Sašķeltība ES valstu vidū: Polija lepna būt Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, Ungārija draud ar veto
Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru ārkārtas sanāksmē pirmdien nav panākta vienošanās jautājumā par to, vai piemērot sankcijas Krievijas naftas importam.
Polija vēlas "pilnas sankcijas visiem Krievijas fosilajiem kurināmajiem", sanāksmes sākumā paziņoja Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.
"Mums jau ir sankcijas oglēm, tagad kārta naftai," viņa piebilda.
Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" pagājušajā nedēļā pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteicās maksāt par gāzi rubļos.
Protestā pie "Latvijas gāzes" prasa ātrāku atteikšanos no Krievijas energoresursiem
Moskva paziņoja, ka Polija lepojas atrasties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nedraudzīgo valstu sarakstā, un uzsvēra, ka Krievijas gāzes piegāžu apturēšana nav atstājusi nopietnas sekas uz Poliju.
Tikmēr Ungārija, kas ir stipri atkarīga no Krievijas energoresursiem, paziņojusi, ka nekad neatbalstīs sankcijas naftas un gāzes piegādēm, un draudējusi uzlikt veto sankciju piemērošanai Krievijas naftai.
Bažas par sankciju ietekmi uz ES valstu ekonomiku veicina sašķeltību ES valstu vidū, kas arī atspoguļojās ES enerģētikas ministru ārkārtas sanāksmē.
Uzvaras laukumā skatāma fotogrāfiju izstāde "Slava Ukrainai! Varoņiem slava!"
Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks, ierodoties uz sanāksmi, pauda viedokli, ka pārējām ES valstīm nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotos jaunām sankcijām Krievijas energoresursu importam.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pirms sanāksmes sacīja, ka Vācija ir gatava sekām, ko radītu Krievijas naftas importa aizliegums, jo imports no Krievijas pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami sarucis.
Arī citas valstis ar nosacīti lielu atkarību no Krievijas fosilo kurināmo importa, piemēram, Austrija, ir paudušas atbalstu Krievijas naftas embargo, ja par to nolems visas ES valstis.
Dzīve metro stacijā. Ukraiņi jau vairākus mēnešus tur slēpjas no Krievijas bumbu uzlidojumiem
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 24. februārī, daudzi ukraiņi patvērumu no okupantu bumbām rod metro stacijā.
ES amatpersonas ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka Eiropas Komisija (EK) jau trešdien varētu prezentēt priekšlikumu par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā.
Briselē pašlaik tiek apspriesti dažādi risinājumi, kā apvienot ES valstis šādam solim.
Ierosinājumu vidū ir pakāpeniska atteikšanās no Krievijas naftas, cenu griestu noteikšana importa apturēšanas vietā un izņēmumi atsevišķām dalībvalstīm.
Jaunu sankciju piemērošanai Krievijai nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts.
Krievijas gāzes importa aizliegums ES pašreiz netiek apspriests.
