Konsolidētajā kopbudžetā šobrīd ir 155 miljonu eiro pārpalikums

Salīdzinājumā ar 2014.gada atbilstošo periodu konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojās par 165,7 miljoniem eiro. To pamatā noteica būtiski lielāki ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības.

Gada pirmajos četros mēnešos tika saņemts līdz šim neraksturīgi liels ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu apjoms, valsts pamatbudžetā veidojot pusi no apstiprinātā gada plāna - 50,1%. Šo ieņēmumu pieaugums pamatā ir skaidrojams ar Eiropas Komisijas (EK) veiktajām atmaksām par iepriekš realizētajiem projektiem 2007.-2013.gada plānošanas periodā.

Tā rezultātā pārpalikums valsts budžetā 96,4 miljonu eiro apmērā sekmēja pārpalikumu kopbudžetā. 2014.gada pirmajos četros mēnešos valsts budžetā bija izveidojies deficīts 82,9 miljonu eiro apmērā.

Savukārt pašvaldību budžetā, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados, šā gada sākumā ir novērots pārpalikums 58,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar pērnā gada četriem mēnešiem, tas bija par 13,6 miljoniem eiro mazāks.

Neraugoties uz pārpalikumu kopbudžetā, nedrīkst aizmirst par ikgadējo straujo izdevumu pieauguma tendenci gada pēdējos mēnešos, kas rezultātā ievērojami pasliktina bilanci gada nogalē, norāda FM. Stabilais izdevumu pieauguma temps, kas pārsniedz nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu, skaidri norāda uz to, ka gada pēdējos mēnešos kopbudžetā izveidosies deficīts. Sagaidāms, ka šā gada turpmākajos mēnešos ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības vidēji mēnesī tiks saņemti mazākā apjomā.

Salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi ir pieauguši par 339 miljoniem eiro jeb 12,4%. Lielāko pieaugumu - par 202,3 miljoniem eiro jeb 59,5% - nodrošināja jau minētie saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības. Turpretī kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2015.gada pirmajos četros mēnešos bija 2,25 miljardi eiro.

Savukārt salīdzinājumā ar 2014.gada atbilstošo periodu nodokļu ieņēmumi pieauga par 105,3 miljoniem eiro jeb 4,9%. Lielākais pieaugums bija vērojams tieši darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kas skaidrojams ar nodarbināto ienākumu kāpumu. Taču šo nodokļu plāns četros mēnešos nav izpildīts. Kopumā nodokļu ieņēmumu plāns četros mēnešos kopbudžetā tika izpildīts 99,5% apmērā.

Analizējot izdevumu pusi, kopbudžeta izdevumi turpināja pieaugt. Šā gada četros mēnešos to pieaugums veidoja 173,3 miljonus eiro jeb 6,3%. Visstraujāk augošās izdevumu pozīcijas bija atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem. Izdevumi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 49,6 miljoniem eiro jeb 9%. Lielākais pieaugums izdevumiem atlīdzībai bija vērojams pašvaldībās un to padotības iestādēs - par 32,2 miljoniem eiro jeb 12,3%.

Līdzvērtīgs izdevumu kāpums - par 49,4 miljoniem eiro jeb 6,0% - bija sociālajiem pabalstiem, kur izdevumi pensijām pieauga par 10,3 miljoniem eiro jeb 1,7%. Savukārt būtiskākais izdevumu pieaugums bija pārējiem sociālajiem pabalstiem - par 39 miljoniem eiro jeb 18,3%. Šis pieaugums ir skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro un trešo bērnu.

Šā gada četros mēnešos būtisks pieaugums bija izdevumiem subsīdijām un dotācijām, kas pieauga par 31 miljoniem eiro jeb 5,8%. Pamatfunkcijās būtiskākais šo izdevumu pieaugums bija veselības aprūpei - par 13,7 miljoniem eiro jeb 7,3%. Šā gada budžetā ar jaunajām politikas iniciatīvām valsts un pašvaldību ārstniecības komersantiem tika piešķirts papildu finansējums ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindu samazināšanai un reģionālās pieejamības uzlabošanai, kā arī minimālās mēneša darba algas pieauguma kompensācijai veselības aprūpes pakalpojumu tarifos.

Pārējais pieaugums izdevumiem subsīdijām un dotācijām ir skaidrojams ar lielākiem izdevumiem ES fondu projektiem satiksmes infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai.

FM informē, ka atbilstoši EK iesniegtajai Stabilitātes programmai 2015.-2018.gadam prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.gadā ir 362,1 miljons eiro jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

LETA