Ekonomikas ministre brīdina, ka dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām janvārī varētu kāpt nesamērīgi strauji
foto: Evija Trifanova/LETA
Zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā, norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Bizness un ekonomika

Ekonomikas ministre brīdina, ka dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām janvārī varētu kāpt nesamērīgi strauji

Jauns.lv / LETA

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Ministre arī atzīmēja, ka mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā dabasgāze noteikti pietiks. "Mājsaimniecībām noteikti pietiks, jo valsts ir nopirkusi drošības rezerves," teica Indriksone, vienlaikus uzsverot, ka ir gan arī vēlami taupības pasākumi, gan lai ietaupītu pašu resursu, gan arī naudu.

Pēc Indriksones minētā, plānots veidot arī ekspertu grupu, kas izstrādās konkrētus ieteikumus ar piemēriem, tostarp, piemēram, cik daudz ir iespējams ietaupīt, samazinot telpās temperatūru par 2-3 grādiem.

Vienlaikus viņa arī minēja, ka pienākums obligāti samazināt dabasgāzes izmantošanu varētu tikt noteikts tikai gadījumā, ja būs krīzes situācija saistībā ar gāzes trūkumu. "Obligāta forma varētu rasties tajā brīdī, ja tiek izsludināta krīze - ja mēs redzam, ka mums reāli tirgū vairs nav pieejama gāze un gāze trūkst. Tad, protams, ir jau krīzes regulējums," teica ministre.

Tāpat viņa norādīja, ka "Latvenergo" ir nolīgusi drošības rezervju otro daļu un gandrīz puse ir iesūknēta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Jau vēstīts, ka AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugušas robežās no 65,6% līdz 89,9% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu.

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.