Ekonomikas ministre: "Mudinām siltumapgādes uzņēmumus pieņemt sāpīgus lēmumus un vismaz daļu gāzes iepirkt jau tagad"

Ekonomikas ministrijas vadītajai darba grupai līdz augustam ir jāveic izpēte par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu projektiem. Kā pašlaik virzās darbs, un vai varēs iekļauties šajos termiņos?

Process turpinās, darba uzdevums vai tehniskā specifikācija, lai pasūtītu ekspertu vērtējumu, tiek gatavota. Tas ir svarīgi, jo ir jāiekļauj visu risku analīze. Es esmu optimiste un domāju, ka paspēsim laikā.

Kas ir tas, ko valsts abu potenciālo LNG termināļu projektu investoriem var solīt un ko valsts nekādā gadījumā nesolīs?

Ir skaidrs, ka mēs esam gatavi mazināt visus administratīvos šķēršļus, arī piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Vienlaikus noteikti tiks saglabāta iespēja izteikties iedzīvotājiem. Tāpat interesi tikties ir izteikuši dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji. Mēs valsts pusē esam gatavi noņemt visus administratīvos šķēršļus, bet noteikti nebūs tā, ka kaut ko varēs izbūvēt pret iedzīvotāju gribu. Tādēļ mēs nevaram solīt, ka tiks kāpts pāri visām citām interesēm. Tostarp tiks vērtēti drošības riski un dabas vērtību saglabāšana. Iespēju robežās tas viss ir jāņem vērā.

Kā ir ar zināmām garantijām, ka gāze caur šiem termināļiem tiks pirkta? Piemēram, vai valsts var dot garantijas, ka tāds liels valsts uzņēmums kā "Latvenergo" to iegādāsies caur Latvijā izbūvēto termināli?

Šobrīd valsts šādus solījumus nav iekļāvusi paredzamajos kritērijos. Kā pirmais kritērijs ir paredzēts, ka mēs vislabprātāk atbalstītu projektu, kas neprasa nekādas valsts garantijas vai iesaisti finanšu saistību vai finansējuma veidā. Protams, mēs vērtēsim iespēju atbalstīt investorus pieslēguma izveidē, un ir prakse, ka to ir iespējams darīt, jautājums gan ir, kādā apmērā un cik tas izmaksā. Turklāt ātrāk visus pieslēgumus var izveidot investori, jo, tikko valsts tajā iesaistās, process ir daudz garāks. Mums svarīgi ir divi kritēriji - ātrums un piegāžu drošība.

Vēl gan nav zināms, ko atklās risku vērtējumi, taču arī labākajā gadījumā mēs ar LNG termināli Latvijā nevaram rēķināties ne tikai šajā, bet arī nākamajā apkures sezonā?

Attīstītāji saka, ka nākamajā apkures sezonā viņi jau cer būt tirgus dalībnieki. Taču tad viņiem jau šobrīd, paralēli vērtēšanai, būtu aktīvi jāturpina savu projektu attīstīt. Ja investori ir gatavi investēt neatkarīgi no valsts atbalsta, tad viņiem jau būtu jāiet straujiem soļiem uz priekšu. Turklāt neviens jau arī šobrīd investoriem nav liedzis šo procesu sākt, virzīt un būvēt termināli.

Vai tas tomēr nerada bažas, ka saspringta situācija par gāzes piegādēm būs ne tikai šajā, bet arī nākamajā ziemā?

Mēs paļaujamies un ceram, ka Igaunija un Somija, kas ar mums ir vienotajā gāzes tirgū, par risinājumiem domā tikpat intensīvi kā mēs, un terminālis Igaunijā Paldiskos vai Somijā sāks darbu jau šajā rudenī.

Vai Latvija pašlaik iesaistās LNG termināļa tapšanā Paldiskos? Un vai ir informācija no Igaunijas puses par to, kā šis projekts virzās un vai būs laikā?

Kopš politiskās krīzes Igaunijā informācija politiskā līmenī nav saņemta, bet mēs katrā ziņā visu laiku esam pauduši, ka tas ir svarīgi visiem, arī mūsu valstī. Laba ziņa ir, ka LNG kuģis jau ir atrasts, nolīgts un termināli veido arī Somijas pusē.

Kāda situācija pašlaik ir ar Latvijas gāzes drošības rezervju iegādi?

