Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece. (Foto: LETA)

“Tik dziļa krīze nav vispār nekad bijusi,” cūkaudzētāji nobažījušies par tuvākajiem mēnešiem

Bizness un ekonomika
2022. gada 11. oktobrī 06:48 2022. gada 11. oktobrī 06:48
  Jauns.lv
Latvijas cūkaudzētājiem patlaban neklājas viegli. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka tik dziļa tirgus un cenu krīze nav vispār nekad bijusi. Ja strauji nemainīsies tirgus situācija un nepieaugs cūkgaļas realizācijas cenas, tad diemžēl nekas labs nav gaidāms ziemā.

Jautāta par to, ko esam piedzīvojuši pēdējā laikā, skatoties uz cūkgaļas cenām, pieprasījumu un piedāvājumu, un kas notiek tirgū, viņa teica: “Jāsāk ar smagu nopūtu, jo īstenībā ļoti krasi nekas uz labo pusi nav mainījies.

Pašizmaksa ir augstāka nekā pārdošanas cena

Joprojām pašizmaksa ir augstāka nekā pārdošanas cena. Jāsaka, ka ļoti nedaudz cena ir pakāpusi, bet tā joprojām nesedz pašizmaksu.. Es šobrīd nerunāju par veikala cenu, jo tur pa vidu vēl ir pārstrāde un tirdzniecības ķēdes, kam arī ir savas vajadzības un uzcenojumi. Es runāju tieši par zemnieku jeb cūkaudzētāju un uzpircēju, respektīvi, pārstrādes vai kautuves uzņēmumu.

Šī cena šonedēļ atkal ir pakritusi uz leju. Tas ir saistīts arī ar rudens [cenu svārstībām]. Parasti rudens ir laiks, kad cena krīt tradicionāli. Šobrīd cerējām, ka ir tendence pozitīvā virzienā. Pirms divām nedēļām cena pakāpās, bet šonedēļ atkal ir nokritusi.”

Mazie uzņēmumi Lejniecei teikuši, ka pašizmaksa ir 2,20 eiro dzīvsvarā, bet šobrīd pārdošanas cena ir 1,49 eiro par dzīvsvara kilogramu. Ir saimniecības, kurām joprojām ir cena 1,54 eiro.

Mazajiem ir vēl grūtāk

Lielajiem uzņēmumiem, ko dažkārt dēvē par lielajiem monstriem, ir vieglāk tajā ziņā, ka var optimizēt izmaksas.

“Strādājot ļoti intensīvi, ir iespējams pašizmaksu samazināt. Tie uzņēmumi ātrāk pietuvosies nulles punktam. Mazajiem tomēr vairāk ir ekstensīva saimniekošana. Protams, ir jābūt dažādiem uzņēmumiem, bet viņiem [mazajiem] šajā brīdī ir vēl grūtāk.”

Tik dziļa krīze nav nekad bijusi

Cik grūti patlaban mazajiem klājas? Tik grūti, ka vairs nevar, vai arī vēl var paciesties un gaidīt, kad tirgū kaut kas uzlabosies? Lejniece atzina, ka cūkaudzētāji ir pieraduši pie cikliskuma. “Tik dziļa tirgus un cenu krīze nav vispār nekad bijusi. Patiešām nekad, nekad!

Ir mazlietiņ apjukums un nevar saprast. Protams, nevar mūžīgi strādāt mīnusiem. Kaut kad visas rezerves izsīkst un ir jābeidz. Parunājoties ar audzētājiem, ir saimniecības, kas ir sapratušas, ka viņiem ir jāsamazina ganāmpulks, viņiem ir vēl jāskatās, kur viņi vēl var kaut ko ekonomēt un darīt efektīvāk, lai samazinātu pašizmaksu.

Cūkgaļas cena pieaugusi tikai nedaudz

Kopējās tendences skar arī mūsu nozari. Gan elektroenerģijas, gan gāzes cenu [kāpums] un kopējā inflācija. Pretī ir vēl viens arguments tam: ir jau arī pirktspēja.”

Asociācijas vadītāja norādīja, ka piena cena ceļas līdzvērtīgi inflācijai: “To katrs pircējs redz, ieejot veikalā.” Bet cūkgaļai tā nav. Tas ir produkts, kuram inflācija ir vismazāk ietekmējusi cenu. Viņa atsaucās uz datiem, ka cūkgaļas cena pieaugusi tikai par aptuveni 6%, nevis 20-30%, kas būtu līdzvērtīgi inflācijai. “Cūkgaļai nav tāda kāpuma.”

Ar ko tas skaidrojams?

Viņa skaidroja, ka tas patiesībā tas nav nekāds fenomens. Mums ir kopējais Eiropas tirgus. Ja kaut kur Eiropā nacionāli tiek subsidēta cūkkopības nozare (Cūkkopības nozare netiek subsidēta Eiropas līmenī ar kopējo atbalstu kā zemei un piena lopkopībai.), tas var ietekmēt tirgu.

Katra valsts nacionālā budžeta ietvaros un iespējās atbalsta cūkkopības nozari, jo saprot, ka jebkura krīze ir pārejoša un nozare ir jāsaglabā un jāpalīdz tai, kad ir tiešām grūti.

