"Indexo": Latvijai ir nepieciešama nozīmīga vietējā kapitāla banka

Otrā ceturkšņa beigās ir plānots "Indexo" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO). Cik tālu esat ar šo procesu?

Mēs ļoti aktīvi pie tā strādājam, un ar regulatoru tiek saskaņotas pirmās IPO prospekta versijas. Ir saņemti komentāri par to, kas ir jāpapildina un jākoriģē.

Akciju piedāvājums varētu notikt jūnija beigās, varbūt pašā jūlija sākumā. Mēs intensīvi strādājam, lai tas varētu notikt pirms aktīvās atvaļinājumu sezonas. Mūsu akciju piedāvājums ir vērsts uz divām galvenajām auditorijām. Viena ir mūsu esošie akcionāri, un te nav tik svarīgi, kad tieši IPO notiek. Savukārt otra daļa ir Latvijas mazie investori, no kuriem liela daļa varētu būt mūsu klienti, un te tomēr ir jārēķinās, ka pēc Jāņiem sākas aktīvāka atvaļinājumu sezona. Piedalīšanās IPO procesā ir diezgan vienkārša un prasa dažus klikšķus internetbankā, tādēļ, ja IPO notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā, tas būtiski neietekmēs mazo investoru aktivitāti. Taču, ja saskaņošanas process ievelkas un beidzas jūlijā vai augustā, tad droši vien ar IPO būtu vērts pagaidīt līdz septembrim.

Vai jūs mērķējat arī uz jaunu institucionālo investoru piesaisti?

Starp mūsu esošajiem akcionāriem arī pašlaik nav tādu klasisku institucionālo investoru kā, piemēram, pensiju fondi. Arī šoreiz institucionālie investori nav tie ieguldītāji, uz kuriem mēs orientējamies. Par IPO ir ļoti liela interese no mūsu tagadējiem akcionāriem. Tāpat mēs ticam, ka radīsim pietiekami lielu interesi mūsu klientos un Latvijas mazajos investoros. Tas arī varētu būt viens no šī IPO veiksmes mērīšanas faktoriem. Arī ieguldīšanas summas būs salīdzinoši nelielas, un tādām vērā ņemamam institucionālam investoram tur nemaz nebūtu vietas, kur izvērsties. Tādēļ mēs arī apzināti neesam uzrunājuši un strādājuši ar institucionāliem investoriem, tomēr durvis ir atvērtas visiem.

Tas nozīmē, ka jūs arī nerīkosiet tā saucamos "road shows" investoriem?

Tādus klasiskos "road shows" Londonā, Varšavā vai vēl kādā finanšu centrā mēs tiešām nerīkosim. Taču tiklīdz IPO prospekts būs saskaņots un sāksies tā saucamais piedāvājuma periods, mēs organizēsim vairākus seminārus un prezentācijas, kas būs vērstas tieši uz mūsu klientu un mazo investoru auditoriju. Proti, būs pasākumi Latvijā tai investoru auditorijai, kuru mēs gribam uzrunāt.

Arī IPO piedāvājuma alokācija (kārtība, kādā tiek pārdotas akcijas IPO procesā) būs tāda, ka viena daļa akciju prioritāri būs pieejama mūsu esošajiem klientiem, viena daļa - mazajiem investoriem. Precīzus kritērijus mēs vēl izstrādājam, un tie tiks saskaņoti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), un, ja viss izdosies, kā mēs esam iecerējuši, un būs pietiekami liels pieprasījums no mazajiem investoriem, tad institucionālajiem investoriem nemaz nepaliks pārāk lielas iespējas ieguldījumiem.

Vai jau varat atklāt, cik procentu no IPO akcijām iecerēts piedāvāt esošajiem akcionāriem? Kāds varētu būt ieguldījumu slieksnis mazajiem investoriem?

Nedaudz vairāk kā puse no IPO akciju piedāvājuma būs rezervēta esošajiem "Indexo" akcionāriem. Apetīte patiesībā ir lielāka, bet tas būtu tas apjoms, kas nodrošinātu tiem akcionāriem, kas plāno piedalīties IPO, viņu "pro rata" jeb esošās daļas proporcijas saglabāšanu uzņēmumā. Proti, ja kādam akcionāram pieder 1% "Indexo", tad arī no esošajiem akcionāriem domātās IPO daļas viņš iegūtu aptuveni 1%. Tie kas vēlas palielināt savu īpatsvaru uzņēmumā, jau būs spiesti konkurēt ar ārējiem investoriem. Atlikušās akcijas mēs gribam piedāvāt mazajiem Latvijas investoriem, priekšroku dodot saviem 3.pensiju līmeņa klientiem. Summas mēs vēl neesam definējuši, bet prioritāte būtu tiem, kas vēlētos investēt viena vai dažu tūkstošu eiro apjomā. Tāpat ieguldīt varēs arī mazāk.

