Vārds kandidātiem: vai iesaldēsim energoresursu cenas?
Aptaujājam dažādu politisko spēku pārstāvjus par Latvijai nozīmīgām lietām. Pēc vēlēšanām rudens turpināsies, un sekos ziema ar nepieredzēti augstām enerģijas un apkures cenām. Tāpēc jautājām – kādi tūlītēji papildu pasākumi nepieciešami iedzīvotāju enerģētiskai aizsardzībai? Vai atbalstāt elektrības, gāzes, enerģētiskās koksnes u. c. apkures veidu cenu kāpuma iesaldēšanu uz valsts budžeta rēķina? Kāpēc?
Artis Pabriks,
Partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, saraksts Nr. 16
Ir jāpārskata energoresursu cenu griesti. Šā brīža vienošanās par apkures maksu subsidēšanu 50% apmērā ir jāspēcina, un atbalsta procents jāpaaugstina līdz 70%. Jāievieš cenu griesti elektroenerģijai.
Ir jāsāk tūlītēja 1000 MW vēja un 1000 MW saules enerģijas parku būvniecība Latvijā, piešķirot projektiem nacionālo interešu objektu statusu – ražojot enerģiju paši, izslēgsim Krievijas manipulāciju iespēju.
Jāuzsāk masveida daudzdzīvokļu ēku siltināšana, mainot siltināšanas politiku un iesaistot procesā pašvaldības un privātos uzņēmumus. Jāturpina atbalsta programmas – malkai un granulām, enerģijas mikroģenerācijas iekārtu iegādei. Visbeidzot, Latvijai vajag savu LNG termināli, tagad!
Atbalstām, jo apzināmies, ka iedzīvotāji šādus rēķinus nespēs apmaksāt, savukārt uzņēmēji bez valsts atbalsta nebūs konkurētspējīgi, ja citas valstis šādu atbalstu sniegs. Vienlaikus tas nav un nevar būt ilgtermiņa risinājums, valstij jāizstrādā spēcīga energostratēģija, virzoties uz mērķi kļūt par enerģijas ražošanas un eksportētājvalsti.
Kaspars Briškens,
“Progresīvie”, saraksts Nr. 15
Cenu griesti: elektroenerģijai (2021. gada tarifs mājsaimniecības patēriņam līdz 175 kWh; virs 175 kWh – tirgus cena) un apkurei (centralizētajai siltumapgādei – 100% kompensācija virs 68 eiro/MWh; individuālajiem dabasgāzes lietotājiem – 70% kompensācija virs 68 eiro/MWh).
0% PVN koksnes kurināmajam un 100 eiro vaučeris malkas iegādei (reģistrējot malkas krāsni).
Visaptveroša nacionāla līmeņa energotaupības programma (pēc Rīgas pašvaldības piemēra).
“Progresīvie” jau kopš vasaras sākuma aktīvi iestājas par cenu griestu ieviešanu – krietni agrāk, nekā šis jautājums aktualizēts Eiropas Savienības līmenī un pašreizējā koalīcijā Latvijā. Kopumā mēs iestājamies par atbalstu vismaz 3% apmērā no IKP (apmēram viens miljards eiro), kas palīdzētu saglabāt vidusmēra mājsaimniecību pirktspēju un tādējādi novērstu dziļas ekonomikas lejupslīdes riskus.
Krišjānis Kariņš,
Ministru prezidents, “Jaunā Vienotība”, saraksts Nr. 1
Jāatceras, ka energokrīzi izraisījis Krievijas sāktais karš Ukrainā, ko izjūt visa Eiropa. Aktīvi notiek pareizāko un labāko risinājumu meklējumi, un pirmais solis ir atbalsta pasākumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem, par turpmākiem iespējamiem risinājumiem būs jālemj atkarībā no situācijas attīstības.
Valdībai ir skaidrs un konkrēts plāns, kā tiksim šai ziemai cauri un ko darīsim nākamajos gados. Valdība ir savlaicīgi pieņēmusi nepieciešamos lēmumus, lai gaidāmajā apkures sezonā pietiktu energoresursu, pirmām kārtām dabasgāzes, ir izstrādāta plaša atbalsta pakotne iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ko ir apstiprinājusi valdība un Saeima.