Ja nebūtu atbalsta, liela daļa vairs nepastāvētu

“Mēs neesam izņēmums. Mums arī tiešām ir [nacionālie atbalsti]. Ja mums nebūtu nacionālo atbalstu, tad es domāju, ka liela daļa jau būtu beigusi darbību. Tā man arī viņi [audzētāji] paši saka. Viņi saka: “Ja nebūtu šī atbalsta, tad mēs nevarētu pilnīgi neko, nevarētu nodrošināt naudas plūsmu.””

Vai šis atbalsts patlaban ir pietiekams vai to vajadzētu intensificēt? “Godīgi sakot, mēs esam spējuši diezgan fleksibli piemēroties. Protams, ir vietas, kur mēs teiktu, ka vajag ātrāk un vairāk.

Decembris var būt izšķirošais mēnesis

Es nezinu, kas būs decembrī. Šobrīd mēs visu to, kas ir bijis iedalīts, piešķirts, esam apguvuši. Ir saimniecības, kas saka: “Ja tas turpināsies, tad decembris būs izšķirošais par lēmumu pieņemšanu [būt vai nebūt].””

Saglabājas ļoti augstas graudu cenas. 70% no visām izmaksām cūkkopībā veido barība. Graudi patlaban maksā vairāk nekā 300 eiro par tonnu. “Līdz ar to pašizmaksu nekādi nav iespējams samazināt par šo daļu. Tāpēc katrs kalkulē un mēģina saprast, ko un kā varētu kaut kur optimizēt.

Visticamāk, nekas labs nav gaidāms ziemā

Ja strauji nemainīsies tirgus situācija un nepieaugs realizācijas cenas, tad diemžēl es teiktu, ka nekas labs nav gaidāms ziemā.” Tādas ir Lejnieces sajūtas, un šonedēļ paredzēta cūkaudzētāju tikšanās, kur par šo jautājumu runās.

Viņa redz tendenci, ka tiek samazināts sivēnmāšu skaits, lai optimizētu izmaksas. “Nākotnē tā ir it kā ļoti slikta lieta, jo sivēnmāti ir visgrūtāk dabūt atpakaļ. Vajadzīgs vesels gads, lai viņi dabūtu atpakaļ apritē.

Nekas saulains šobrīd neizskatās. Mēs, protams, ļoti ceram uz kopējiem atbalstiem.”

Nav tik vienkārši aizslēgt cūku kūti  

Vienlaikus cūkaudzētāji nejūtas kā priviliģētas nozares pārstāvji, kam būtu jāpalīdz īpašāk. Ir daudz nozaru, kurām šobrīd ir ļoti grūti. Daudzas ir energoietilpīgās nozares. Cūkkopība ir naudietilpīga nozare: ja tai kaut kas ķeras, tad ir ļoti grūti pabeigt, jo kūtī ir dzīvi dzīvnieki, bet iekārtas ātri sāk rūsēt, ja tās nedarbina. Ja tās atstāj tukšas, pēc tam vajadzīga renovācija.

“Tas nav kā noliktavā: izslēdz gaismu un noliec plauktiņā atslēgu. Tie ir dzīvi dzīvnieki, kuri ir jābaro.”

Lielas cerības uz jauno valdību 

Lejniece dzirdējusi, ka arī piena pārstrādē ir tieši tik pat dziļa krīze. “Es domāju, ka mēs neesam nekas unikāls.” Asociācijas vadībai ir lielas cerības uz jauno valdību, ka tā būs pietiekami saprātīga saglabāt tautsaimniecību, apzinoties, ka mūs būs jāēd arī rīt, parīt un pēc gada.

Viņa atzina, ka visiem šobrīd ir ļoti grūti. Vienkārši cūkaudzētājiem krīze sākās agrāk. “Mēs esam dziļāk, jo mēs jau divus gadus patiesībā velkam dzīvību, pateicoties atbalstiem.”

Vairāku apstākļu neveiksmīga sakritība

Krīze skaidrojama ar neveiksmīgu apstākļu sakritību.  Pirmkārt, Eiropā ienāca Āfrikas cūku mēris un līdz ar to nebija iespējams eksportēt uz Ķīnu. Otrkārt, sākās kovida pandēmija, kas negatīvi ietekmēja arī tūrisma un ēdināšanas uzņēmumu darbību. Savukārt patlaban negatīva ietekme jūtama saistībā ar Ukrainas karu. Tādējādi krīze ir ļoti ievilkusies.

Un vēl jāņem vērā, ka laika gaitā mainās cilvēku ēšanas paradumi. Arvien vairāk cilvēku pievēršas fleksitārajiem ēšanas paradumiem, kas nozīmē, ka visu, tostarp gaļu, ēd ar mēru. Speciālisti norāda, ka ļaudis pasaulē gaļu ēd par daudz. Tas gan neattiecas uz Latviju, jo citās valstī iedzīvotāji apēd daudz vairāk gaļas. “Viss mainās. Cerēsim, ka viss būs saprāta robežās,” cūkaudzētāju asociācijas vadītāja izteica cerību.

Citi šobrīd lasa

Novītušais Rīgas jūgendstils: interneta lietotāji "sajūsminās" par Rīgas "zaļo" rotu 1
Priekuļu veikalā prasa zināt krievu valodu; arī viesnīcas trauku mazgātājai esot jārunā krieviski 5
FOTO: saposti kultūrļaudis apmeklē operas "Adriāna Lekuvrēra" pirmizrādi 1
Pievienot komentāru