Tas, ko mēs šādā veidā vēlamies sasniegt, pirmkārt, ir iespēja mūsu klientiem kļūt arī par mūsu akcionāriem un gūt labumu no tālākas uzņēmuma izaugsmes. Potenciālais uzņēmuma ieguvums varētu būt tas, ka klienti, kas vienlaicīgi ir akcionāri, ir papildus motivēti gan paši būt lojālāki uzņēmumam, gan arī ieteikt tā pakalpojumus saviem draugiem, radiem, paziņām. Otrs ieguvums ir tas, ka liela mazo akcionāru bāze var dot arī lielāku dzīvību un likviditāti sekundārajā akciju tirgū. Ja ir daži lieli akcionāri un neviens neko negrib pirkt un pārdot, tad nekāda aktīva tirdzniecība pēc tam nenotiek. Mēs gribētu panākt, lai "Indexo" akcija ir iespējami likvīds ieguldījums un veidotu lielāku uzņēmumam lojālu klientu bāzi. Es arī negribu nostāties tādā "pravieša" pozīcijā, bet man šķiet, ka mums ir visi priekšnoteikumi veidot arī Latvijas kapitāla tirgus kultūru vai tradīciju ieguldīt akcijās. Igaunija šajā ziņā mums ir tālu priekšā un arī līdzšinējos Latvijas IPO mazajiem igauņu investoriem ir bijusi nozīmīga loma. Nav šaubu, ka arī mēs pie tā nonāksim, jautājums ir, cik ilgs laiks tam būs vajadzīgs. Manuprāt, "Indexo" IPO ir laba iespēja.

Cik jūs gribat piesaistīt caur šo IPO?

Līdz šim mēs esam runājuši par pieciem sešiem miljoniem eiro papildu kapitāla. Ļoti iespējams, ka piedāvājums tiks nedaudz palielināts un apjoms būs seši septiņi miljoni eiro, jo naudas piesaistīšanas mērķis ir jaunas bankas izveide, un dialogā ar regulatoru viņi ir pauduši, ka grib redzēt, lai mums būtu iespējami lielāki drošības buferi.

Proti, ne tikai pieci miljoni eiro, kas ir minimālais bankas pamatkapitāls?

Jā, lai varētu finansēt izmaksas pirms darbības uzsākšanas, un arī, protams, ne jau no pirmās dienas banka strādās ar peļņu. Tāpēc ir jābūt arī drošības buferiem, lai varētu finansēt pirmo divu gadu zaudējumu segšanu. Jāņem vērā, ka pirmajos bankas darbības gados mēs intensīvi ieguldīsim attīstībā.

Vai jums nav bažu, ka savu negatīvo ietekmi uz IPO var atstāt karš Ukrainā? Inflācija aug, ir lielas bažas, kāda būs nākamā apkures sezona, un tāds potenciālais mazais investors, kuram ir lieki daži tūkstoši eiro, tos var izlemt pieturēt nebaltai dienai vai uzstādīt savai mājai saules baterijas, nevis ieguldīt akcijās.

Būtu naivi teikt, ka karam Ukrainā nav nekādas lomas.

Tomēr sarunās ar mūsu esošajiem akcionāriem mēs neesam saņēmuši atbildes, ka pirms kara Ukrainā attieksme pret kapitāla ieguldīšanu bija viena, bet tagad tā ir mainījusies. No mūsu gandrīz 50 akcionāriem ir bijis viens divi gadījumi, bet tas nav būtiski ietekmējis kopējo noskaņojumu. Kas attiecas uz inflāciju, tad tā liek domāt arī par to, kā pasargāt savus ietaupījumus, un naudas ieguldīšana, tostarp akciju tirgū, ir viens no veidiem, kā jūs to varat izdarīt.

Būtu gan naivi teikt, ka mēs ar kara ietekmi nerēķināmies un viss ir tāpat, kā bija. Turklāt mēs nevaram zināt, kādi pavērsieni vēl var notikt tuvākajā laikā un kā tas var ietekmēt cilvēku psiholoģiju un attieksmi pret investēšanas iespējām. Taču es gribu uzsvērt, ka līdz šim mēs arī neesam saņēmuši aukstu dušu par to, ka tagad pasaule ir pilnībā mainījusies un mums būtu jāatmet savi plāni. Tādēļ mums nav bažu par to, ka jaunais akciju laidiens vienādi vai otrādi netiks izpirkts. Taču, ja materializējas tas risks, ko jūs minējāt, tad var būt, ka mēs neiesaistām tik daudz mazo investoru, kā mēs sākotnēji būtu vēlējušies, un dažu tūkstošu vietā ir daži simti. Tas nebūtu tas, ko mēs sākotnēji vēlējāmies, bet mums nav bažu par to, ka tādēļ akciju laidiens netiks izpirkts.

Karš, manuprāt, arī izceļ mūsu ieceres nepieciešamību - Latvijai ir jākļūst finansiāli suverēnai, un tai ir nepieciešama nozīmīga vietējā kapitāla banka.

Tomēr, ja jums neizdodas piesaistīt to summu, ko regulators grib redzēt, jeb pāris miljonus virs bankas izveidei minimāli nepieciešamajiem pieciem miljoniem eiro, ko jūs darīsiet? Vai ir plāns?

