foto: Publicitātes
Bizness un ekonomika

Rīgas osta hakatonā “City to Sea” meklēs inovatīvus risinājumos ostas darba pilnveidošanai

Reklāmas projekts

Jauns.lv

No 22. līdz 24. aprīlim Rīgā notiks starptautisks 48 stundu hakatons «City to Sea», lai veicinātu inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu izstrādi misijas “Jūra 2030” ietvaros. Hakatona dalībnieku uzdevums būs strādāt pie idejām, no kurām potenciāli varētu attīstīties jaunas pasaulē pieprasītas tehnoloģijas mobilitātes, loģistikas un akvakultūras jomās. Ar mērķi meklēt jaunus risinājums dažādiem vides un mobilitātes izaicinājumiem, hakatonā piedalās arī Rīgas brīvostas pārvalde.

“Veidojam Rīgas ostu kā sadarbībai, biznesam un inovācijai atvērtu modernu Ziemeļeiropas ostu. Dalība dažādos jaunrades pasākumos, kur satiekas zinātne, idejas, investīcijas un bizness sniedz reālu pienesumu gan ostas, gan Latvijas ekonomikas attīstībā. Osta faktiski ir platforma jaunu risinājumu testēšanai, vēl vairāk – esam kā “pirmais klients” šo risinājumu ieviešanai, sniedzot savu biznesa un tehnoloģiju kompetenci, kas ļauj jauniem projektiem veidot precīzākus tālākās attīstības scenārijus,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Iepriekšējos gados pie mums jau ir testēta virkne jaunu tehnoloģiju, kas veidojušās gan hakatonos, gan citos zinātnes un uzņēmējdarbības projektos, piemēram, jaunas metodes akvatorijas grunts vēsturiskā piesārņojuma savākšanai, dažādi droni akvatorija izpētei un piestātņu tehniskā stāvokļa novērtējumam, tāpat arī matemātiskie modeļi Daugavas ūdensplūsmu monitoringam. Arī šogad hakatonā “City to Sea” meklējam risinājumus tehnoloģiskām problēmām vides aizsardzības jomā, procesu automatizācijā un dažādu informācijas sistēmu pilnveidē, ” turpina V. Zeps.

Rīgas brīvostas pārvalde ir uzsākusi apjomīgu aktivitāšu kopumu ostas procesu digitālajai transformācijai ar mērķi aizvien vairāk iedzīvināt viedās ostas principus ikdienā, integrēt virkni informācijas sistēmu, kas veido ostu par multimodālu transporta mezglu un ļauj informācijai pārvietoties straujāk nekā reāliem kravu pārvadājumiem. Ostas digitalizācija ļaus ne tikai efektivizēt ostas un ostas uzņēmumu klastera darbību, bet arī atvērt daļu datu jauniem risinājumiem sasaistei ar pilsētu, pilsētas transportu un citiem risinājumiem. 

Rīgas brīvostas pārvalde jau ir dalībnieks virknē starptautisko platformu, kā piemēram, Copernicus Marine Service vai Common Information Sharing Environment. 

No Rīgas Brīvostas pārvaldes un Rīgas Brīvostas flotes hakatonā piedalīsies vairāki mentori – ostas speciālisti, kas vadīs darbu pie kopumā astoņiem Rīgas ostai būtiskiem izaicinājumiem:

  • Inovatīvi un ekoloģiski risinājumi izmešu samazināšanai (piemēram, duālās degvielas, katalizatoru sistēmas un alternatīvās degvielas risinājumi u.c.) ar degvielu darbināmiem Rīgas Brīvostas flotes ostas tehniskajiem kuģiem – ločiem, hidrogrāfijas kuģiem, ledlauzim;
  • Gaisa kvalitātes monitoringa kontroles efektivitātes uzlabošana;
  • Alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras attīstība Rīgas ostā;
  • Pašbraucošo transportlīdzekļu ieviešana Rīgas ostā;
  • 5G ieviešana, lielapjoma datu pārraides ātruma un kvalitātes pilnveidošana ostā – lai efektīvi darbotos dziļuma mērījumu jomā (kuģis/drons – krasts);
  • Visprecīzākie ūdens piesārņojuma noteikšanas rīki – sensori, gaisa droni, ūdens droni;
  • Piesārņojuma savākšanas viedie risinājumi ostu akvatorijām;
  • Kuģu satiksmes dienesta VTS (Vessel Traffic System) sistēmas viedo risinājumu izpēte Rīgas ostā.

Hakatonu «City to Sea» organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vienkopus pulcējot valsts pārvaldes, privātā un pētniecības sektora organizācijas. Kopā ar LIAA to rīko Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un inovāciju kustība «VEFRESH» ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) inovāciju kopienas «EIT Food» un «EIT Urban Mobility», kā arī Lietuvas digitālais inovāciju centra «Agrifood» atbalstu.

Hakatona sadarbības partneri ir Rīgas brīvostas pārvalde, Rīgas dome, «Accenture», Latvijas Mobilais telefons, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR», Latvijas Jūras akadēmija, Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi.