"Tas ir darbinieka darba tirgus." Uzņēmēji izjūt spiedienu celt algas
Uzņēmēji atklāj, ka augstās inflācijas ietekmē arvien biežāk saskaras ar darbinieku prasību celt algas. Lai gan aptaujas atklāj, ka vairumam iedzīvotāju šogad nav palielināts atalgojums, pēc ekonomistu stāstītā, šis ir labs laiks, kad par to pacīnīties, vēsta TV3 Ziņas.
Arvien pieaugoša dzīves dārdzība nu jau kļuvusi par pastāvīgu parādību. Tas vairāku faktoru ietekmē. Protams, Krievijas sāktais karš, norises Ķīnas ekonomikā, arī pandēmijas laika lielie tēriņi, augstā inflācija, protams, atstāj arī lielu spiedienu uz uzņēmumiem celt darba algas, to raidījumā “900 sekundes” apliecināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmēju spējas šo pieprasījumu apmierināt gan ir ļoti dažādas, ņemot vērā, ka arī pašiem komersantiem izmaksas ir stipri kāpušas. Ja izdevumi algām kāpj straujāk nekā produktivitāte, tā jau esot problēma.
“Nu mēs visi redzam, ka, ejot uz veikalu, viss kļūst dārgāks," norāda Endziņš. "Faktiski jebkuru rēķinu apmaksājot, maksājam daudz vairāk. Spiediens uz algu pieaugumu ir milzīgs. Tas trakākais ir tas, ka atalgojuma pieauguma dinamika un spiediens uz to ir straujāks nekā ekonomiski varētu maksāt."
Vidējā darba alga Latvijā kāpj jau daudzus gadus, un šogad pirmajā ceturksnī bija 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Sagaidāms, ka izaugsme turpināsies, vienlaikus jāņem vērā, ka algu kāpumu ar artavu noēd inflācija un faktiskā pirktspēja samazinās.
Jūlijā veikta bankas “Citadele” aptauja atklāj, ka, kompensējot patēriņa cenu kāpumu, 16% Latvijas iedzīvotāju šogad saņēmuši algas pielikumu. Visbiežāk tie bijuši biroju darbinieki, kvalificēti speciālisti un vadītāji.
Vienlaikus absolūtais vairākums atzinis, ka nav saņēmis algas pielikumu, un daļa ir tādi, kuri nevar saņemties to prasīt vai nedara to tāpēc, ka neuzskata pielikumu par iespējamu.
Ekonomisti gan norāda, ka tirgus patlaban ir pateicīgs darba ņēmējiem.
Uzņēmējiem vajag strādājošos, tāpēc tie var kaulēties par savu atlīdzību.
"Bezdarba līmenis ir zems un samazinās," izceļ "Swedbank Latvija" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece. "Darbaspēka trūkums ir piebremzējies, bet joprojām ir paaugstinātā līmenī.
Tā situācija ir labvēlīga algu kāpumam, jo tas ir darbinieka darba tirgus. Vismaz vēl šobrīd."
Kad vienlaikus aug cenas un algas, pastāv risks, ka iestājas tāda ekonomiskā parādība kā inflācijas spirāle. Proti, cenas dzen uz augšu algas, tās atkal dzen uz augšu cenas un tā tālāk.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda: "Tiek domāts gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tiek veikti pirmie soļi, lai inflāciju sabremzētu, tāpēc ir cerība, ka tā spirāle īsti neiegriezīsies. Ņemot vērā, kādi būs jaunākie dati, iespējams, šie soļi būs vēl lielāki un krasāki."
Sagaidāms, ka algu līmeni cels arī valsts pārvaldes atalgojuma sistēmas reforma, kas stājās spēkā no jūlija, kā arī gaidāmā minimālas algas paaugstināšana. Par tās celšanu, visticamāk, līdz 600 eiro varētu vienoties vēl šī valdība.
