Kā pašreiz klājas Putina un Lukašenko sanatorijām Jūrmalā – "Jantarnij bereg" un "Belorusija"

Abas sanatorijas celtas vēl padomju laikā par šo padomju republiku līdzekļiem, un tādēļ tās arī ir palikušas agresorvalstu režīma vadītāju kantoru īpašumā. Pēc abām valstīm piemērotajām starptautiskajām sankcijām šobrīd šo sanatoriju darbībai jābūt apgrūtinātai vai vispār slēgtām. Jauns.lv skaidroja, vai tas tā tik tiešām ir.

Par sankciju piemērošanu Latvijā atbildīgā ir Ārlietu ministrija, kuras Komunikācijas grupa uz Jauns.lv jautājumu, kā sankcijas ietekmē “Jantarnij bereg” un “Belorusija”, atbildēja visai izvairīgi, jo visu kāršu atklāšana nākšot par sliktu turpmākajām darbībām un sankciju efektam:

“Lēmumus par sankcijām Eiropas Savienības Padome pieņem vienprātīgi, un tie ir balstīti uz pārliecinošiem pierādījumiem. Ir iedibināta prakse neiesaistīt plašāku sabiedrību Padomes iekšējās apspriedēs vai iepriekš izteikt komentārus par noteiktiem priekšlikumiem, kamēr process vēl turpinās. Pretējā gadījumā sankcijām nebūtu vēlamā efekta, un tās drīzāk darbotos kā preventīvs pasākums.”

Pēc šīs diplomātiskās atbildes var spriest, ka sankciju mehānisms pret abām sanatorijām ir iedarbināts, bet vēl nav līdz galam novests. Daudz atklātāka bija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kuras pārstāve Dace Jansone Jauns.lv pauda:

“Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas abas minētās sanatorijas ir pakļautas sankcijām, līdz ar to tām noteikti ir ļoti ierobežotas iespējas izmantot Latvijas finanšu iestāžu pakalpojumus. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, tie varētu būt tikai tādi maksājumi, kas saistīti ar pamata saimnieciskās darbības izdevumu segšanu tiktāl, cik tie ir stingri nepieciešami, lai juridiskā persona varētu, piemēram, samaksāt nodokļu un komunālos maksājumus, bet ne tādi, lai persona varētu turpināt saimniecisko darbību.

Ar jautājumiem par sanatoriju noslodzi, lūdzu, vērsieties pie pašām sanatorijām.”

Savukārt Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rancāne Jauns.lv informēja, ka dienestam “nav pieejama informācija par sankciju ietekmi uz sanatoriju darbību, pašreizējo darba režīmu un noslodzi”. Tādēļ arī FID aicināja vērsties ar jautājumiem pie pašām sanatorijām

Jauns.lv arī vērsās pie abām sanatorijām. Jauns.lv noskaidroja, ka “Jantarnij bereg” šobrīd oficiāli “slēgta uz renovāciju”. “Iespējams, ka sanatorijas kapitālā remonta būvdarbi tiks pabeigti tikai 2023. gadā” - šādu ziņu Jauns.lv saņēma no “Jantarnij bereg”. Tā kā Krievijai piederošā sanatorija Jūrmalā nu ir aiz atslēgas.

Savukārt savādāka situācija ir ar sanatoriju “Belorusija”. Vismaz virtuālajā pasaulē, jo ar baltkrievu sanatorijas administrāciju Jauns.lv neizdevās sazināties.

Reklāmas internetā ļauj bez ierobežojumiem rezervēt numuriņus vai ārstnieciskos kursus “Belorusijā” ne tikai sanatorijas mājaslapā, bet arī starptautiskajā rezervāciju vietnē booking.com. Bet tā tas ir tikai internetā.

Zvanot uz sanatoriju, vispirms pāris minūtes tiek atskaņota relaksējoša mūzika, pēc kuras paziņots, ka “visi speciālisti aizņemti” un aicināts sazināties ar e-pasta starpniecību. Savukārt uz izsūtītajiem e-pastiem Jauns.lv atbildi tā arī nav saņēmis vairākas dienas.

Te jāpiemin, ka pagājušā gada pašā sākumā Jūrmalas “Belorusija” caur adatas aci pamanījās izsprukt no pret Lukašenko režīmu noteiktajām sankcijām. Līdzīga statusa sanatorijai Lietuvas kūrortpilsētā Druskininkos tika slēgti bankas konti, bet ne Latvijā. Tas bija iespējams birokrātisku “pārpratumu dēļ”. Lietuvas sanatorija bija Baltkrievijas Prezidenta Lietu pārvaldes Galvenās saimnieciskās pārvaldes kontrolē, pret kuru bija noteiktas sankcijas, bet Jūrmalā “Belorusija” piederēja vienkārši “nesankcionētai” prezidenta Lietu pārvaldei, nevis tās Galvenajai saimnieciskajai pārvaldei.

Te jāpiebilst, ka abas sanatorijas ik pa laikam arī rīko pasākumus, kas neatbilst Latvijas stratēģiskajām interesēm. Piemēram, godinot tā saucamās Uzvaras vai “vīriešu” dienas, rīkojot “sadraudzības forumus” un tamlīdzīgi.