Visticamāk, algu pielikums daudzos uzņēmumos būs oktobrī, novembrī
Visticamāk, algu pielikums daudzos uzņēmumos būs oktobrī, novembrī. Talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra Latvia" vadītāja Evija Šalte intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka daļā uzņēmumu jau tagad sāk runāt par atalgojuma palielinājumu, lai nenotiktu strauja darbinieku migrācija.
Vaicāta, kāda ir Ukrainas kara un energoresursu cenu pieauguma ietekme uz Latvijas darba tirgu, viņa atbildēja: “Tad, kad 24.februārī sākās karadarbība, jāatzīst, ka mēs cerējām, ka būs diezgan liels darbaspēka pieplūdums un tas mazinās mūsu darbinieku deficītu.
Bet te ir jāņem vērā divas lietas: pirmām kārtām, sākotnējā plūsmā ieradās cilvēki, kuriem ir uzkrājumi un kuri ir kaut cik nodrošināti, otrām kārtām, pie mums ieradās sievietes ar bērniem, kuras ne vienmēr ir pilna laika darba veicējas. Vairāk ir atbraukusi sociāli neaizsargāto cilvēku grupa.
Šī grupa var veikt vienkāršus darbus, jo viņiem ir daudz problēmu ar valodas barjeru. Protams, līnijdarbinieku darbu šis pieplūdušais darbaspēks var veikt.
Nepieredzēta bēgļu krīze
Neviens pasaulē un Eiropā pēdējos 80 gadus nebija gatavs tādai bēgļu krīzei. Mēs nezinām, kā to vadīt. Mums ir bēgļi, mēs it kā varētu viņus integrēt, apmācīt, bet mums objektīvi nav tādas pieredzes.
Es nekādā gadījumā negribētu mest akmeni ne Nodarbinātības valsts aģentūras, ne valsts pārvaldes lauciņā, jo mums vienkārši nav tādas pieredzes. Tomēr mums kā uzņēmumiem pietrūkst lielāka skaidrojoša darba, kā integrēt šos bēgļus darba tirgū: kas mums būtu jādara, kā mēs varētu viņus apmācīt, ko mēs varētu ar šo resursu iesākt.
Jā, ja mēs paši zvanām un interesējamies, droši vien var atrast, bet tāda liela un vienota atbalsta nav. Ar to mēs varētu kaut nedaudz risināt darbaspēka krīzi.”
Uzņēmēji plāno palielināt algas saistībā ar inflāciju
Viņa arī atgādināja par prognozēm, ka drīzumā gaidāma lielāka inflācija. “Tas būs liels slogs uzņēmējiem algu ziņā. Mums būs jārod iespēja palielināt atalgojumu saviem darbiniekiem, un mēs ar to rēķināmies.
Esmu dzirdējusi, ka uzņēmēji plāno palielināt algas saistībā ar inflāciju. Visticamāk, algu pielikums daudzos uzņēmumos būs oktobrī, novembrī. Vairāki uzņēmumi jau tagad ir sākuši par to runāt uzņēmumu iekšienē, lai darbinieki neietu prom. Dzirdu: uzņēmēji saka, ka algu pieaugums būs un ka inflāciju viņi palīdzēs nosegt.
Atkal ir apburtais loks. Uzņēmējiem ir jādomā, kā nopelnīt vairāk. Viņiem atkal jāmeklē jauni tirgi, jaunas iespējas.”
Visticamāk, gaidāms atalgojuma pieauguma burbulis
Šalte atzina, ka patlaban ir pāragri prognozēt, kāds būs darba algu pieaugums un vai tas radīs jaunu burbuli atalgojuma ziņā. “To ir pāragri prognozēt. Visticamāk, būs burbulis. Bet daudz kas būs atkarīgs no valsts atbalsta programmas.”
Igaunijā un Lietuvā jau esot pieņemti preventīvi pasākumi, lai atbalstītu iedzīvotājus. “Arī Latvijā nu jau redzam izskatītus un apstiprinātus valsts atbalsta pasākumus energoresursu krīzei. Bet mums visiem vēl būs jātiek galā ar inflācijas pieaugumu un gaidāmo recesiju.”
