Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele. (Foto: LETA)

Mums tas ir iznīcinoši. Uzņēmēji cenšas samierināties ar kādu nepatīkamu tendenci, kas gaidāma šovasar 9

Bizness un ekonomika
26. aprīlī 06:18 2022. gada 26. aprīlī 06:18
  Jauns.lv
Saistībā ar Ukrainā notiekošo karu Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem jārēķinās, ka šovasar nāksies iztikt bez ārzemju viesiem vai arī viņi būs pavisam minimālā skaitā. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka pirms kara Baltijas valstis tika minētas kā pievilcīga un dabiska Eiropas pērle, bet līdz ar karu daudz tūristu domā, ka pie mums vairs nav droši uzturēties.

Runājot par gaidāmo vasaru, Ziemele kā pozitīvu tendenci minēja to, ka ir atgriezušies ļoti daudz pasākumu. “Visi ir nocietušies kaut ko svinēt, atzīmēt, kāzas dzert un organizēt dažādus darba pasākumus, dzimšanas dienas utt.”

Vairums pasākumu organizētāju ir Latvijas vietējie iedzīvotāji. Protams, ir arī pa kādai starptautiskai rezervācijai, bet, visticamāk, tie ir “aizķērušies” un diez vai viesi patiešām atbrauks uz pasākumiem.

Bez Krievijas bērnu nometnēm

Šovasar plānotas arī vairākas starptautiskas kāzas, kur vīram un sievai ir dažādas izcelsmes, līdz ar to arī viesi brauc no dažādām valstīm. “Bet tā nevarētu teikt, ka mums ir paredzēts ļoti daudz starptautisku konferenču un nometņu. Kādreiz mums bija nometnes Krievijas bērniem u.tml. To, protams, vairs nav.”

Mazāk naudas vai baidās to tērēt

Otra tendence, runājot par šo vasaru, ir tāda, ka patlaban cilvēkiem ir mazāk naudas vai arī viņi baidās to tērēt. Līdz ar to daļa viesu ļoti vēlu rezervē pakalpojumus, lai gan pasākumu vietu skaits ir ierobežots. Lauku tūrisma nozares uzņēmēji ļoti priecājas, ja ļaudis laicīgi rezervē lielākus pasākumus.

Uzmanīgi ceļ cenas

“Bēdīgi, protams, ka cenas aug un arī izmaksas aug uzņēmējiem. Līdz ar to viņi mēģina balansēt, cik daudz var un drīkst celt cenas, lai nepazaudētu klientus, jo viņiem jau arī nav vairāk naudas. Tāpēc cenu celšana ir ļoti uzmanīga.

Ārvalstu tūristiem šķiet, ka Latvijā nav droši

Visbēdīgākā ziņa, protams, ir tā, ka mums šogad gandrīz nemaz nav ārvalstu tūristu vai viņu ir ļoti maz. Mēs esam tuvu Krievijai, robeža ar to mums ir gara un ģeogrāfiski atrodamies tuvu Ukrainai. Jo tālāka valsts un labklājīgāk tās iedzīvotāji dzīvo, jo vairāk viņiem liekas, ka karš mums te notiek.”

Ārvalstu tūristiem šķiet, ka Ukrainas karš notiek tepat blakus Latvijai, līdz ar to Latvijā nav droši. “Tūrismam ir iznīcinoši, ka tāda noskaņa ir. Bet mēs neesam tādi vienīgie. Tāda pati ir Lietuva un Igaunija, bez šaubām. Arī Polija, Somija un pat Zviedrija.

Vācieši pa kādam tomēr rezervē. Protams, jo ilgāk iet laiks, jo vairāk cilvēku, ja tā var teikt, pierod pie kara un jo vairāk tūristi pārdomā un apsver atgriešanos [Latvijā]. Pa kādam jau būs, bet tas būs ļoti, ļoti neliels procents, salīdzinot ar to, uz ko mēs varējām cerēt.”

Pirms Ukrainas kara Latviju sauca par Eiropas dabas pērli 

Ja nebūtu Ukrainas kara, tad šī vasara lauku tūrisma uzņēmumiem būtu daudz, daudz ražīgāka. “Jā, protams! Baltija visās aptaujās tika minēta ļoti augstā vietā, jo cilvēki negrib masas, negrib “over tūrismu”, baidās no lieliem cilvēku daudzumiem un izvēlas dabu.

Mēs skatījāmies publikācijas pirms 24.februāra, un tajās Baltija tika saukta par Eiropas dabas pērli, kurā tiešām vari sastapt dabu, bet nesastapt cilvēkus. Tā bija liela pozitīva ziņa, un mēs tiešām redzējām ļoti lielu interesi par mūsu kājāmgājēju takām, ko reklamējām: Mežtaku un Jūrtaku.