"Latvenergo" pirmo uzdevuma daļu, kas ir līgumu slēgšana, ir izpildījis. Otrā uzdevuma daļa paredz, ka līdz 31.decembrim visai gāzei jānonāk Inčukalna krātuvē. Pašlaik mēs esam jau priecīgi par to, ka ir izdevies šos līgumus noslēgt.

Vai Latvijai šogad tomēr var nākties iegādāties dabasgāzi arī no Krievijas?

Ne valsts, ne valsts uzņēmumi pašlaik neplāno nekādas gāzes iegādes no Krievijas. Tieši tādēļ "Latvenergo" tika dots uzdevums iegādāties gāzi caur Klaipēdas LNG termināli. Mēs gan nevaram izslēgt, ka kāds no privātajiem uzņēmumiem tieši vai sekundārajā tirgū iegādājas Krievijas gāzi. Ja viņi nepārkāpj sankcijas, tad tas ir atļauts un brīvais tirgus strādā joprojām.

Pašlaik visi mierina, ka mājsaimniecībām gāzes pietiks. Vai jau ir apzināts, kas notiek ar uzņēmumiem, kuri savā darbā izmanto dabasgāzi? Vai viņiem pašlaik ir iespējas iegādāties gāzi, vai arī uzņēmēji jau sāk sist trauksmes zvanus?

Trauksmes zvanus pašlaik visvairāk zvana siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības. Viņiem šī situācija ir jauna un atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Parasti tika izsludināts iepirkums, tad viņi gaidīja pieteikumus un uz visu apkures sezonu noslēdza vienu piegādes līgumu. Tagad šī sistēma vairs īsti nestrādā. Tāpēc pirms Jāņiem mēs organizējām tikšanos ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), Latvijas Pašvaldību savienību, visiem ar gāzes apgādi saistītajiem uzņēmumiem un pašvaldību pārstāvjiem. Apmainījāmies ar informāciju par tagadējo situāciju un pārrunājām iespējas iegādāties gāzi. Siltumapgādes uzņēmumi sacīja, ka šobrīd visi piegādātāji norāda, ka viņi nevar slēgt līgumus par garantētu gāzes piegādi ilgtermiņā. Ir jāslēdz vienošanās par mainīgo cenu, un "ceriet, ka būs". Ir arī iespēja slēgt līgumus par garantētu piegādi un fiksētu cenu, kas faktiski nozīmē, ka šiem piegādātājiem gāze jau ir Inčukalna krātuvē. Taču šādi līgumi ir par augstāku cenu un visbiežāk ar priekšapmaksu. Mēs mudinājām tomēr riskus sadalīt un pirkt arī gāzi, kuras piegādes ir garantētas. Protams, mums visiem šobrīd liekas, ka gāze ir ārkārtīgi dārga un tādu pirkt nevar, bet tad, ja gāzes, ko nopirkt, vienkārši nebūs, cena nevienu neinteresēs. Tādēļ mēs mudinājām pieņemt sāpīgus lēmumus, bet vismaz daļu gāzes iepirkt, lai ir droša rezerve, un tad par mainīgām cenām vēl var piepirkt klāt tiešās gāzes piegādes.

Pastāv arī vairāki problēmjautājumi, un viens ir finanšu pieejamība. Mēs arī lūdzām, ka, ja bankas nekreditē vai nav pieejamas "Altum" aizņemšanās iespējas apgrozāmiem līdzekļiem, ziņot un mēs risināsim šo jautājumu. Tāpat iepriekš "Gaso" sadales sistēmai bija jāpiesaka uz visu mēnesi viens piegādātājs, kurš attiecīgajam siltumapgādes uzņēmumam gāzi nodrošinās. Tagad noteikti ir jābūt elastīgākai kārtībai, un SPRK solīja ar "Gaso" to pārrunāt.

Ja īstenojas sliktākais scenārijs un kādas lielākas vai mazākas pilsētas siltumapgādes uzņēmums pie gāzes netiek, vai ir varianti, kā valsts šajā gadījumā var palīdzēt, lai iedzīvotāji, kuriem ir centrālapkure, nenosaltu?

Pirmkārt, ir regulējums, kas nosaka visbūtiskākos objektus, kas noteikti jānodrošina ar siltumapgādi. Tie ir visi stratēģiski svarīgie objekti, tostarp slimnīcas, bērnudārzi un citas iestādes, kuras ir nepieciešamas, lai sabiedrība varētu turpināt dzīvot. Ministrijā arī esam uzdevuši to pārvērtēt atbilstoši šī brīža situācijai. Otrkārt, mums visiem kopā ir jāsaprot, ka vislabākais ir gāzi tērēt pēc iespējas mazāk. Tostarp, piemēram, vasarā, kad siltumapgāde nepieciešama tikai karstā ūdens nodrošināšanai, noteikti jāizmanto visas iespējas lietot šķeldu.