Mēs neesam nopietni šādu iespēju izskatījuši. Mēs esam runājuši gan ar mūsu esošajiem akcionāriem, gan potenciāliem lielākiem investoriem un esam pārliecināti, ka šo akciju laidienu izpirks. Bet ja notiek kaut kas pilnīgi neparedzēts, tad droši vien IPO būs jāatliek, jāpārvērtē un jāgriežas tirgū tad, kad būs mainījusies situācija, jo savas ieceres mēs nevaram realizēt ar uz pusi mazāku summu, nekā ir biznesa plānā paredzētais apjoms.

Pašlaik jūs tēmējat uz biržas "Nasdaq Riga" akciju oficiālo sarakstu. Ja nākotnē izlemsiet rīkot vēl kādus akciju laidienus, vai varētu apsvērt akciju kotāciju vēl kādos tirgos?

Protams, ir ļoti grūti iztēloties, kas varētu notikt 5 un 10 gadu perspektīvā, bet šobrīd tādu plānu nav. Viena no "Indexo" atšķirības zīmēm ir tieši, ka tas ir Latvijas uzņēmums, Latvijas kapitālam piederoša kompānija ar centrālo biroju šeit un no šejienes pārvaldīts. Mēs to uzskatām par vienu no ļoti būtiskām priekšrocībām gan mūsu līdzšinējā darbībā, gan attīstot ideju par bankas izveidi.

Kā jūs kopumā vērtējat akciju tirgus perspektīvas Latvijā? Protams, savu iemeslu dēļ, bet pēdējo 10 gadu laikā uzņēmumi Rīgas biržas oficiālo sarakstu vairāk ir pametuši nekā nākuši klāt, un lielāka aktivitāte pagaidām ir redzama vien alternatīvā tirgus "First North" sarakstā?

Mūsu mērķis ir tieši dot savu ieguldījumu, lai palīdzētu kapitāla tirgu attīstīt. Kā jau es minēju, par jaunu akciju laidienu ir pietiekami liela interese no mūsu esošajiem akcionāriem, tādēļ mums bija iespēja iet varbūt vienkāršāko ceļu un sarīkot privātu akciju laidienu bez kotācijas biržā, akcijas pārdodot tagadējiem akcionāriem un, iespējams, piesaistot kādu jaunu akcionāru. Mēs noteikti būtu varējuši arī šādā veidā piesaistīt nepieciešamo summu. Bet mums šķiet, ka ir ieguvumi arī no IPO. Kā jau es minēju, tā ir mūsu klientu iesaiste tālākajā uzņēmuma attīstībā un sava veida dalīšanās ar viņiem. Tāpat mums ir visi priekšnoteikumi, un es teiktu, ka pat pienākums kapitālu piesaistīt tieši IPO veidā. Mēs jau praktiski esam publisks uzņēmums, jo akcionāru loks ir palielinājies līdz gandrīz 50, ir profesionāla padome, mums visu laiku ir bijusi FKTK uzraudzība un mēs esam pārvaldīts kā publisks uzņēmums. Tādēļ mums solis līdz publiski kotētam uzņēmumam ir ļoti neliels. To spert un pielāgoties visām korporatīvās pārvaldības prasībām ir diezgan viegli. Tāpat mums ir gandrīz 80 000 klientu, kuri ir ļoti atbilstoši tam, lai viņiem radītu vēlmi investēt Latvijas kapitāla tirgū. Tādēļ IPO ne tikai atbilst uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem, bet ir arī zināms pienākums, lai sekmētu Latvijas kapitāla tirgus attīstību. Es patiesi ceru, ka "Indexo" IPO būs iedrošinošs piemērs gan citiem emitentiem, gan mazajiem investoriem piedalīties tālākajos akciju sākotnējos publiskajos piedāvājumos. Savukārt, ja mūsu IPO kaut kādu iemeslu dēļ neizdosies, tad tas radīs pretēju, negatīvu, efektu. Tādēļ man šķiet, ka mūsu izdošanās ir svarīga Latvijas kapitāla tirgum kopumā, un esmu pārliecināts, ka mums izdosies.

Kā jūs vispār pašlaik vērtējat tieši potenciālo akciju emitentu gatavību doties uz biržu, esošo akcionāru gatavību atdot zināmu kontroles daļu, kļūt atvērtākiem? Birža visu laiku mēģina pierunāt valdību kotēt kāda valsts uzņēmuma akcijas, kas visu laiku atduras pret veco privatizācijas bubuli. Arī privātie uzņēmumi nemaz lielos pulkos uz kapitāla tirgu neraujas.

Taisnība. Vienlaikus pavisam nesen ir divi pozitīvi piemēri - "Delfin Group" un "Virši-A". Tie ir bijuši veiksmīgi IPO un devuši savu ieguldījumu. Pirms tam bija "Madara Cosmetics".

