TÜV sertifikāts riepām

Ievērības cienīgs ir interesants gadījums, kas ir aprakstīts kādā automobiļu forumā. Autoīpašnieks ieraudzīja riepu reklāmu ar izteiksmīgu to parametru aprakstu. Turklāt bija, minēts, ka riepām ir TÜV sertifikāts. Tās nebija premium klases riepas, bet no vidējā cenu diapazona, taču, tostarp pazīstama ražotāja un visai kvalitatīvas. Cilvēkam radās interese, un viņš sāka lasīt atsauksmes un neatkarīgus riepu testus. Viņš bija ļoti pārsteigts, kad ieraudzīja, ka testos viņu interesējošās riepas ar TÜV sertifikātu pēc dažiem parametriem atpaliek no citiem modeļiem, kam nav tāda sertifikāta. Autoīpašnieks sarūgtināts pajautāja: “Iznāk, ka TÜV sertifikāts nav nekāds rādītājs?”

Cilvēka izbrīns ir daļēji saprotams, taču jautājums nav gluži pareizi uzdots. Neapšaubāmi, TÜV ir autoritatīva organizācija, kas augstu vērtē savu reputāciju. Tomēr ir svarīgs moments: TÜV sertifikāts neliecina, ka izstrādājums ir labākais starp līdzīgiem, bet to, ka tas atbilst konkrētām prasībām. Šeit ir jāmin Eiropas regula par riepām un to marķējumu. Marķējumā atklāti ir norādīts, ka tas vai cits riepu modelis, pieņemsim, saķeres ziņā uz slapja ceļa, atbilst augstajai A kategorijai, bet degvielas ekonomiskuma ziņā – kategorijai C, proti, degvielas patēriņš nebūs pats zemākais. Tajā pašā laikā šāda riepa pilnībā atbilst Eiropas prasībām un tai var būt TÜV sertifikāts. Un var arī nebūt: sertifikācija ir labprātīga. Vienkāršāk sakot, veicot sertifikāciju, ražotājs norāda deklarējamos parametrus, bet eksperti pārbauda, vai riepa atbilst pieteiktajiem parametriem un spēkā esošajām likumdošanas aktu prasībām vai ne.

Informācija no pirmavota:

Lūk, kas ir rakstīts par riepu sertifikāciju TÜV SÜD vietnē. Citāts: “Sertifikācijas zīme tiek piešķirta labprātīgu izmēģinājumu un sertifikācijas ietvaros. Izmēģinājumu procedūru ir izstrādājis TÜV SÜD Produktu dienests. Lai saņemtu TÜV SÜD sertifikācijas zīmi, testējamajai riepai ir jāatbilst noteiktām sliekšņa vērtībām testos. Sliekšņa vērtības pamatojas vai nu uz etalona nosacījumu, vai uz fiksētām etalona vērtībām. Riepai ir jāatbilst arī visām minimālajām prasībām, kas ir izklāstītas noteikumos ECE R30 un EEK R117.” Citāta beigas.

Kā analogu var minēt TÜV sertifikāciju automobiļiem, kas Eiropā tiek ievestas no valstīm ārpus Eiropas, piemēram, no ASV. Sertifikācija ir nepieciešama, lai automobili varētu reģistrēt un saņemt Eiropas valsts tehnisko pasi. Tādēļ transportlīdzeklim ir jāatbilst vairākām Eiropas prasībām. Piemēram, viena no tādām prasībām ir apgaismes ierīču standarti. Kā zināms, Amerikā lukturiem ir mazliet citas prasības, tas attiecas uz gaismas plūsmas sadalījumu. Automobilis ar amerikāņu lukturiem sertifikātu neiegūs, tāpēc lukturi ir jānomaina ar tādiem, kam ir ECE marķējums. Vai TÜV sertifikācijas saņemšanas nolūkā ir jāuzstāda parametru ziņā labākie lukturi, kas šim modelim tiek piedāvāti tirgū? Vai ir jāuzstāda oriģinālie lukturi, kas ir iegādāti izplatītāju centrā? Teiksim tā: tas nav aizliegts, bet neviens arī neliedz uzlikt kvalitatīvus, pārbaudīta ražotāja analogus, kas atbilst Eiropas prasībām un kam ir ECE marķējums.

Procesa būtība

Lai labāk izprastu situāciju, laikam gan ir vērts pastāstīt, kas ir TÜV, kādam nolūkam šīs organizācijas tika izveidotas un kā norit sertifikācijas process. TÜV ir saīsinājums no “Technischer Überwachungsverein”, kas vācu valodā nozīmē “Tehniskās uzraudzības asociācija”. Šīs asociācijas ir neatkarīgi ekspertu uzņēmumi. Šādu uzņēmumu rašanos veicināja rūpnieciskā revolūcija Vācijā. Ideja par neatkarīgu tehnisko ekspertīzi radās pēc lielu rezonansi izraisījušās tvaika katla avārijas kādā ražotnē. Sākotnēji TÜV līdzīgas organizācijas tika izveidotas izmantoto tehnisko līdzekļu un tehnoloģiju pārbaudes nolūkā, lai nepieļautu nelaimes gadījumus. Runājot par produkciju, TÜV ekspertīzes uzdevums ir ne tikai pārbaudīt produkta īpašības, bet arī kontrolēt ražošanas procesu. Ja ekspertu pārbaužu sērijas rezultātā atklājas neatbilstības, ražotājs saņem ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai un sertifikātu saņem tikai pēc tam, kad eksperti ir pārliecinājušies, ka trūkumi ir novērsti.