Savukārt sliktākajam gadījumam mums ir iegādātās papildu drošības rezerves. Tad arī Ministru kabinets varēs lemt, vai ir situācijas, kad kādam piešķirt gāzi no rezervēm, lai varētu nodrošināt siltumapgādi tā vietā, lai to atslēgtu. Tomēr visdrošāk noteikti varēs justies tie, kam būs reāli gāzes krājumi Inčukalnā.

Bija arī aicinājums visiem, kuriem tas ir iespējams, pārorientēties no gāzes uz alternatīviem resursiem. Kaut kas jau tiek darīts, vai šādām izmaiņām tomēr ar vienu pavasari un vasaru ir par maz?

Tiek darīts. Lai to veicinātu, ir arī ātri iniciēta vēl viena projektu pieteikumu kārta, lai var pieteikt projektus siltumapgādes risinājumiem pārejai no fosilajiem energoresursiem. Ir saņemti 73 pieteikumi. Šobrīd notiek vēl vērtēšana, bet izmaksas ir attiecināmas jau no projektu iesniegšanas brīža. Tādēļ pašlaik projektu īstenotāji tos veic mazliet paši uz savu risku, bet, ja projekts tiks apstiprināts, tad būs līdzfinansējums no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Tādēļ mums ir cerība, ka vairākas katlumājas jau šajā sezonā pabeigs darbus, varēs diversificēt izejvielas un nebūs vairs atkarīgas tikai no gāzes. Tajā skaitā ir Rēzekne.

Vai ziņas par savu situāciju ir snieguši arī rūpniecības uzņēmumi? Vai nebūs tā, ka uzņēmumiem, kuriem ražošanā svarīga komponente ir gāze, būs jāaptur darbība?

Mēs šo jautājumu esam pārrunājuši ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām - gan Darba devēju konfederāciju, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Situācijas ir dažādas. Ir uzņēmumi, kuri vērtē iespēju mainīt dabasgāzi pret kādu citu energoresursu. Ja ir vajadzīga elektroenerģija, daudzi domā par saules paneļu uzstādīšanu. Taču ir uzņēmumi, kam tehnoloģiski enerģijas resursu nav iespējams mainīt. Ir tādi, kas šobrīd jau pērk gāzi, bet noteikti ir arī daļa, kas, redzot dārgo cenu, vēl nogaida. Es esmu uzdevusi ministrijas darbiniekiem veikt lielāko gāzes patērētāju telefonaptauju par to, kāda ir viņu situācija, vai viņi var nopirkt gāzi, lai arī mēs saprastu situāciju un varētu nākt viņiem palīgā. Tad, kad mēs uzdevām "Latvenergo" veikt gāzes iepirkumu, jau bija mēģinājums saprast uzņēmēju nostāju. Bet par to cenu, ko tajā brīdī varēja piedāvāt "Latvenergo", uzņēmēji bija piesardzīgi un laikam cerēja uz tirgotājiem, ar ko viņi ilgtermiņā ir sadarbojušies. Tagad veiksim jaunu aptauju un tad redzēsim situāciju.

Iepriekš bija sacīts, ka gadījumā, ja "Latvijas gāze" kā galvenais publiskais tirgotājs līdz 1.jūlijam nebūs nodrošinājusi gāzes krājumus saistītajiem klientiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, šos pienākumus pildīt sāktu "Latvenergo" kā otrs lielākais dabasgāzes tirgotājs Latvijā, lai nodrošinātu patēriņu un novērstu iespējamās problēmas nākamajā apkures sezonā. Vai teiktais arvien ir spēkā? Vai ir informācija par "Latvijas gāzes" krājumiem?

Šis ir vienīgais no daudzajiem enerģētikas likumprojektiem, kas Saeimas pavasara sesijas laikā tā arī palika nepieņemts. Esam vienojušies, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija ar to turpinās strādāt, jo likumā bija jārisina juridiskas nianses un tam iesniegto priekšlikumu bija daudz un sarežģīti. Ceram, ka Saeima, kā solīts, vasarā sanāks uz sēdi un likumprojekts tiks pieņemts. Protams, ka tas vairs nebūs 1.jūlijs un datums mainīsies atkarībā no Saeimas sēdes.