Nebūšu oriģināls, bet kopumā ir visiem zināmā vistas un olas dilemma. Uzņēmumi domā, ko mums rauties uz to biržu, jo tur nav likviditātes un neko daudz nevar piesaistīt. Savukārt investori domā - tur jau nav, ko pirkt. Tādēļ ir vajadzīgs vairāk pozitīvo piemēru. Kā jau es minēju, tad mēs vienmēr esam bijuši gatavi spert šo soli un mūsu stratēģijā nav bijis jautājums "vai", bet "kad" mēs to darīsim. Ar bankas izveidi un nepieciešamību piesaistīt lielāku papildu investīciju kapitālā tas liekas ļoti piemērots brīdis. Vienlaikus daudziem citiem Latvijas privātajiem uzņēmumiem ir jānoiet tālāks ceļš. Ir arī izšķiršanās par kaut kādas daļas kontroles atdošanu, par caurredzamiem pārvaldības principiem, kas arī prasa izšķiršanos.

Kā varētu pārraut to apburto loku? Es esmu pārliecināts, ka vienkāršākais veids ir lielāko valsts uzņēmumu akciju daļēja kotācija biržā. Es pat teiktu, ka tas ir valsts pienākums pret kapitāla tirgu. Es neko jaunu nepateikšu, bet tas veicinātu kapitāla tirgus attīstību, tas nodrošinātu vēl labākus valsts uzņēmumu pārvaldības standartus, tas padarītu valsts ieguldījumus likvīdākus un dotu lielākas manevrēšanas iespējas, tas dotu iespējas savas valsts pilsoņiem ieguldīt valsts uzņēmumos. Paradoksālākais ir tas, ka politiskās vadības līmenī deklaratīvi tam ir atbalsts, bet tālāk tas nobremzējas, un es nejūtu, ka būtu jel kāda virzība.

Ja "Indexo" IPO notiek sekmīgi, nauda tiek piesaistīta, kad ir plānots sākt bankas izveides procesu?

Kad tiks piesaistīts kapitāls, sāksies apjomīgi priekšdarbi pie bankas izveides. Viens pašsaprotams priekšnoteikums ir bankas licences saņemšana, un mēs esam uzsākuši dialogu ar FKTK. Gala lēmums par jaunas licences piešķiršanu ir FKTK un Eiropas Centrālās bankas ziņā. Mums ir pārliecība, ka no uzraugošām iestādēm mēs izjūtam ticību mūsu iecerei un mūsu spējām nostiprināties banku tirgū. Es vēl nelietošu vārdu "apstiprināšana", bet ir arī panākts konsensus, ka mūsu finanšu plāna versija ir dzīvotspējīga un, balstoties uz tās, mēs varam strādāt pie visiem pārējiem licences saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem. Tā ir normatīvo dokumentu sagatavošana, detalizētu biznesa plānu noslīpēšana un izstrādāšana, galveno procedūru izstrāde, IT sistēmu plāns. Tas viss ir priekšnoteikums licences saņemšanai.

Tāpat pēc IPO mēs sāksim tādus priekšdarbus kā IT sistēmu piegādātāju atlase, bankas komandas kodola rekrutēšana, lai pēc licences saņemšanas mēs varētu iespējami ātri uzsākt reālu darbību. Zināmā mērā mēs uzņemamies risku, sākot šos priekšdarbus pirms licences saņemšanas, bet mēs neuzskatām, ka ir augsta varbūtības pakāpe tam, ka mēs licenci nesaņemam.

Kad jūs jau varētu griezt lentīti pie jaunās bankas durvīm?

Tas ir atkarīgs gan no mums, gan no regulējošām iestādēm, bet mēs ceram, ka licencēšanas procesu mums varētu izdoties pabeigt līdz gada beigām. Tad, raiti strādājot, ar daļu pakalpojumu mēs varētu darbību uzsākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Protams, tas būs atkarīgs arī no daudziem ārējiem faktoriem.

Latvijā banku netrūkst. Aina ir visai raiba, sākot ar četrām universālajām bankām, daudzām bijušajām nerezidentu bankām, kuras ar dažādām sekmēm mēģina pārorientēties, un beidzot ar "fin-tech" uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši bankas licences kā "Revolut". Kur šajā ainavā jūs redzat "Indexo" veidoto banku?

Ja mēs skatāmies uz iestāžu sarakstu, kam ir bankas licence, tad tiešām var teikt, ka Latvijā banku netrūkst. Savukārt, ja mēs runājam par reālo konkurenci Latvijas banku sektorā, tad ir redzamas daudzas problēmas. Te varētu vilkt paralēles ar to situāciju, kāda bija, kad "Indexo" ienāca otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas tirgū. Tas bija laiks, kad mēs Latvijā maksājām visaugstākās komisijas pasaulē par savu pensiju pārvaldīšanu, bet atdeve bija viena no sliktākajām. Šobrīd mums ir izdevies sasniegt gandrīz pusmiljardu eiro aktīvu pārvaldīšanā, gandrīz 80 000 klientu un pamodināt gan konkurenci, gan panākt izmaiņas likumos. Tagad var teikt, ka Latvijā otrā pensiju līmeņa pārvaldīšana ir pozitīvs piemērs, un arī tie cilvēki, kas nav "Indexo" klienti, noteikti ir ieguvēji no mūsu ienākšanas šajā tirgū.