Manas galvenās rūpes šobrīd ir, lai iedzīvotāji spēj ziemā apmaksāt apkures rēķinus, un pašlaik Ekonomikas un Finanšu ministrija gatavo nepieciešamos projektus, lai valdības sēdē šonedēļ varam lemt par papildu atbalstu mūsu mājsaimniecībām, proti, par cenu griestiem centralizētai apkurei, dabasgāzei un elektroenerģijai.
Kā valdības vadītājs es neļaušu mūsu valsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem slīgt nabadzībā vai bezcerībā. Mēs izprotam un izjūtam situāciju, redzam tai risinājumu. Ziema būs grūta, taču Krievija sāk zaudēt iespējas šantažēt ar gāzes piegādēm gan Latviju, gan Baltiju, gan arī visu Eiropu, jo būs izveidotas jaunas piegāžu ķēdes un radītas jaunas energoresursu ražošanas jaudas. Mēs, visa Eiropa, būsim kļuvuši stiprāki!
Edgars Tavars,
Apvienotā saraksta “LZP/LRA/LP” Zemgales saraksta līderis, saraksts Nr. 18
1) Kādi tūlītēji papildu pasākumi nepieciešami iedzīvotāju enerģētiskai aizsardzībai?
Tarifu iesaldēšana, lai rēķinus var samaksāt kā seniori, tā arī skolotāji un ražojošie darba devēji – uzņēmēji, lai tautsaimniecības drošība tiktu saglabāta. Ir jāpalīdz visiem.
Ekstra peļņas nodoklis enerģijas ražotājiem (ar ko lielākoties nosegt tarifu iesaldēšanu). Nav pieļaujams, ka uz kopējā sadārdzinājuma rēķina dažiem peļņa sasniedz astronomiskus rekordus.
Mainīt publiskā sektorā pārvaldīto enerģijas ražotāju darba principu: no peļņas gūšanas uz principu – nodrošināt sabiedrību un tautsaimniecību ar enerģiju par pašizmaksu.
2. Vai atbalstāt elektrības, gāzes, enerģētiskās koksnes u. c. apkures veidu cenu kāpuma iesaldēšanu uz valsts budžeta rēķina? Kāpēc?
Jā. Ir jāpalīdz ikvienam, lai nesāktos bankrotu un maksātnespējas vilnis. Kad privātpersonas un ražotāji nespēs nomaksāt rēķinus, uzkrājoties parādiem, gaidāms milzu drauds valsts kopējai drošībai (gan sociāli, gan arī finansiāli), kas šajos sarežģītajos laikos nav pieļaujami. Šis risks ir jānovērš laikus.
Imants Parādnieks,
“Nacionālā apvienība”, Saraksts Nr. 15
Pārtraukt musināt sabiedrību ar kremlinu naratīvu – ziemā nosalsim, gāze nav iepirkta, bez Krievijas energoresursiem nevaram iztikt un tamlīdzīgas aplamības. Gāzes apjoms ir nodrošināts! Visiem būs siltums un elektrība.
Ar mērķētiem atbalstiem energosadārdzinājuma daļējai kompensēšanai.
Precīzi un mērķtiecīgi turpināmi iesāktie darbi energodrošībai – vēja enerģijas attīstība, energokopienu atbalsts – apvienojoties daudzdzīvokļu mājām, ciematiem pašiem patērēt savu saražoto, neto sistēma – dodot iespēju saules paneļu saražoto elektrību lauku mājā iztērēt arī pilsētas dzīvoklī.
Jā, daļēji – "Nacionālās apvienības"priekšlikums ir noteikt cenu slieksni, virs kura daļu kompensē valsts. Šāda pieeja motivē lietotāju taupīt enerģiju un enerģijas ražotāju meklēt risinājumus cenu samazināšanai. Atbalsts ne vien mājsaimniecībām, bet arī uzņēmumiem, ledus hallēm, slimnīcām, baznīcām, institūtiem u.c. Novirzot valsts kapitālsabiedrību pelņu un inflācijas dēļ radušos papildu nodokļu ieņēmumus.