Tomēr, komunicējot ar tirgus dalībniekiem, mēs redzam, ka visi meklē iespējas gāzi iegādāties, tostarp "Latvijas gāze". Šobrīd nav pamatotu bažu, ka tā apjoma, kas mājsaimniecībām ir nepieciešams, viņu rīcībā nebūs. Arī "Latvenergo" ir iegādājies gāzes rezerves, un tādēļ arī tad, ja "Latvijas gāze" pateiks, ka viņu rīcībā nav pietiekami resursu, tas nenozīmē, ka mājsaimniecības paliks bez gāzes. Tādā gadījumā katrs patērētājs varēs izvēlēties, vai palikt pie "Latvijas gāzes" brīvajā tirgū vai arī pāriet pie "Latvenergo". "Latvenergo" nodrošinās gāzes piegādi saistītajiem lietotājiem, kas turpinās izmantot regulēto tirgu mājsaimniecībām. Saistītajam lietotājam tarifu noteiks SPRK, un tas noteikti varētu būt zemāks nekā cena brīvajā tirgū.

Pirms Jāņiem valdība arī apstiprināja plānu par "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmuma veidošanu. Kad šī kopuzņēmuma vēja parkiem jau būtu jāparādās pietiekami lielā skaitā un jāsāk strādāt?

Plāns, kurš tika izveidots šī gada sākumā, paredzēja, ka 2026.gadā vēja ģeneratoriem ir jāsāk strādāt. Šobrīd, ņemot vērā kara situāciju, "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" ir gatavi darboties ātrāk. Arī mēs no valsts puses esam centušies atvieglot administratīvo procesu. Ir jauns likumprojekts, un, kad tas tiks pieņemts, visas birokrātiskās procedūras būs saīsinātas. Tādēļ, ja negadīsies nekādas aizķeršanās, iespējams, ģeneratori sāks strādāt jau 2025.gadā.

Ja šiem ģeneratoriem vēl pieskaita "Latvenergo" hidroelektrostacijas un privāto uzņēmumu jaudas, vai mēs varam teikt, ka no kāda konkrēta gada Latvija būs pilnībā neatkarīga un pašpietiekama elektroenerģijas ražošanā?

No manas puses būtu pārsteidzīgi saukt kādu konkrētu gadu, bet noteikti šis termiņš ir tuvāk, nekā tas savulaik bija enerģētikas un klimata plānā. Tajā pašā laikā mums ir jāapzinās, ka saule spīd tad, kad spīd, vējš pūš tad, kad pūš. Tādēļ, lai gan mēs daudz vairāk orientējamies uz atjaunīgajiem energoresursiem, enerģijas ražošanas bāzes jaudas mums ir jānodrošina pastāvīgi, un šobrīd tam vienīgā iespēja ir "Latvenergo" termoelektrocentrāles, kuras no gāzes koģenerācijā ar siltumu ražo arī elektrību. Bāzes jaudas ir tā sadaļa, kas mums būs jāatrisina ilgtermiņā. Mēs nevarēsim paļauties tikai uz piegādēm no ārpuses brīžos, kad mums nepietiks ar enerģiju no atjaunīgajiem resursiem.

Valdība arī apstiprināja Labklājības ministrijas piedāvājumu par atbalstu iedzīvotājiem energoresursu cenu sadārdzinājumam. Kāds ir Ekonomikas ministrijas vērtējums? Ar to būs gana vai arī vajadzēs vēl kaut kādu palīdzību?

Šobrīd šī plāna ietvaros atbalsta pasākumi ir ļoti pilnveidoti. Ir gan mērķēts atbalsts, gan vispārīgāks, lai palīdzētu arī tiem, kuri nekvalificējas mājokļa pabalstam, tikt galā ar izmaksu sadārdzinājumu. Līdz ar to mazāks slogs varētu būt arī sociālajiem dienestiem. Mēs redzam, ka tajās pašvaldībās, kurās ir tikai gāzes apkure un kuras nepaspēs neko mainīt un pārbūvēt, šajā ziemā tarifi tiešām varētu būt ļoti augsti. Tādēļ tas, ka mājokļu pabalstos ir sadalījums 50% pašvaldībai un 50% valstij, dažām pašvaldībām var nozīmēt ļoti lielus mīnusus budžetā, un tad jau būs jādomā ne tikai par mājsaimniecību, bet arī par pašvaldību atbalstu. Mēs tiešām redzam nelielu risku tām pašvaldībām, kur būs augsti tarifi un daudz iedzīvotāju dzīvo mājokļos ar centrālo siltumapgādi.