Šobrīd mēs redzam līdzīgu situāciju, ja skatāmies uz Latvijas banku sektoru. Piemēram, Latvijas kreditēšanas tirgus. Ja skatāmies uz eirozonu, tad mēs esam valsts, kurā ir viens no vismazākajiem izsniegto kredītu apjomiem pret iekšzemes kopproduktu. Tāpat mums ir vieni no visdārgākajiem kredītiem eirozonā. Ja jautāsiet šodienas baņķieriem, viņi, visdrīzāk, teiks, ka ļoti gribētu, bet nav labas kreditēšanas iespējas un tā tālāk. Vismazāk, visdārgākie kredīti man tomēr pasaka tikai vienu - patiesībā ir kaut kādas problēmas ar konkurenci un nenotiek īsti aktīva cīņa par klientu Latvijas tirgū. Vēl viens raksturojošs skaitlis - 2008.gadā pirms finanšu krīzes Latvijas rezidentiem kredītos bija izsniegts 21 miljards eiro, bet Latvijas rezidentu noguldījumi Latvijas bankās bija 8,5 miljardi eiro. Tātad tajā brīdī pārsvarā no Skandināvijas valstīm bija atvesti un iepludināti vietējā ekonomikā vairāk nekā 12 miljardi eiro. Var izteikt pārmetumus, ka tas bija pārmērīgi, notika ekonomikas uzkarsēšana un izveidojās nekustamā īpašuma cenu burbulis, taču šī nauda bija iepludināta šejienes ekonomikā. Šodien situācija ir radikāli mainījusies. Izsniegto kredītu apjoms ir nokrities līdz aptuveni 12 miljardiem eiro, un šajā līmenī arī vairākus gadus stagnē. Savukārt rezidentu noguldījumu apjoms banku sektorā ir divkāršojies, un rezidentu noguldījumi ir vairāk nekā 16 miljardi eiro, turpina augt, un mēs saskaramies ar šīs situācijas negatīvajām sekām.

Lai Latvija eirozonā neizskatītos kliba, būtu nepieciešams, lai kredītos būtu izsniegti vēl kādi četri pieci miljardi eiro. Es uzskatu, ka tas ir bijis arī zināms apgrūtinājums Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Tas nav vienīgais, bet ir viens no faktoriem, kāpēc, piemēram, Igaunijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir par kādiem 15-20% lielāks nekā Latvijā - tur ir labāk funkcionējošs banku sektors, nauda ekonomikā cirkulē labāk, kredīti ir pieejamāki un lētāki, turklāt tas attiecas gan uz uzņēmumiem, gan uz privātpersonām.

Tā ir tā lielā iespēja, kuru mēs redzam. Protams, ka mēs dažu gadu laikā šo četru miljardu eiro kredītu deficītu nenovērsīsim, bet, lai atpelnītu investīcijas, pietiek pat ar ļoti nelielu daļu no tā. Ja mēs piecu gadu laikā sasniegsim pusmiljarda eiro kreditēšanas apjomus, tā būs ļoti veiksmīga investīcija. Turklāt mēs varam dot vienu pozitīvu blakusefektu Latvijas ekonomikā, pamodinot konkurenci banku sektorā kopumā.

Par kreditēšanu. Ja mēs pieņemam, ka citi baņķieri nemelo par iemesliem, kādēļ tā stagnē, tad pēc iepriekšējās finanšu krīzes daudz stingrāka ir kļuvusi regulācija kredītu vērtēšanā, ir ieviestas naudas atmazgāšanas novēršanas prasības, un, ja lielajiem uzņēmumiem ar to pārāk lielu problēmu nav, tad mazo un vidējo uzņēmumu segmentā Latvijā jau iet daudz grūtāk gan ēnu ekonomikas, gan citu iemeslu dēļ. Kā jūs to grasāties risināt?

Kopumā ēnu ekonomika tomēr ir mazinājusies gadu no gada. Tā ir problēma, kas objektīvi pastāv, bet es domāju, ka ar to nevar attaisnot, kāpēc mums ir vismazāk un visdārgākie kredīti eirozonā. Es domāju, ka šī nepietiekamās konkurences vai pasivitātes problēma Latvijas finanšu sektorā tiešām pastāv.

Ja mēs runājam par lielajām universālajām bankām, tad tās visas ir ārvalstniekiem piederošas. Skandināvu banku, kas dominē, centrālajos birojos gan pēc 2008.gada, gan pēc salīdzinoši nesenajiem naudas atmazgāšanas skandāliem valdošā noskaņa ir: "Lai nekad nekas tāds Baltijā vairs neatkārtotos!" No viņu akcionāriem un finanšu sabiedrības vēstījums ir: "Klausieties, jūs tur 2008.gadā sataisījāt nepatikšanas, tagad bija naudas atmazgāšanas skandāli. Vai jūs maz saprotat, ko jūs tajā Baltijā darāt?" Vēstījums atpakaļ ir, ka mēs tagad Baltijā uzvedamies mierīgi, mēs neizplešamies, mēs nepaplašinām savu darbību, par tirgus daļas palielināšanu šajos apstākļos vispār nav runas, mums ir labs, rentabls bizness un mēs strādājam uz to, lai to noturētu, bet uz priekšu īpaši neraujamies. Tas lielā mērā ir bijis lielākā tirgus spēlētāja "Swedbank" vēstījums, un pārējie tam ir pievienojušies, jo pretēja rīcība netiktu pareizi uztverta viņu akcionāru vidū. Tādēļ pareizie vārdi, kā raksturot lielāko banku uzvedību, laikam ir stagnācija un piesardzība. Visi ir rentabli, un patiesībā Latvijas finanšu sektors pelna ļoti labi. Tādēļ vismaz lielākajiem spēlētājiem viss ir labi un kaut ko radikāli mainīt šajā situācijā nav viņu interesēs.

