Karš pamatīgi sitīs pa pārtikas plauktiem arī Latvijā

Prognozes liecina, ka nākamajā tirdzniecības sezonā kopā pasaulē varētu pietrūkt 108,5 miljonu tonnu pārtikas izejvielu, norāda Putra. Salīdzinājumam – Latvijā ik gadu saražo ap 3,5 miljoniem tonnu. Putras ieskatā tas var ietekmēt visu pārtikas nozari, tostarp piena, gaļas un olu ražošanu.

Iesaka mainīt nostādnes

Lai izvairītos no nelabvēlīgajām prognozēm, saskaņā ar Putras pausto, Eiropas Savienībai jāpārskata pašreiz piekoptā politika un pārtikas ražošanai jākļūst par galveno prioritāti.

Jāveicina tāda lauksaimniecība, kas patērē mazāk enerģijas, bet rada lielāku apjomu pārtikas izejvielu, tostarp uz laiku jāpārtrauc kviešu izmantošana etanola ražošanā un rapša sēklu izmantošana biodegvielai, jāpārskata ieviestie standarti augļiem un dārzeņiem, piesardzīgā politika pārtikas derīguma termiņiem.

Tāpat Putra mudina Latvijā samazināt PVN degvielai uz 12% vai pieciem procentiem. Ja situācija netiks mainīta, visas cenas dubultosies vai pieaugs trīs vai pat četras reizes, prognozē Putra.

Karalaukā grūti kopt tīrumus

Pasaules kviešu tirgū patlaban ir ļoti daudz nezināmo, atzinusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps graudu nodaļas vadītāja Ginta Briede.

Ukraina ir viena no lielākajām lauksaimniecības produkcijas ražotājām, eksportējot vairāk nekā pusi no saražotā. Tā ir pasaulē lielākā saulespuķu eļļas un trešā lielākā kviešu un rapšu eksportētāja. Pēc Briedes sacītā, Ukrainas lauksaimnieki pauž gatavību šogad audzēt gan rapsi, gan kviešus, gan saulespuķes, tomēr jāatceras, ka liela daļa platību atrodas karadarbības aktīvajās zonās, lauksaimnieki ziedo nepieciešamo degvielu nacionālajai aizsardzībai, turklāt, ja pat ražu izdosies izaudzēt, lielas grūtības var sagādāt eksporta loģistika.

Ne visi spēj maksāt

“Ja mēs skatāmies uz Krieviju un Ukrainu kopā, tad aizvadītajā gadā tās veidojušas 29% no kopējā kviešu eksporta pasaulē,” teic Briede. Pirms desmit gadiem tie bija 15 procenti.

Tāpat ietekmējošs faktors ir importētājvalstu maksātspēja. Liela daļa kviešu importētāju jau ir kovida krīzes novājināti, tāpēc ir pamats bažām, ka, piemēram, Tuvo Austrumu valstis var nespēt atļauties iegādāties kviešus par pašreizējām cenām. “Varbūt mēs būsim spiesti cenas samazināt, lai vispār kāds būtu spējīgs samaksāt par graudiem,” pieļauj Latraps eksperte, norādot, ka tirgus ir ļoti jutīgs pret dažādām ziņām un spekulācijām.