Dažiem pārtikas produktiem cena varētu kāpt par vairākām reizēm

Viņa skaidroja, ka īslaicīgi esam pieredzējuši atsevišķu pārtikas produktu trūkumu vairāku iemeslu dēļ. “Pirmkārt, tāpēc, ka cilvēki pērk vairāk. Droši vien kāds ir ņēmis vērā ieteikumu par 72 stundām un tur rezerves 3 dienām. Tas nav nekas nepareizs. Lai prāts būtu mierīgāks, droši vien vajag ilglaicīgo pārtiku nopirkt, lai var 3 dienas neiet ārā no mājām.”

Otrkārt, daļa cilvēku pērk vairāk pārtikas, lai palīdzētu ukraiņiem un vestu to uz Ukrainu. Pozitīvi, ka mēs pērkam pārtiku un ar to palīdzam citiem.

Mums netrūkst pārtikas

“Nav pamata, ka mums trūkst pārtikas. Mums netrūkst! Un, ja būs mierīgi, arī netrūks,” Gulbe teica un atgādināja, ka viens no pamatproduktiem ir graudi. Tie jau rudenī, ziemā ir iesēti. “Tur viss ir izdarīts vislabākajā kārtībā, iesēti, nomēsloti, viss notiek. Tie pavasarī tikai sāks augt.”

Par pavasari zemnieki ir laicīgi domājuši. Saimniecībās ir gan sēklas, gan minerālmēsli, gan degviela. Tas viss jau ir saimniecībās, un zemnieki gaida, kad sāksies sēja.

Mums ir gaļa, piens, olas

Speciāliste akcentēja, ka Latvijā ražo arī gaļu, olas, pienu un citus pārtikas produktus. “Mums ir gan parastie graudi, gan rapsis. Rapsis nozīmē eļļu. Nevajag satraukties, ka nebūs saulespuķu eļļas. Bet mums ir savs rapsis!”

“Arī tad, ja mēs neko no kaut kurienes nevaram atvest, tad mums pietiek ar to, kas ir. Mums varbūt nebūs tik dažādu [pārtikas produktu]. Mums nebūs šokolādes, rīsu vai citu produktu kādu brīdi, bet kopumā pārtika mums ir. Mēs varam paēst.

To, kas cilvēkam ir nepieciešams, to pārtikas trijstūri, kur apakšā ir vērtīgie produkti, bet augšā našķi, mēs visu nodrošinām. Mums ir no vērtīgajiem produktiem līdz našķiem. Mums ir medus, ogas. Tādā ziņā lai cilvēki ir mierīgi!” viņa teica.

Diemžēl cenas būs augstākas

“Tas, kas rada bažas un satraukumu, un tur gan es nezinu, kā viņus mierināt: cenas nebūs tādas, kā mēs esam pieraduši redzēt. Diemžēl tās būs lielākas. Cik lielākas, to neviens pašlaik nevar pateikt. Katra diena, kad ātrāk beigtos karš un viss apstātos, dotu lielāku prognozi. Pašlaik nekādas [konkrētas prognozes] nav.

Daži pārtikas produkti varētu sadārdzināties vairākas reizes

Bet jāsaprot, ka varētu būt pārtikas produkti, kuriem cena varētu kāpt pat reizēs. Par to nevajag uzreiz sākt saķert galvu. Tas ir slikti, protams. Redzam, ka daļa pārtikas produktu ir dārgi. Piemēram, liellopu gaļa un sieri ir dārgi.

Bet pamatprodukti, piemēram, milti maksā aptuveni 1 eiro kilogramā, cukurs – 50-60 centi. Mums ir arī lēti produkti. Ja tiem kāpj cena reizēs, piemēram, divreiz, tas arī vēl nav traģiski. No 1 kilograma miltu var pagatavot diezgan daudz, vārīt putras.”

Gulbe norādīja, ka nevar melot un prognozēt, ka pārtikas preču cenas sadārdzināsies tikai par dažiem procentiem. Sadārdzinājums būs dažāda apjoma dažādiem pārtikas produktiem.

Viņa atturējās nosaukt konkrētus pārtikas produktus un to grupas, kuru cena varētu sadārdzināties vairākkārt.

