Cik Latvijas ekonomika ir atkarīga no Krievijas?
Kaut gan aplēst Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes uz Latvijas ekonomiku precīzu apmēru ir gandrīz neiespējami, visticamāk tas nav pārmērīgi liels – ne tuvu tam, ko pieredzējām globālās finanšu krīzes laikā, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Vietnē Makroekonomika.lv viņš norāda, ka Krievija ir milzīga valsts teritorijas ziņā un ar visai lielu populāciju (kopā ar Baltkrieviju vairāk par 150 miljoniem iedzīvotāju), tomēr ekonomiskajā ziņā tā uz pasaules fona nepavisam nav smagsvars, 2020. gadā veidojot vien aptuveni 2% no pasaules ekonomikas.
Mazinās atkarība no Krievijas tirgus
Taču ir vairāki iemesli, kāpēc Krievijas agresija Ukrainā un rietumvalstu atbildes reakcija neies secen Latvijas ekonomikai, skaidro Vilerts. Pirmkārt, Krievija ir Latvijas piektais lielākais tirdzniecības partneris, tāpēc eksporta un importa ierobežojumi virknei uzņēmumu radīs apgrozījuma kritumu. Tas attiecas arī uz tām precēm un pakalpojumiem, ko ierobežojumi neskar, jo finansiālo sankciju dēļ norēķini ar Krievijas uzņēmumiem ir ar ļoti augstu riska pakāpi.
Vilerts atzīst – labā ziņa ir tā, ka Latvijas uzņēmumi pēdējā desmitgadē mazinājuši atkarību no Krievijas tirgus – 2014. gadā uz turieni plūda gandrīz 12% no kopējā Latvijas eksporta, bet pērn mazāk nekā seši procenti. Turklāt pieredze pēc Krimas aneksijas liecina, ka uzņēmumi visai ātri spēj atrast jaunus tirgus.
Līdz ar to, pieņemot, ka viss Latvijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju apstājas un uzņēmumi spēj atrast noieta tirgu tikai pusei savas produkcijas, negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būtu visai neliela, prognozē Vilerts.
Problēma ar energoresursiem
Otrkārt, atgādina ekonomists, Krievija ir nozīmīgs naftas un dabasgāzes eksportētājs, kas ietekmē energoresursu cenas pasaulē. Jau vairākus mēnešus apkures rēķinos un degvielas cenās redzams būtisks kāpums, un pie vainas ir strauji augošās globālās energoresursu cenas.
Krievijas iebrukums šo situāciju tikai pasliktina, uzsver Vilerts, piebilstot, ka diez vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt būtisku cenu sarukumu – Eiropas valstis, apzinoties riskus, ko rada atkarība no Krievijas resursiem, visai strauji būs spiestas meklēt alternatīvas, kas lielākoties ir dārgākas.
Energoresursi ir svarīga sastāvdaļa daudzu preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, tāpēc drīz varam pieredzēt strauju pieaugumu arī citām cenām. Tam, protams, ir negatīva ietekme uz ekonomisko aktivitāti, kas īpaši smagi skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Šeit svarīga loma ir valstij – ne tikai nodrošinot sekmīgu pāreju uz alternatīviem energoresursu avotiem, bet arī sniedzot finansiālu atbalstu vismazāk aizsargātajām mājsaimniecībām.
Situāciju pasliktina Krievijas tuvums
Vilerts skaidro, ka ir visai sarežģīti precīzi aplēst cenu pieauguma ekonomisko ietekmi, jo tas ir atkarīgs no daudziem pieņēmumiem, tomēr skaidrs, ka tā nebūs niecīga. Energoresursu cenu pieauguma negatīvo ietekmi zināmā mērā mazinās koksnes un labības cenu pieaugums, kas kāpinās Latvijas eksportētāju ienākumus.
Treškārt, Krievijas iebrukums, domājams, pasliktina Latvijas un Baltijas kopumā pievilcību no uzņēmējdarbības skatpunkta, norāda Vilerts, vienlaikus piebilstot, ka mēs nevaram mainīt valsts ģeogrāfisko novietojumu un, kaut gan esam daļa no NATO un mūsu militārā drošība ir augstāka nekā jebkad iepriekš, starptautiskajā presē Baltijas vārds visai bieži izskan paaugstināta riska kontekstā.
Grūti aplēst, ko tas Latvijai maksās ekonomiskajā ziņā, jo statistiku par neveiktajām investīcijām un neīstenotajām idejām neviens neapkopo. Vilerts arī min, ka no paaugstināta riska zīmoga Latvija tiks vaļā tikai tad, kad aiz austrumu robežas valdīs demokrātija un abas agresīvās kaimiņvalstis vadīs cilvēki bez impēriskām ambīcijām.
Plāno jaunus pabalstus
Pret Krieviju un Putina režīmu ieviesto sankciju dēļ radušās inflācijas kompensēšanai no maija vajadzētu ieviest mērķētus pabalstus tām iedzīvotāju grupām, kurām tas būs nepieciešams, secināms no premjera Krišjāņa Kariņa paustā Saeimas sēdē. Ar pabalstiem varētu daļēji kompensēt dzīves sadārdzināšanos, piemēram, pensionāriem, kuriem ir fiksēti ienākumi, un daudzbērnu ģimenēm, kuras ir mazturīgākas nekā tie, kas strādā vai dzīvo vieni paši.
Premjers atzīst, ka sankcijas arī mums izmaksās naudu, taču atgādina: “Bet ukraiņiem šis karš maksā asinis, cilvēku dzīvības un valsts infrastruktūru – ēkas, slimnīcas – viss, kas tiek šobrīd sabumbots.” Iepriekš piešķirtais atbalsts energocenu kompensēšanai ir vairāk nekā 1% no iekšzemes kopprodukta, kas, pēc Latvijas Bankas prezidenta paustā, ir viens no dāsnākajiem Eiropā.
