtermiņa dabasgāzes tirdzniecības līgumi ar vairāk nekā 3000 uzņēmumu. “Ņemot vērā minētos faktorus, kā arī iepriekš nepieredzētā un neprognozējami augstā dabasgāzes cenu kāpuma dēļ “Latvijas gāze” ir bijusi spiesta izvērtēt arī noslēgtos ilgtermiņa līgumus. Šobrīd dabasgāzes cena oktobrim ir ap 200 eiro/MWh, savukārt dažos noslēgtajos līgumos dabasgāzes cena ir pat 10 reizes zemāka,” turpina Lapsalis.
Viņš informē, ka “Latvijas gāze” ar 1. novembri izbeidz 48 līgumus, kuros pielīgtā dabasgāzes cena ir ievērojami zemāka nekā tirgus cena. Tiek izbeigti tikai tie līgumi, kuros šādas tiesības “Latvijas gāzei” ir paredzētas. Tomēr tas vēl nebūs viss, jo ar nākamā gada 1. janvāri “Latvijas gāze” plāno izbeigt vēl desmit līgumus, kuru nosacījumi pieļauj to šajā datumā.
Kalvītis neslēpj pašapmierinātību
“Latvijas gāzes” vadītājs Aigars Kalvītis portāla “Delfi” raidījumā “Kāpēc”, visai omulīgi smaidot, paziņoja, ka lauzti tiek līgumi, kuri uzņēmumam ir saimnieciski neizdevīgi un kuros iekļauti nosacījumi par juridiskiem nosacījumiem tos izbeigt. Uzņēmums tādā veidā rūpējas, lai neradītu sev zaudējumus.
Zīmīgi, ka tajā pašā laikā “Latvijas gāze” ir lūgusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz decembra sākumam atlikt tarifu pārskatīšanu mājsaimniecībām. Gāzes lietotāji raizējas, ka tieši decembrī gāzes cenu varētu sasniegt maksimālo cenu un “Latvijas gāzei” būtu pamats pieprasīt vēl augstāku tarifu apstiprināšanu. Jau pieminētajā “Delfi” intervijā Kalvītis bez liekas kautrēšanās atzina, ka uzņēmums joprojām iepērk Krievijas gāzi 60 līdz 70% apjomā.
Jau kādu laiku izskan runas, ka Latvijas valstij būtu jāpārņem kontrole pār “Latvijas gāzi”, kuru premjers Krišjānis Kariņš tēlaini nosaucis par Krievijas, nevis Latvijas gāzi, jo nav īstas skaidrības, cik lielā mērā šis uzņēmums strādā mūsu valsts interesēs un vai spēs mūs nodrošināt ar gāzi.
Vai iespējama nacionalizācija?
Cik tiesiski būtu nacionalizēt “Latvijas gāzi”, pār kuru lielā mērā noteicējs ir Krievijas koncerns “Gazprom”? Šo jautājumu uzdevām ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei, atbildi sniedz ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
“Ekonomikas ministrija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu energosistēmu drošu darbību un pastāvīgas energoresursu piegādes patērētājiem,” norāda Urpena.
Latvijas valstij “Latvijas gāzē” pieder 0,00029% jeb 117 akcijas, un Ekonomikas ministrija ir šo kapitāla daļu turētājs, kas īsteno valsts interešu pārstāvību gan šajā uzņēmumā, gan tās meitassabiedrībā, akciju sabiedrībā “Gaso”. “Dabasgāzes piegāžu nodrošināšanai valstij kritiski svarīgs ir “Gaso”, tādēļ jau šobrīd ir uzsākts “Gaso” nodalīšanas process no “Latvijas gāzes”,” teikts Urpenas atbildē.
Lielākie “Latvijas gāzes” akcionāri ir Krievijas “Gazprom” (34%), fonds “Marguete Gas II S.a.r.l.” (28,97%), Vācijas “Uniper Ruhrgas GmbH” (18,26%) un SIA “Itera Latvija” (16%).
Uzņēmuma peļņa šā gada pirmajā pusgadā palielinājās 15,5 reizes – līdz 84,547 miljoniem eiro, kaut arī pārdošanas apjoms samazinājies par 31 procentu.
