Kā Ukrainas karš ietekmē mūsu un citu valstu dzīves dārdzību

Pārtika

Viens no iemesliem, kāpēc mājsaimniecībām sākušies grūtāki laiki, ir tas, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji pieaugušas pārtikas produktu cenas pasaulē. Pirms kara Ukraina bija pasaulē piektā lielākā kviešu audzētāja un lielākā saulespuķu eļļas ražotāja. Vairumu no šiem produktiem Ukraina uz citām valstīm eksportēja ar kuģiem, taču Ukrainas lielākās ostas Melnajā jūrā, jo sevišķi Odesā, šobrīd Krievija ir bloķējusi. Tas nozīmē, ka valsts nespēj tik lielā apjomā eksportēt kviešus, izraisot cenu kāpumu pasaulē, jo piegādes kļūst aizvien mazākas.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas jaunākie dati liecina, ka kviešu cenas pasaulē maijā pieaugušas par 5,6%, bet martā tās bija sasniegušas visu laiku augstāko līmeni. Āfrika un Tuvie Austrumi šajā situācijā cieš vissmagāk, jo Ēģipte un Irāka gandrīz visu tai nepieciešamo kviešu apjomu importē no Ukrainas. Daļa ekspertu brīdina, ka Ukrainas karš apvienojumā ar ārkārtējām laikapstākļu izmaiņām klimata izmaiņu dēļ un koronavīrusa pandēmijas izraisītu ekonomisko satricinājumu veicina globālu pārtikas krīzi.

Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) uzskata, ka Krievija ar šo iebrukumu palielina pārtikas produktu cenas, traucējot Ukrainas ražošanas spējām. EĀDD skaidro, ka Krievijas bruņotie spēki apzināti vēršas pret un iznīcina Ukrainas lauksaimniecības tehnikas, pārtikas krājumus, ražošanas un apstrādes iekārtas, kā arī transporta iespējas. Tāpat šis karš negatīvu ietekmi rada uz lopbarības piegādēm, tādējādi paaugstinot lopbarības cenas. Tas savukārt arī veicinās pārtikas produktu pieaugumu, un analītiķi prognozē, ka vistas gaļa varētu kļūt pat dārgāka par liellopu gaļu.

Karš starp pasaulē divām nozīmīgām graudu un saulespuķu sēklu ražotājvalstīm izraisījis satricinājumus tālu aiz Eiropas robežām. Indonēzija šobrīd piedzīvo cepamās eļļas krīzi, liekot cilvēkiem valstī stundām ilgi stāvēt garās rindās cerībā iegūt šo produktu. Indonēzija arī ražo aptuveni 60% no globālajām palmu eļļas piegādēm, un trešdaļa no tām tiek patērēta iekšzemē. Indija, Ķīna, ES un Pakistāna ir starp valsts lielākajiem eksporta galamērķiem. Taču cepamās eļļas deficīts Indonēzijā lika valdībai uz laiku noteikt palmu eļļas eksporta aizliegumu, tai cenšoties samazināt cenas un nodrošināt piegādes iekšzemē.

Enerģētika

Otra nozīmīga joma, kurā Ukrainas karš veicina dzīves dārdzības krīzi, ir enerģētika. Krievija ir nozīmīga spēlētāja globālajos enerģijas tirgos, jo tā ir viena no pasaulē trīs lielākajām jēlnaftas ieguvējām un valstī atrodas aptuveni ceturtdaļa no pasaules dabasgāzes rezervēm.

ES, Lielbritānija un ASV apņēmušās apturēt Krievijas enerģijas importu, tādējādi cenšoties iedragāt Maskavas spēju finansēt savu kara mašīnu. Jūnija sākumā ES pieņēma sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. Pakāpeniska atteikšanās no Krievijas naftas prasīs sešus mēnešus jēlnaftai un līdz astoņiem mēnešiem citiem naftas pārstrādes produktiem. Pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, "kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ cieš no īpašas Krievijas piegāžu atkarības un kurām nav dzīvotspējīgas alternatīvas". Šādi lēmumi apvienojumā ar Krievijas īstenotā uzbrukuma izraisītiem tirdzniecības un ražošanas ierobežojumiem veicinājuši enerģijas cenu kāpumu.