Vai varat atklāt, par kurām pašvaldībām primāri ir bažas?

Šobrīd visuzskatāmākais piemērs ir Rēzekne, kur ir ļoti augsts tarifs un ļoti liela ietekme. Rīgā šī problēma nav tik izteikta, jo Rīga ir lielāka, pakalpojumu sniegšanas iespējas ir dažādākas un tādēļ pašvaldības budžetā tas var neradīt tik lielus mīnusus. Tomēr, ja tarifs augs būtiski, tad riski pastāv arī Rīgā.

Kā ar Daugavpili?

Mēs ceram, ka viņi siltumapgādes tarifu jau ir mazliet mazinājuši, daļēji pārejot uz šķeldu. Tādēļ ir cerība, ka tur ietekme nebūs tik liela.

Jo lielāka pašvaldība, jo vieglāk ir pārplānot arī budžetu. Protams, nāksies no kaut kā atteikties jebkurā gadījumā, un arī tā būs izvēle pašvaldībai, cik lielu atbalstu var sniegt iedzīvotājiem.

Parādās vēl kādas pašvaldības, par kurām varētu būt bažas?

Kas attiecas uz tarifiem, tad pašlaik mums vēl nav šādas informācijas. Tomēr ņemot vērā to, kādas cenas pašlaik tiek piedāvātas par gāzi, vairākas pašvaldības un siltumapgādes uzņēmumi izteica bažas, ka apkures tarifs varētu pieaugt un kļūt būtiski augstāks nekā šobrīd. Taču precīzi to varēs zināt, kad viņi gāzi iegādāsies.

Vēl viens energoresurss, kurš rada lielu satraukumu, ir degviela. Tādēļ arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par to, vai nav jāmaina degvielas akcīzes nodokļa likme. Vai Ekonomikas ministrijai ir aplēses un viedoklis, vai kaut ko vajag darīt un, ja jā, vai tas kaut ko mainīs?

Jau martā, kad bija pirmais būtiskais cenu kāpums, mēs piedāvājām samazināt akcīzes nodokli līdz minimālajai Eiropas Savienībā noteiktajai likmei. Tas būtiski mazinātu cenu, ja tā vairs nekāptu, vai arī mazinātu kāpumu, ja cena turpinātu palielināties. Mēs šo jautājumu jau esam likuši galdā un pārrunāsim to vēlreiz, lai uzklausītu arī argumentus, kādēļ citiem koalīcijas partneriem tas nešķiet tik būtiski. Manuprāt, tas ir būtiski, jo, pieaugot degvielas dārdzībai, tas ietekmē visas jomas - ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumu konkurētspēju. Šobrīd daudzas Eiropas valstis akcīzes nodokli īstermiņā ir mazinājušas. Ir arī citi instrumenti, bet, manuprāt, akcīzes nodokļa mazināšana dotu efektu visātrāk un ilgtermiņā iespaidu neatstās, jo pēc tam nodokļa likmi atkal var celt.

Arguments, ka tas nemazinās cenu, nav pamatots, jo laikā, kad cenas aug tāpat, tas vismaz var mazināt šo kāpumu. Nesen arī premjers televīzijā teica, ka kādā valstī akcīzes likme ir samazināta, degvielas cena nav samazinājusies, un tas pierāda šī pasākuma bezjēdzību. Es tam negribētu piekrist, jo, ja šis solis nebūtu sperts, tad šajā valstī degvielas cena būtu augstāka vēl par akcīzes tiesu.

Katrs pasākums, kas uzlabo mūsu konkurētspēju, ir tā vērts, jo mūsu uzņēmēji vienā tirgū konkurē ar visām citām Eiropas valstīm.

Vēl viena pašlaik karsta joma ir būvniecība. Vai Ekonomikas ministrijai ir aprēķini par to, cik daudz projektu būvniecības sadārdzinājuma dēļ šogad varētu tikt atlikti? Vai ir arī risinājumi?