Savukārt, ja mēs raugāmies uz mazākiem tirgus spēlētājiem ar nerezidentu apkalpošanas tradīcijām, tad viņiem ir ļoti grūti pārprofilēties, un tam pat nav īsti nekādas motivācijas. Bankai, kas ir strādājusi galvenokārt ar nerezidentu apkalpošanu, tagad strādāt ar Latvijas vietējiem uzņēmumiem… Ne tur ir tādas tradīcijas, ne zināšanu, ne tam apakšā ir īsta biznesa loģika. Tādēļ viņu pārprofilēšanās rit diezgan grūti. Protams, ir vairākas bankas, kuras cenšas strādāt ar vietējiem uzņēmumiem, bet tām ir sava vēsture un bieži arī kapitāla apjoms nav tik liels, lai viņi radītu būtisku konkurenci.

Mums nav tāda vietējā, patiešām nacionālā čempiona, kāds igauņiem ir LHV banka, kas savu attīstību, tāpat kā mēs, sāka ar otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanu, pēc tam iesaistījās banku biznesā un pašlaik ir viena no lielākajām bankām Igaunijā. Nav ko slēpt, viņi lielā mērā ir viens no mūsu iedvesmas avotiem. Turklāt Igaunijā ir arī vairākas mazākas vietējā kapitāla bankas, kuras summāri kompensē to teritoriju, kuru ir pametuši lielākie spēlētāji.

Mums tomēr citas bankas nav tik lielas, lai radītu būtisku atšķirību. Vienlaikus labi, ka tādas ir, un vajadzība pēc papildu kredītiem ir tik liela, ka arī pēc "Indexo" bankas parādīšanās darīt ko būs visiem.

Kāds ir jūsu mērķis nākamo piecu gadu laikā? Jūs vēlaties kļūt par universālo banku, kas pieņem noguldījumus, izsniedz kredītus, nodrošina maksājumus, izsniedz maksājumu kartes utt.? Vai jūs tomēr specializēsieties uz noteiktiem nišas produktiem un pakalpojumiem?

Mūsu ambīcijas ir piecu gadu laikā tiešām kļūt par Latvijas kapitāla banku, kas ir domāta Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem un sniedz visus viņiem nepieciešamos pakalpojumus. Mēs tam izmantotu arī divas mūsu būtiskākās priekšrocības. Pirmkārt, visi stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti Latvijā, un bankas pakalpojumu izveide ir balstīta tieši Latvijas tirgus vajadzībās. Pretstatā lielām starptautiskām bankām, mums nav otrā vai trešā tirgus. Tas paredz fokusu uz vietējo situāciju un vietējo klientu vajadzībām, vietējās situācijas pārzināšanu. Otra svarīga priekšrocība ir tā, ka mēs sākam no baltas lapas. Mums nav nemodernu IT sistēmu, mums nav esošas klientu bāzes ar vēsturiskām problēmām. Savā pakalpojumu un produktu piedāvājumā mēs būtu vērsti uz to, kādai ir jābūt modernai bankai nevis šodien, bet jau rīt un parīt. Mums būs ļoti liels uzsvars uz digitālu klientu apkalpošanu, uz mobilajiem bankas pakalpojumiem. Arī te mēs varam runāt par konkurences trūkumu banku sektorā. Ja pirms gadiem 10 vai 15 mēs varējām lepoties, ka Latvijā mums ir vienas no modernākajām internetbankām, Baltijas-Ziemeļvalstu reģions bija viens no attīstītākajiem šajā ziņā visā pasaulē, tad šobrīd diemžēl situācija ir radikāli mainījusies. Tagad svarīgākās ir mobilās lietotnes un tas, kas tiek piedāvāts Latvijas tirgū, piecu baļļu skalā labākajā gadījumā var saņemt trīs ar plusu. Pat nīstajai Krievijas "Sberbank" ir daudz labāka mobilā lietotne, un Eiropā ir ļoti daudzi labi piemēri. Mēs vienkārši esam pieraduši pie tā nepilnīgā produkta, kas tiek piedāvāts, un tāpēc pārāk nesūdzamies, bet ir iespējami ļoti būtiski uzlabojumi. Mums arī nevajag 100% tirgus daļu, un es neuztrauktos, ja kādu cilvēku, kurš nav gatavs lietot modernas tehnoloģijas, apkalpotu kāda cita banka.

Tas nozīmē, ka filiāļu jums, visdrīzāk, nebūs?