Aprīlī Pasaules Banka (PB) prognozēja, ka vidējā enerģijas cena pasaulē šogad pieaugs par 50%, kas būs straujākais kāpums kopš 20.gadsimta 70.gadiem. Kā skaidro analītiķi, lielākā problēma šajā situācijā ir tāda, ka pieprasījums pēc naftas ir visai fiksēts. Ja naftas cena pieaug, tas nenozīmē, ka jūs varat braukt uz pusi mazāk, uzsver analītiķi. Tāpat kā ar lopbarības cenām, arī naftas cenu kāpums rada ietekmi uz visu ekonomiku, jo jebkuru preci ir jātransportē.

Tikmēr ASV enerģētikas speciālists Ernests Monizs arī prognozē, ka Krievijas un Ukrainas karš visai ilgu laiku radīs traucējumus gāzes tirgū. Viņš uzskata, ka paies salīdzinoši ilgs laiks, kamēr Krievija sapratīs, vai un kā tā var novirzīt šo dabasgāzi uz citām valstīm, ja Eiropa tomēr nolems aizliegt Krievijas dabasgāzes importu. Iepriekš izskanējušas spekulācijas, ka, iespējams, Ķīna vai Japāna varētu saņemt šo dabasgāzi, taču būtu grūti novirzīt pa cauruļvadiem piegādāto gāzi uz šīm valstīm.

Covid-19

Tautsaimniecību atvēršana pēc koronavīrusa pandēmijas arī veicina dzīves dārdzības kāpumu. Atceļot koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētos pasākumus, pieprasījums ir strauji palielinājies, izraisot slodzi uz globālajiem piegāžu tīkliem. Pēc pandēmijas uzliesmojuma naftas ražošana samazinājās, jo būtiski nokritās pieprasījums. Naftas ieguves atsākšana radījusi ievērojamas izmaksas, un joprojām saglabājas piegāžu problēmas, kuras pasliktinājušas sankcijas pret naftas tirgū nozīmīgiem spēlētājiem, tostarp Krieviju.

Kuģniecība

Ukrainas karš radījis plašus globālās kuģniecības traucējumus, kas, visticamāk, vēl vairāk saasinās piegāžu tīklu problēmas, ostu noslogotību un darbinieku krīzi, ko izraisīja koronavīrusa pandēmija. Kuģniecības nozari Ukrainas karš ietekmējis dažādās frontēs, ņemot vērā cilvēku un kuģu zaudējumus Melnajā ostā, tirdzniecības traucējumus ar Krieviju un Ukrainu, kā arī sankciju radīto slogu.

Starptautiskais Valūtas fonds brīdinājis, ka Ukrainas karš šogad palielinās jau tā augstās pārvadājumu izmaksas, kas saglabāsies augstā līmenī ilgāku laika periodu. Konteineru pārvadāšanas izmaksas pa pasaules okeāna tirdzniecības maršrutiem 18 mēnešos pēc 2020.gada marta pieaugušas septiņkārtīgi, bet beztaras preču pārvadāšanas izmaksas palielinājušās vēl straujāk.

Vislielākā kara ietekme līdz šim bijusi uz kuģiem, kas darbojas Melnajā jūrā un/vai veic tirdzniecību ar Krieviju. Tikmēr Krievijas kuģiem liegta iebraukšana Lielbritānijas un ES ostās.

Metāls

Krievija ir viena no pasaulē lielākajām čuguna, tērauda un alumīnija ražotājām. Tikmēr Ukraina ir pasaulē 13 lielākā tērauda ražotāja, kas pērn eksportēja 17 miljonus tonnu, kā arī piektā lielākā dzelzsrūdas eksportētāja. Tāpat abas valstis ir nozīmīgas spēlētājas titāna, niķeļa un pallādija tirgos.

Alumīnija cenas pēdējos mēnešos ir strauji pieaugušas, pārsniedzot līmeni, kāds tika reģistrēts 2008.gada globālās finanšu krīzes laikā. Tirgotāji sākuši bažīties par alumīnija piegādēm no Krievijas, kas ražo aptuveni 6% no pasaules alumīnija piegādēm. Tāpat būtiski pieaugušas niķeļa cenas, radot satraukumu elektrisko automobiļu ražotājiem, jo niķelis tiek izmantots litija-jonu akumulatoru izgatavošanā. Reaģējot uz niķeļa cenu pieaugumu, ASV elektroauto ražotājs "Tesla", kā arī vairāki Ķīnas elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmumi jau bijuši spiesti palielināt savu automašīnu cenas. Par šīs situācijas sekām jau ziņo Eiropas lielākā ekonomika Vācija, kas vēstī, ka tās celtniecības nozarē novērotais izejmateriālu deficīts sasniedzis augstāko līmeni kopš 1991.gada.

