Pieaug bažas par globālu pārtikas krīzi Ukrainas kara ietekmē
Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis brīdina, ka viens no Krievijas agresijas mērķiem var būt pārtikas krīze pasaules mērogā, kas radīs politiskus satricinājumus.
“Jo ilgāk nebūs miera uz Ukrainas zemes, jo mazāk pārtikas no Ukrainas saņems pasaules tirgus. Tādējādi Āzijā, Āfrikā, pat Eiropā var rasties ārkārtējas problēmas ar pieeju bāzes produktiem, ar pārtikas cenām. Tas nepārprotami beigsies ar politisku destabilizāciju. Tas varbūt arī ir Krievijas Federācijas vadības mērķis,” teic Zelenskis.
Tanku vietā jānāk traktoriem
Arī Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva paziņojusi, ka Krievijas iebrukums var novest pie destabilizācijas Tuvajos Austrumos. “Kad cenas uzlēks un nabadzīgie cilvēki nevarēs pabarot savas ģimenes, viņi izies ielās,” forumā Katarā pavēstīja Georgijeva.
Viņa aicina starptautisko sabiedrību koordinēt pūliņus, lai nepieļautu produktu un energoresursu deficītu un attiecīgi cenu kāpumu. Georgijeva arī uzsver, ka karš Ukrainā jāpārtrauc pēc iespējas ātrāk, lai valsts varētu piegādāt pasaulei labību: “Jo ātrāk aizies tanki, jo ātrāk atnāks traktori. Mums vajag, lai līdz jūlijam Ukrainā būtu raža, lai nodrošinātu produktu cenu stabilitāti.”
Draud bads un nemieri
ANO Pārtikas programma brīdina, ka karam Ukrainā būs tālejoša ietekme uz pārtikas piegādēm daudzviet pasaulē, jo īpaši Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Pastāv bažas, ka dažās valstīs var pietrūkt graudaugu. Libāna 60% kviešu saņem no Ukrainas, Tunisija – 42%, Arābu pussalas nabadzīgākā valsts Jemena – 22%, un ANO aplēses liecina, ka šis karš ietekmē 13 miljonus cilvēku.
Labības cenas jau tagad ir augstākas nekā 2007. gadā, kad sākās Arābu pavasaris. Vismaz trešdaļu patērēto kviešu 45 Āfrikas un citas mazāk turīgas valstis importē no Ukrainas vai Krievijas, bet 18 no šīm valstīm – vismaz pusi. To vidū ir Burkinafaso, Ēģipte, Kongo Demokrātiskā Republika, Libāna, Lībija, Somālija, Sudāna, Jemena.
Karš sējas laikā
Visos Ukrainas lauksaimniecības uzņēmumos karš radījis problēmas, bet daži pilnībā apturējuši darbu laikā, kad normālos apstākļos jāķeras pie pavasara sējas. Daļā valsts dienvidu un austrumu rajonu tas ir neiespējami.
Šogad neizbēgami kritīsies Ukrainas rudzu, auzu, griķu, prosas, cukura eksports. Nacionālajā stratēģisko pētījumu institūtā norāda, ka 20 līdz 30% kukurūzas, saulespuķu un ziemāju lauku paliks neapsēti vai nenovākti. Vismaz desmit procenti ražas būs zaudēti, lauksaimniekiem nespējot mēslot laukus un apkarot kaitēkļus, trūkst arī degvielas, citu resursu un darbaspēka.
Zemkopji gatavi strādāt
ANO Pārtikas programmā aplēsts, ka pašlaik Ukrainā trešdaļa lauksaimniecības zemes – 110 053 kvadrātkilometri – atrodas riska zonā. Tomēr, par spīti karam, daļa zemkopju gatavi darbam pat Doneckas apgabalā. “Bez variantiem. Jo mums jāatbalsta mūsu bruņotie spēki, Ukrainas ekonomika,” saka Doneckas apgabala uzņēmuma Žuravuška-2006 vadītājs Andrejs Žuravļevs.
Ukraina valstiskā līmenī apņēmusies atbalstīt lauksaimniecību, cerot nākamā gada ražu saglabāt vismaz 70% apmērā no iepriekšējās. Prezidenta biroja vadītājs Rostislavs Šurms mierina, ka kviešu, augu eļļas, kukurūzas un citu pamatproduktu noliktavās pietiks trim līdz pieciem gadiem. Tikmēr Ukrainas agrārās politikas ministrs Romans Ļeščenko šajā situācijā izvēlējies atkāpties no amata.
Pārtiku uzkrāj 27 procenti
Latvijā 27% iedzīvotāju pirmajās divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apzināti sākuši veidot pārtikas uzkrājumus, lielākā daudzumā iegādājoties produktus ar ilgu derīguma termiņu, secināts Benu aptiekas aptaujā sadarbībā ar Gemius.
Pārtikas rezerves veido 23% sieviešu un 20% vīriešu, 28% latviešu un tikai 12% krievvalodīgo. Pēc aptaujāto vecuma, pārtiku uzkrāj 30% no 18 līdz 24 gadiem, 23% no 25 līdz 34 gadiem, 32% no 35 līdz 44 gadiem, 24% no 45 līdz 54 gadiem, 25% no 55 līdz 74 gadiem.