Precīzu aprēķinu par atliktajiem projektiem pašlaik vēl nav. Mēs aktīvi kopā ar Būvniecības padomi strādājam, kā aprēķināt izmaksu pieaugumu un izveidot vienotu metodiku, lai pasūtītājam būtu vieglāk vienoties ar izpildītāju. Pašlaik šis risinājums ir finiša taisnē un saskaņošanā Finanšu ministrijā. Tas palīdzēs pašvaldībām un citiem pasūtītājiem vienoties par jauniem līguma nosacījumiem. Projektos, kur lielu daļu no izmaksām veidoja materiāli, kuriem īpaši cēlās cenas, sadārdzinājums varētu būt ap 30%. Tādēļ tie pasūtītāji, kuriem ir ierobežoti resursi, būs spiesti atteikties no daļas projektu vai ņemt papildu finansējumu. Tādēļ var arī lēst, ka nākotnes projektiem finansējums būs ierobežots par aptuveni 30%. Publiskajā sektorā būvniecības apjomos noteikti ir gaidāms kritums. Arī privātajā sektorā šobrīd ir vērojama pauze. Iesāktie projekti, protams, tiek turpināti, taču būvnieki ir ļoti piesardzīgi. Ir arī indikācijas, ka publiskajos iepirkumos vairs nav tik lielas dalībnieku intereses un visi ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz cenu garantēšanu ilgtermiņā.

Valsts kancelejā ir arī iesniegts priekšlikums par tipveida būvniecības līgumu papildināšanu ar indeksāciju. Tas visiem iepirkumā ļautu paredzēt drošības sadaļu un ļautu dalīt riskus, lai daļa ir pasūtītāja, daļa izpildītāja pusē. Manuprāt, tas ir labs risinājums, un ir valstis, kur tā jau notiek.

Valdība ir arī apstiprinājusi vairākas programmas uzņēmēju atbalstam tirgus pārorientācijai no Krievijas un Baltkrievijas. Kādas līdz šim ir bijušas šo programmu sekmes, un vai jums ir ziņas, cik uzņēmumu ir aizgājuši no Baltkrievijas un Krievijas tirgus?

Cik pavisam ir aizgājuši, informācijas nav, bet tie, kuriem šie tirgi bija neliela daļa no apgrozījuma, lielā mērā jau tos ir pametuši. Piespiedu kārtā ir aizgājuši arī tie, kuri vairs nespēj sadarboties sankciju dēļ un banku pakalpojumu nenodrošināšanas dēļ. Simtiem uzņēmumu pēc konsultācijām ir vērsušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, palīdzība tiek sniegta arī caur asociācijām. Tāpat esam palielinājuši atbalsta intensitāti konkurētspējas programmā, un no valsts var saņemt vairāk finansējuma, lai mēģinātu ieiet citos tirgos. Tādēļ visiem, kuri to vēlējās, šī iespēja ir pieejama. Tiks novērsts arī finanšu pieejamības risks tiem uzņēmumiem, kuriem ir jāmaina izejvielu piegādes. Varēs saņemt garantijas, lai var saņemt finansējumu un nepārtraukt darbību.

Līdz Saeimas vēlēšanām nav palicis daudz laika. Kas ir tās galvenās lietas, ko jūs ekonomikas ministra amatā šajā laikā vēl gribētu paveikt?

Es noteikti gribētu paspēt ielikt pareizo virzienu un savest vairāk kopā zinātni ar uzņēmējdarbību. Tas ir pareizais ceļš mūsdienīgai attīstībai un lielas pievienotās vērtības, inovācijās un jaunās tehnoloģijās balstītai uzņēmējdarbībai, kas labklājību mums nestu daudz straujāk. Mums ir jāiet prom no vecā, ierastā un jāsāk domāt atšķirīgi. Tāpēc lielu uzmanību pievērsīšu arī tam, kā sokas ar Inovāciju fonda izmantošanu, kas pirmoreiz ir Ekonomikas ministrijas pārziņā. Tāpat es centīšos Nodarbinātības padomes formātu izmantot sadarbībai ar Izglītības un Labklājības ministrijām jautājumos, kas skar prasmes, iemaņas, izglītību, lai mēs gatavotu cilvēkus tiem izaicinājumiem, kas ir tuvākajā laikā sagaidāmi darba tirgū, jo tik dinamiski mainīga vide kā pašlaik, nav bijusi pēdējos 20 gadus. Mums ir jāiet laikam līdzi un jau jauniešus un bērnus ir jāmotivē būt elastīgiem.

Protams, enerģētika un energoresursi ir virziens, kurā mēs turpināsim strādāt līdz rudenim un līdz jaunai valdībai.