Jā, mēs orientēsimies uz digitālās apkalpošanas virzienu.

Ja runājam par pakalpojumiem, tad "Indexo" šobrīd ir privātpersonas apkalpojoša organizācija, un tā uzreiz ir dabiska klientu bāze, pie kuras vērsties. Tādēļ pirmais solis būs tieši privātpersonu apkalpošana. Arī no naudas atmazgāšanas novēršanas un dažādu citu procedūru viedokļa daudz vienkāršāk ir sākt tieši ar privātpersonu apkalpošanu. Tas varētu būt pirmais darbības gads. Pēc tam tad mēs pakāpeniski uzsāktu apkalpot arī juridiskās personas.

Ja runājam par pakalpojumiem, tad tie būs privātpersonām ikdienā nepieciešamie pakalpojumi, tostarp maksājumu karšu pakalpojumi, patēriņa kredīti, hipotekārā kreditēšana. Aptuveni pēc gada kreditēšanu, ikdienas norēķinu pakalpojumus mēs varētu sākt piedāvāt arī juridiskajām personām.

Bankas sākotnējais kapitāls varētu būt ap septiņiem miljoniem eiro. Palīdzēt audzēt bankas kapitālu varētu arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo", jo tas ir pelnošs bizness. Vienlaikus, lai mēs ļoti veiksmīgi attīstītos, droši vien pusotru gadu pēc darbības uzsākšanas būtu nepieciešama vēl viena, varbūt divas papildu kapitāla injekcijas, lai varētu ātrāk audzēt kreditēšanas apjomus. Papildu kapitāla piesaistīšana kā biržā kotētam uzņēmumam jau būs daudz vienkāršāka.

Kādu tirgus daļu jūs gribat sasniegt, piemēram, pirmajos piecos bankas darbības gados?

Ja jautājums ir, kādu tirgus daļu mēs gribētu, tad, protams, jo lielāku, jo labāk! Ja mēs runājam par "Indexo", tad līdz gada beigām mēs noteikti pārsniegsim 10% tirgus daļu otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas tirgū. Kad mēs veidojām "Indexo", šādu ambīciju pirms pieciem gadiem nebija. Mēs savos plānos bijām daudz pieticīgāki. Arī attiecībā uz banku mēs savās prognozēs esam piesardzīgi. Kā es minēju, mēs piecu gadu laikā gribētu sasniegt 400-500 miljonu eiro kreditēšanas apjomu. Ja pašlaik kreditēšanas apjoms ir 12 miljardi eiro, un cerams, ka piecu gadu laikā tas turpinās augt, tad tie ir tikai daži procenti no tirgus. Attiecībā uz klientiem esam izdarījuši pieņēmumu, ka piecu gadu laikā tie varētu būt 70 000-80 000 klientu. Tas nozīmē, ka, arī iekarojot tikai dažus procentus tirgus, jaunā banka būs rentabla. Protams, ka tas ir sākotnējais biznesa plāns un mēs noteikti tēmēsim uz lielākiem darbības apjomiem. Sākotnējās prognozes, ko mēs apspriežam ar regulatoru, ir diezgan piezemētas un pieticīgas, bet tas nenozīmē, ka mēs necentīsimies sasniegt vairāk.

Jau minējāt, ka naivi būtu sagaidīt, ka jau no sākuma banka būs pelnoša. Pēc cik ilga laika saskaņā ar jūsu plānu bankai vajadzētu kļūt rentablai?

Mēs uz tagadējo "Indexo" biznesu un banku skatāmies kā uz vienu grupu. Ir paredzēts, ka grupa būtu pelnoša jau bankas otrajā darbības gadā. Pirmajā gadā grupas līmenī zaudējumi būtu nebūtiski, jo aktīvu pārvaldības bizness tos lielā mērā spēs kompensēt. Savukārt, ja mēs runājam tieši par banku, tad mēs lēšam, ka bankai būtu nepieciešami divi pilni darbības gadi, lai tā ieskrietos un kļūtu rentabla.

Jūs sākumā orientēsieties uz privātpersonām, un mūsdienās visas privātpersonas jau ir kādas bankas klienti. Kurām bankām klientus jūs pārsvarā varētu atņemt?

Otrā pensiju līmenī noteikumi ir strikti, un, ja tu aizej pie kāda cita pārvaldnieka, tad iepriekšējais ir jāpamet. Ar banku pakalpojumiem tas tā nav, un cilvēki var būt vairāku banku klienti. Tādēļ mūsu pirmais aicinājums būs pamēģināt kaut vai dažus pakalpojumus, un, kā jau es minēju, primāri mēs vērsīsimies pie "Indexo" esošajiem klientiem. Mēs ceram, ka pēc sešiem mēnešiem vai gada mēs jau kļūsim par viņu galveno banku. Mēs ceram, ka to sekmēs lietotāju pieredze, ērtība, serviss. Otra lieta, kura rezonē ar cilvēkiem, pārdodot mūsu pensiju pakalpojumus, ir tas, ka "Indexo" ir vietējais uzņēmums. Turklāt vietējais uzņēmums, kas ir izprovocējis konkurenci, panācis pozitīvas pārmaiņas tirgū. Arī bankas gadījumā tā būs daļa no mūsu stāsta.