Būs arī lētāki produkti

“Ražotājiem un tirgotājiem vajag, lai viņu produktus nopērk, nevis tie stāv plauktā. Tā kā daļai iedzīvotāju pirktspēja ir zema, tad jau tagad lielajās veikalu ķēdēs mēs varam nopirkt atsevišķus produktus, kas ir reizēs lētāki nekā pārējie [līdzīgie].

Piemēram, mums ir maize, kuras cena ir zem 1 eiro kilogramā. Vidēji maizes cena ir 2-3 eiro kilogramā. Mums ir lēts piens, mums ir viena lēta eļļa. Veikalos jau tagad ir produkti, kas ir salīdzinoši ļoti lēti pret citiem.

Bet tas nenozīmē, ka tie ir slikti. Rupjmaize, kas maksā zem 1 eiro kilogramā, nav sliktāka. Es pati to esmu pirkusi, kopā ar studentiem esam taisījuši aklos testus, garšojot visādas maizes, bet nezinot to nosaukumus. Tās maizes vērtējums nav reizēs sliktāks par citām.

Pamatprodukti gan jau būs nopērkami

Es domāju, ka tas arī tā turpināsies, ka arī ražotāji un tirgotāji droši vien kaut kādiem produktiem uzliks lielāku uzcenojumu, ka tas nebūs tieši saistīts ar pašizmaksu. Kādam uzliks vairāk, kādam – mazāk. Pamatprodukti gan jau būs nopērkami.”

Kopumā eksperte uzskata, ka par pamatproduktiem mums nevajadzētu ļoti uztraukties – pat, ja tie būs dārgāki, tie būs nopērkami, ja Latvijā viss būs mierīgi. “Jā, tie būs. Ja miltu kilograms tagad maksā 1 eiro, bet pēc laika maksās 2 eiro, tas nav labi un daudziem tas ir slikti, bet nebūs arī tā, ka uzreiz visiem produktiem cena kāps reizēs un tas būs šausmīgi.”

Ja nebūs laša, ēdīsim brētliņas

Piemēram, lasis tagad maksā 20 eiro kilogramā, bet, ja tā cena sadārdzinās 3 reizes, tad laša kilograms maksās 60 eiro. “Ēdīsim kaut ko citu! Mums ir savi kartupeļi, bietes, kāposti, graudi.” Ja cilvēki meklēs lētākas zivis, varēs ēst siļķes un brētliņas, kas turklāt ir ļoti veselīgas.

Latvijā ir labi attīstīta lauksaimniecība un pārtikas preču pārstrāde. “Lauksaimniekiem ir pamata produkti, mums ir labi uzņēmumi, bet pārstrādē mums ir visi dzirnavnieki, zivju konservu kombināti, gaļas, piena uzņēmumi. Mēs varam saražot ilgi uzglabājamus produktus.”

Galvenais, lai karš neatnāktu līdz mums

“Mums visiem lielākais jautājums ir, vai tiem, kuriem tas jādara, dara visu, lai pie mums karš nepārnāktu. Otrs ir laicīgi pamanīt, kuriem cilvēkiem varbūt ir jānāk palīgā, ka viņi nevarēs nopirkt [pārtiku].”

Viņa norādīja uz dažādiem gudriem pamudinājumiem un padomiem, kā mainīt ieradumus, piemēram, citādāk pārvietoties, no tiem, kas saņem lielas algas, kompensācijas, reprezentācijas izdevumus un visu pārējo. Speciāliste pauda cerību, ka šie ļaudis nesāks sniegt ieteikumus, kā mainīt ēšanas paradumus. “Ļoti negribu dzirdēt.”

Palīdzēt tiem, kuriem ir grūti

Bet ir jāskatās, kas pasaulē notiek un kurā brīdī kādam cilvēkam ir jāpalīdz. “To gan vajadzētu darīt. Tas ir uzdevums tepat uz vietas.”

Jādomā ne tikai par veciem ļaudīm, ģimenēm ar maziem bērniem, slimiem cilvēkiem, bet arī maziem uzņēmējiem, piemēram, viesmīlības nozares pārstāvjiem, kas jau iepriekš ir dzīvojuši bez iekrājumiem vai ar minimālu naudas daudzumu. Gulbe lēsa, ka ļaudis, kuriem varētu būt nepieciešama palīdzība, ir diezgan daudz.