"Šobrīd jo sevišķi trūkst tērauda konstrukciju, kas bieži vien tiek importēts no Krievijas vai Ukrainas. Tāpat novērojamas problēmas ar bitumenu, un uzņēmumi arī sūdzas par ķieģeļu trūkumu. Siltumizolācijas materiāli ar piegāžu problēmām saskārās jau pirms krīzes, bet tagad situācija ir pasliktinājusies," skaidro Vācijas ekonomikas izpētes institūta "Ifo" eksperts Fēlikss Leise.

Neskatoties uz Krievijas un Ukrainas kara iznākumu, sekas uz metālu piegādēm reģionā saglabāsies būtiskas. Lai arī kāds būs šī kara ilgums, ir skaidrs, ka rietumvalstu Krievijai noteiktās sankcijas spēkā paliks vēl kādu laiku, ietekmējot metālu cenas un piegādes pasaulē.

Ekonomikas prognozes

Krievijas iebrukums Ukrainā un tā radītās sekas likušas visiem ekspertiem samazināt savas prognozes pasaules ekonomikai. PB brīdina, ka apvienojumā ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi Ukrainas karš izraisījis būtisku globālās ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos un pastāv risks, ka pasaules ekonomika nonāks ilgstošā periodā ar vāju izaugsmi un augstu inflāciju. Tādējādi pieaug stagflācijas riski, kas varētu jo sevišķi smagi skart zemu un vidēju ienākumu tautsaimniecības.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu tīklu traucējumi un stagflācijas risks smagi ietekmē izaugsmi. Vairākām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," skaidro PB prezidents Deivids Malpass.

PB brīdina, ka vāja izaugsme apvienojumā ar patēriņa cenu pieaugumu var izraisīt smagas sekas vairākās nabadzīgākās valstīs, kas joprojām cenšas atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Banka pašreizējā situācijā saskata līdzības ar 20.gadsimta 70.gadiem, kad arī tika novērota ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un inflācijas straujš kāpums. Taču pretstatā tam periodam ASV dolārs šobrīd ir spēcīgs un lielākās finanšu institūcijas ir stabilas, uzsver banka.

ES ekonomikas prognozes koriģējusi arī Eiropas Komisija (EK). Tā norāda, ka, neskatoties uz to, ka šis gads tika iesākts vāji, prognozes ES ekonomikai pirms Ukrainas kara sākuma paredzēja ilgstošu un spēcīgu augšupeju. Situācija ar koronavīrusa pandēmiju uzlabojās, bet vairumam šķēršļu, ko radīja loģistikas un piegāžu traucējumi, kā arī augstās enerģijas un izejmateriālu cenas, gada laikā bija paredzēts mazināties. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā šīs prognozes ir būtiski mainījis, radot jaunus traucējumus piegāžu tīklos, paaugstinot izejmateriālu cenas un radot jaunas neskaidrības.

EK pavasara ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad gan ES, gan eirozonas ekonomikā gaidāms kāpums par 2,7%, bet nākamgad būs pieaugums par 2,3%. Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 6,8% un 3,2% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 6,1% un 2,7%.

Stimuls videi draudzīgas enerģijas izmantošanai

Lai arī Ukrainas kara kontekstā šobrīd visvairāk tiek runāts par tā negatīvajām sekām, vienlaikus pašreizējā enerģētikas krīze likusi valstīm vairāk pievērsties videi draudzīgas enerģijas izmantošanai. Pētījumu grupu "Ember" un "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) veikts pētījums liecina, ka 17 no 27 ES dalībvalstīm kopš 2020.gada paplašinājušas savus plānus palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Ja šie plāni tiks realizēti, tad līdz 2030.gadam 63% no ES izmantojamās elektroenerģijas tiks iegūta no atjaunojamiem resursiem, salīdzinot ar 55%, kā tika paredzēts 2019.gada publiskotajos plānos.

"Ember" norāda, ka Eiropa neplāno atgriezties pie ogļu un gāzes izmantošanas energodrošības panākšanai, bet gan gluži pretēji. Turklāt EK ierosinājusi līdz 2030.gadam investēt 300 miljardus eiro, lai ES kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa.

Avoti: "Euronews", "Allianz Global Corporate & Specialty", "Reuters", NPR, AFP.