Jūs sakāt, ka jūsu klientiem svarīgi ir tas, ka šis ir vietējais uzņēmums. Taču pārmetums, kas jums nereti tiek izteikts, ir saistīts ar to, ka, veidojot ārvalstu indeksiem piesaistītus pensiju fondus, jūs ar šo Latvijā savākto naudu nekādā veidā neatbalstiet Latvijas ekonomiku un tā pilnībā tiek ieguldīta ārvalstīs. Kā tas iet kopā?

Kritiku var saņemt gandrīz jebkurā gadījumā. Tad, kad ārzemnieki iegulda Latvijā, mēs sūdzamies, ka izpērk Latvijas uzņēmumus, Latvijas mežus utt. Tad, kad "Indexo" iegulda ārzemēs un nosacīti mūsu labā liek strādāt "īloniem maskiem", "biliem geitsiem" un "stīviem džobsiem", tad tas arī nav labi, jo nauda nosacīti tiek aizskaitīta prom. Tādēļ es šo argumentu gribētu pakritizēt no tā viedokļa, ka nav nekas slikts, ja nauda tiek ieguldīta tur, kur tā potenciāli dod vislabāko atdevi. Turklāt tā agri vai vēlu atgriezīsies Latvijā pensiju veidā. Sākotnēji tā plūsma varbūt ir vienā virzienā, bet pēc tam tā nāk atpakaļ.

Tādēļ es, no vienas puses, šim argumentam oponēju, bet, no otras puses, es tam arī simpatizēju.

Otrajā pensiju līmenī Latvijā ir uzkrāts jau pietiekami liels kapitāls - gandrīz seši miljardi eiro -, un veicināt tā ieguldīšanu Latvijā noteikti nav nekas neparasts. Neatkāpjoties no savas pasīvās līdzekļu pārvaldīšanas filozofijas, mēs šobrīd aktīvi pētām arī ieguldīšanas iespējas Latvijā, un droši vien nākamajos pāris mēnešos varētu sākt dialogu ar mūsu klientiem par potenciālām izmaiņām prospektos, lai kaut kādu daļu no šīs naudas investētu arī Latvijas ekonomikā.

Jums tagad būs ieguldījumu pārvaldes uzņēmums un banka. Savu lielāko enerģiju un aktivitāti tagad ieguldīsiet bankas attīstībā, vai arī ieguldījumu pārvaldības sabiedrībā būs kādi jaunumi, piemēram, veidosiet jaunus fondus?

Laikam bijušais ASV prezidents Baraks Obama ir teicis, ka cilvēkam ir jāvar darīt vairākas lietas vienlaicīgi, piemēram, iet un košļāt košļājamo gumiju. Es domāju, ka arī mēs varēsim. Attīstot bankas projektu, mūsu komanda pastiprināsies, būs vairāk cilvēku, lielāka nozīme tiks piešķirta IT risinājumiem utt. Lielāka komanda noteikti spēs izdarīt vairāk. Mums ir arī inovāciju ieceres aktīvu pārvaldīšanā, tādēļ mēs noteikti varēsim veikt uzlabojumus abās frontēs. Par spīti tam, ka it kā var šķist, ka visi būs ļoti aizņemti ar banku, es domāju, ka veidosies diezgan daudz sinerģijas un tas drīzāk palīdzēs, jo būs lielāka komanda un lielāki resursi. Idejas pensiju pārvaldīšanā mums vienmēr ir bijušas vairāk, nekā mēs tās esam spējuši realizēt. Izaugsme mums tās tagad ļaus īstenot.

Bankas attīstībā pašlaik jūs koncentrējaties uz Latviju, bet vai nākotnē jūs redzat, ka turpmākai izaugsmei ir vajadzīgs vismaz Baltijas mērogs? Piemēram, dažas no igauņu bankām nāk iekšā arī Latvijā.

Sākotnēji noteikti būs ļoti izteikts fokuss uz Latviju, un es domāju, tajā arī ir mūsu spēks. Vislabākais piemērs ir tas pats Igaunijas LHV. Viņiem sākumā bija filiāles Baltijā, kuras viņi slēdza un ļoti koncentrējas uz Igauniju. Latvijas tirgus ir tas, ko mēs zinām vislabāk. Es domāju, ka vismaz pirmajos piecos gados šis fokuss arī saglabāsies. Es atceros kaut vai to laiku, kad strādāju "Nordea" bankā. Baltieši par to, kāda būs "jauna poga internetbankā" var diskutēt mēnešiem, strīdoties, kā ir attīstāms viens vai otrs pakalpojums, lai tas būtu izmantojams visās trijās Baltijas valstīs. Tādēļ viena no mūsu stratēģiskajām priekšrocībām sākumā noteikti būs fokuss uz Latviju.

Es saprotu, ka nosaukums būs "Indexo Banka" un lielas inovācijas šajā jomā neplānojat?

Jā, ņemot vērā "Indexo" zīmola jaudu, tas ir dabisks ceļš.