Iespējama darbaspēka staigāšana
Vislabāk būtu, ja atbalstu saņemtu visi Latvijas iedzīvotāji, jo pretējā gadījumā rudenī gaidāma darbaspēka staigāšana. “Tas būs tikai normāli, jo cilvēki grib ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot, nomaksāt rēķinus un nedomāt par to, kā izdzīvos.”
Nežēlīga cīņa par dažu nozaru darbiniekiem
Viņa iezīmēja vēl kādu izaicinājumu Baltijas darbaspēka tirgū. “Diezgan lielā daļā Eiropas uzņēmumu pandēmijas rezultātā strādāja attālināti darbinieki no Ukrainas, Krievijas. Viņi nosedza daļu darbaspēka tirgus. Mums bija darbaspēka pluss, ko varbūt neredzējām un nejutām, bet, piemēram, informāciju tehnoloģiju (IT) jomā Ukrainas darbaspēks nosedza darbaspēka deficītu.
Tagad Ukrainas darbaspēks Eiropai nav pieejams, jo nav ilgtspējīgs un nav zināms, kā attīstīsies tālākie politiskie notikumi, un Eiropas iekārojamākais darbaspēks ir Baltijas tirgū.
“Tā būs pavisam nežēlīga cīņa par dažu nozaru darbiniekiem. Skandināvu un Rietumeiropas uzņēmumi medī mūsu “galvas”. Mēs vairs nevaram kontrolēt darbaspēka aizplūšanu, un mums arī nav konkrētu datu.”
Tūkstošiem iedzīvotāju strādā attālināti citu valstu uzņēmumos
Izskanējis, ka aptuveni 13 tūkstoši darba ņēmēju strādā attālināti citu valstu uzņēmumos un nemaksā nodokļus Latvijā. Šie cilvēki reāli atrodas Latvijā, bet viņi strādā citu valstu uzņēmumiem, no kuriem arī saņem algu.
“Latvijas darba devējs vairs nespēj konkurēt atalgojuma ziņā ar Skandināvijas un Rietumeiropas valstu uzņēmumiem.” Šāda tendence īpaši novērota IT un klientu servisa jomās.
Daudz pavāru aizbrauca strādāt uz ārzemēm
Speciāliste atsauca atmiņā, ka pirms aptuveni 15 gadiem līdzīga situācija Latvijā bija ar pavāriem. “Mums bija daudz darbā iekārtošanas kompāniju, kas atlasīja un rekrutēja pavārus uz ārzemēm. Izbrauca ļoti liels profesionālu pavāru skaits, kuri devās strādāt uz kuģiem, Skandināviju, Rietumeiropu. Kāds ir rezultāts? Mums ir trīs pavāru skolas un pavāru deficīts.”
Var prognozēt, ka līdzīgu situāciju piedzīvosim tuvākajā laikā citās jomās. “IT jomā vienmēr ir bijis deficīts. Mēs vienkārši nespējam tik daudz darbaspēka saražot. Tas ir visā pasaulē. Baltijas darba spēka tirgus ir ļoti iekārojams Rietumeiropai un Skandināvijai. Tas ir skaidrs. Mēs to jūtam. Cīņa ir izteikti nežēlīga, piemēram, par programmētājiem.”
Krievu valoda kā pluss
Viens no Baltijas darbaspēka tirgus plusiem ir tas, ka runājam krievu valodā. “Tas īstenībā ir ļoti liels resurss, ko varam izmantot. Citās valstīs nav tik lielas krievu valodas pratības, kāda tā ir Latvijā. Igaunijā mazāk. Bet mums skolā vēl bija jāmācās krievu valoda. Kāds vēl runā krievu valodā.”
Tādējādi daudz mūsu darbinieku zina trīs valodas: latviešu, krievu un angļu. “Skaidrs, ka šādi darbinieki ir iekārojami.” Ja uz valodu neskatās no politiskā skatu punkta, tad katra valoda ir bagātība.
