Pārsniegt ātrumu par 10 km/h - teju ikviena autovadītāja norma, par ko vēlas ieviest sodu
Līdz šim autovadītājus, kas atļauto braukšanas ātrumu pārkāpj līdz desmit kilometriem stundā, policijas inspektori praktiski nesodīja, retos gadījumos izrakstot brīdinājumu. Lai disciplinētu šoferus, Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca nākusi klajā ar iniciatīvu arī šādiem autovadītājiem piemērot naudas sodu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Šobrīd par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu līdz desmit kilometriem stundā nesoda, bet reizēm izsaka brīdinājumu. Tomēr lielākoties - šādus vadītājus vispār neaptur.
"Mēs vairāk piefiksējam uzmanību lielākiem pārkāpumiem. Ja sāksim pievērst uzmanību šiem 10 kilometriem stundā pārsniegtajiem ātrumiem, tad mums nepietiks laika aizbraukt uz ceļu satiksmes negadījumiem un pievērst uzmanību tiem, kas vēl vairāk pārkāpj un apdraud pārējos vadītājus," skaidroja Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas jaunākais inspektors Artūrs Homa.
Tikmēr inspektors Artūrs Apinis ikdienā novērojis, ka autovadītāji bieži brauc nedaudz ātrāk, kā pieļauj ceļu satiksmes noteikumi. "Līdz desmit kilometriem stundā liela daļa no vadītājiem. Puse varbūt. Cilvēki to pieņem par normu, ka līdz 10 km/h var pārkāpt."
Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas eksperti rosinājuši par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā noteikt naudas sodu 10 eiro apmērā.
Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati reālā satiksmē liecina, ka tikai 29% Latvijas autovadītāju ievēro atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām.
"Vidējā ātruma pieaugums par 5% rada bojāgājušo pieaugumu par 30%. Pārbaudot arī citu valstu pieredzi, nevienā no 18 valstīm, kā teica Valsts policijas pārstāvis, nav tā, ka tur nebūtu soda par šādu minimālu ātruma pārkāpumu," stāstīja SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Naudas soda piemērošanu atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), jo šādā veidā ir iespējams mazināt vidējo braukšanas ātrumu valstī, kas nozīmē mazākus letālu ceļu satiksmes negadījumu riskus. Šogad uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudējuši jau teju 60 satiksmes dalībnieki.
"Viennozīmīgi tas atstāj iespaidu uz kopējo satiksmes drošību, jo arī pēc Valsts policijas aplēsēm - 60% negadījumu tieši ātrums ir tas faktors, kas ir bijis par iemeslu, lai notiktu negadījums," stāstīja CSDD pārstāve Ilze Šipkeviča.
Nelielu ātruma pārsniegšanu varētu konstatēt nevis ceļu policijas ekipāžas darbinieki, apturot autovadītājus, bet ar tehnisko līdzekļu palīdzību, piemēram, fotoradariem.
"Tas jau nenozīmē, kad tagad katru mašīnu apstādinās, kas brauks ar 52–53 km/h. Tie 10 kilometri stundā vairāk būs, lai cilvēkus disciplinētu. Lai būtu apziņa, ka par to tomēr ir paredzēts sods," piebilda Valsts poicijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors Apinis.
Satiksmes ministrijai jautājums par soda piemērošanu vēl jāapspriež ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem un Saeimu. Ja tam būs atbalsts, tad jaunie noteikumi varētu stāties spēkā ne ātrāk kā septembrī.