Karš to visu, ja tā drīkst teikt, uzlika uz pauzes, ja ne pārvilka svītu. Ģeogrāfiskais tuvums Ukrainai un robeža ar Krieviju, protams, ārvalstnieku acīs nav pozitīvs lēmums par labu mums kā šīs vasaras ceļojuma galamērķim,” Ziemele teica.

Vietējie tūristi ir neprognozējamāki

Ko tas nozīmē lauku tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmējiem? Jāņem vērā, ka iepriekšējie divi gadi pagāja Covid-19 pandēmijā, un daudziem lauku tūrisma nozares uzņēmējiem tas bija grūts laiks. Vai šovasar, kad gandrīz nebūs ārvalstu viesu, būs jāsavelk jostas vēl stingrāk?

“Uzņēmēji ir diezgan optimistiski par vietējiem tūristiem. Tiešām, rezervāciju ir diezgan daudz. Protams, ar vietējiem tūristiem ir tā: ja Rīgā līst lietus, uz Liepāju jau viņi nebrauks. Izmaiņas notiek pēdējā brīdī, arī pasūtījumi notiek pēdējā brīdī.

Ārzemju tūristi tādā ziņā bija drošas garantijas, ka viņi tiešām būs, ka tā tiešām ir rezervācija un ka viņi tiešām to neatcels. Ar pašmāju tūristiem tā nevar. Tāpēc uzņēmēji ir piesardzīgi.

Mūsējie neraujas uz ārzemēm

Savukārt kā laba tendence izskatās tas, ka pašmāju cilvēki šobrīd nemaz ļoti neraujas ceļot projām [uz ārzemēm]. Tas ir cenu dēļ un tādēļ, ka nevar īsti saprast, vai un kā var aizbraukt, kur labāk braukt. Nav tā, ka cilvēki ļoti raujas uz ārzemēm un negrib ceļot pa Latviju. Tā nav.

Kā savilkt galus

Bet, protams, ekonomiskais jautājums būs sarežģīts. Uzņēmējiem šobrīd, pirmkārt, ir svarīgs izdzīvošanas jautājums, lai savilktu galus un vispār spētu pandēmijas negatīvo ietekmi mazināt.

Ir uzņēmēji, kas saņēmuši valsts atbalstu pandēmijas laikos un ir izdzīvojuši labāk. Bet ir arī tādi, kas dažādu iemeslu dēļ (ne tāpēc, ka viņi nav maksājuši nodokļus) nav saņēmuši valsts atbalstu. Tad tagad tiem ir jāsāk gandrīz no nulles, bez uzkrājumiem un ieguldījumiem, kas nereti nepieciešami sezonas uzsākšanai – kaut vai darbinieku atjaunošana, restorāna atvēršana utt.”

Nometņu vietās ierīkojuši kublus un spēļu laukumus

Bet kopumā lauku tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmējiem nav ļoti pesimistisks skats uz gaidāmo vasaru. Var teikt pat otrādi. “Katrs ir atradis savu nišu. Pēdējos divos gados orientācija uz pašmāju tirgu bijusi ļoti stabila – mums bija tikai vietējais tirgus.”

Pirms Ukrainas kara lauku tūrisma uzņēmēji, domājot par šo vasaru, vairāk cerēja uz ārvalstu tūristiem, taču jāatceras, ka nozarē ārzemju viesi veido tikai 20-30% klientu. “Nevar salīdzināt ar Vecrīgu, kā tā būs zaudējusi, ja nebūs tūristu, vai tiem, kas apkalpo kruīza kuģus. Mums zaudējumi nebūs tādā mērā.”

Ziemele arī atzina, ka ļoti daudz lauku uzņēmēju ir piemērojušies pandēmijas situācijai, piemēram, pārtaisījuši lielos viesu namus, kas bija orientēti uz milzīgām nometnēm un pasākumiem, par ģimenēm draudzīgu vietu ar kubliem un spēļu laukumiem. Tas viss noderēs arī šovasar, kad būs jāiztiek bez ārvalstu tūristu grupām.  

Citi šobrīd lasa

Vladimira Žirinovska dēls Igors kārtējo reizi mainījis savu identitāti: tagad viņš vairs nav sava tēva dēls
No "salauztas sirds" miris Teksasas skolā nošautās skolotājas vīrs 1
Redzams kartē, taču policija meklēt nesteidzas: Vanagu ģimene piedzīvo detektīva cienīgu atgadījumu 3
Skatīt visus komentārus