Riepu sertifikācija

Attiecībā uz riepām sertifikācijas zīmes saņemšanai var pieteikties riepu ražotāji, kas ir sertificēti kā OEM piegādātāji autorūpniecībai saskaņā ar standartu VDA 6.1. Riepām tiek veikta virkne izmēģinājumu gan stendos, gan braukšanas testu laikā. Procedūra ir standartizēta un sīki aprakstīta katram riepu veidam. Piemēram, vasaras un vissezonas riepu (M+S) dinamiskie izmēģinājumi tiek veikti uz sausa un slapja ceļa seguma. Ziemas riepām ar 3PMSF marķējumu tiek veikti papildu izmēģinājumi, piemēram, bremzēšanas un saķeres sniegā tests. Arktiskā tipa ziemas riepām (radžotajām, Nordic tipa) tiek veikti arī papildu izmēģinājumi uz ledus seguma. Sertificējamajām riepām tiek veikti arī rites pretestības izmēģinājumi saskaņā ar standartā ISO 28580 aprakstīto metodi. Testēšana tiek veikta ar ātrumu 80 km/h, savukārt radžotajām riepām tādi izmēģinājumi nav obligāti. Tieši tāpat arī sertificējamo riepu trokšņu līmenis nedrīkst pārsniegt ECE R 117. noteikumos minētos parametrus, taču arī tas neattiecas uz radžotajām riepām. Sertifikācijas ietvaros riepām kopumā tiek pārbaudīti daudzi parametri: kravnesība, noturība pret akvaplanēšanu, ilgizturība ar lielu ātrumu utt. Komerctransporta riepām tiek veikti papildu izmēģinājumi palielinātas slodzes un arī zema spiediena gadījumā. Pilna izmēģinājumu metodika ir visai apjomīgs dokuments. Piemēram, TÜV SÜD metodikas ir aprakstītas iekšējos standartos PPP 90006A un PPP 90028A.

Kompleksa pieeja

Kā jau tika teikts, veicot riepu sertifikāciju, ekspertu pārbaudēm ir pakļauts arī uzņēmums: tiek novērtēti daudzi parametri – no izmantotajiem materiāliem un iekārtu nolietojuma pakāpes, kas var ietekmēt galaprodukcijas kvalitāti, līdz ražošanas ekoloģiskumam un darba drošībai. Raksturīgi, ka TÜV sertifikāta esība paredz regulāru atkārtotu pārbaužu sēriju – gan uzņēmumam, gan arī produkcijai. Daļēji tas līdzinās ISO 9001 auditam un ir paredzēts, lai nodrošinātu nemainīgu ražošanas kvalitāti. Augstu vērtējot reputāciju, TÜV vēlas pārliecināties, ka testēšanai nosūtītie riepu paraugi nav īpaši sertifikāta iegūšanai izgatavoti “etalonparaugi”. Proti – pēc kāda laika TÜV eksperti var izlases veidā pārbaudīt produkcijas paraugus no tirgū piegādātajām preču partijām. Starp citu, pirms kāda laika internetā tika aprakstīts gadījums, kā kāda ārpus Eiropas ražotāja konkrēts riepu modelis bija saņēmis TÜV sertifikātu, bet vēlāk tas tika atsaukts, jo pēc kāda laika atkārtoti pārbaudītās riepas no izlases preču partijas neatbilda tādu pašu sertifikācijai iesniegtu riepu parametriem. Katram sertifikātam ir arī numurs, ko var pārbaudīt attiecīgajā TÜV vietnē.

Rezumējot

Tātad TÜV sertifikācija neapšaubāmi ir nopietns apliecinājums tam, ka riepas atbilst noteiktiem parametriem. Tomēr nav noslēpums, ka tāds sertifikāts, kā TÜV vai ISO bieži tiek, izmantots kā tirgvedības instruments. TÜV sertifikācija ir diez-gan ilgstošs process, kas iekļauj arī noteiktas izmaksas. Ir svarīgi atkārtot, ka šī procedūra ir labprātīga un katrs ražotājs pats izlemj, kā tērēt līdzekļus: investēt, piemēram, jaunās izstrādēs un tehnoloģijās vai kāda sertifikāta saņemšanai. Tomēr viens otru neizslēdz. Katram ražotājam ir sava stratēģija. Kāds uzskata, ka TÜV sertifikācija radīs lielāku uzticēšanos produkcijai, un tajā ir daļa patiesības. Tajā pašā laikā daži riepu ražotāji, tostarp premium klases, ar izciliem braukšanas parametriem, neuzskata sertifikāciju par būtiski svarīgu procedūru, un pieaugošie pārdošanas apjomi liecina, ka arī šī stratēģija darbojas. 

Raksts tapis sadarbībā ar IC24.LV