"Wolt": darbam digitālajās platformās Eiropas Savienībā ir vajadzīgs vienots regulējums

Cik daudz cilvēku Baltijā, tostarp Latvijā, pašlaik strādā "Wolt" platformā?

Pašlaik "Wolt" Baltijā strādā vairāk nekā 200 darbinieku. Tajā skaitā 63 strādā Latvijā. Savukārt kurjeru skaits Baltijā pārsniedz 7000, un šis skaits visu laiku palielinās. Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.

Vai kurjeru skaits saglabājas salīdzinoši stabils, vai arī ir redzami gan kāpumi, gan kritumi?

Kurjeru skaits palielinās, jo palielinās mūsu darbības apjomi. Mums ir jānodrošina līdzsvars starp pasūtījumu un kurjeru skaitu, lai, no vienas puses, mēs spētu nodrošināt labu servisu klientiem un, no otras nodrošinātu, kurjerus ar pietiekami lielu darba apjomu, kas ļautu viņiem nopelnīt. Tādēļ, kad aug pasūtījumu skaits, mēs aicinām platformai pievienoties vairāk kurjeru.

Pašlaik Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumus tam, kā uzlabot darba apstākļus cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās platformas. Kuri no šiem priekšlikumiem jums kā šādas platformas turētājiem šķiet pieņemami, kuri nē?

Vēl ir pāragri spriest par to, kāds būs gala rezultāts, jo pašlaik ir 12 līdz 18 mēnešu periods, kurā savu nostāju par šiem priekšlikumiem var paust Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Kā mēs visi zinām, tad ES dalībvalstīs situācijas atšķiras, tādēļ pašlaik vēl negribētos runāt par to, kādi būs gala nosacījumi.

Vienlaikus ir ļoti apsveicami, ka Eiropas Komisija šim jautājumam ir pievērsusies, jo normatīvie akti, kuri regulē darba tiesiskās attiecības, pašlaik ES ir ļoti atšķirīgi. Ir valstis, kurās cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot platformas, jau pašlaik ir iespējams nodrošināt visas sociālās garantijas, par kurām tiek runāts Eiropas Komisijas priekšlikumos. Ir valstis, kur tas nav iespējams. Tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka vienots regulējums ir nepieciešams. Vienlaikus mēs ļoti ceram, ka tas nenotiks uz to cilvēku rēķina, kuri strādā, izmantojot platformas. Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu.

Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai.

Kāda situācija ir Baltijas valstīs, jo, piemēram, Latvijā parādās tas, ka cilvēkiem, kuriem nav klasisku darba līgumu, nereti ir problēmas ar sociālajām garantijām?

Man ir ļoti grūti runāt par situāciju kopumā. Taču tas, ko mēs redzam Latvijā, ir, ka kurjeriem šis darbs pārsvarā ir papildu ienākumu gūšanas avots. Teju 50% kurjeru Latvijā strādā mazāk nekā septiņas stundas nedēļā. Tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav viņu pamata ienākums. Tas ir papildu darbs pamatdarbam vai studijām. Tādēļ viņi arī nesagaida, ka platformas darbam būs tradicionālie darba nosacījumi un tradicionālās sociālās garantijas. Manuprāt, ir ļoti svarīgi ieklausīties cilvēkos, kuri izmanto platformu darbu, ko viņi vēlas. Tieši to es sagaidītu no likumdevējiem. Turklāt runa nav tikai par "Wolt" un kurjeriem. Uz to ir jālūkojas plašāk.

Savukārt, kas attiecas uz mūsu uzņēmumu un kurjeriem, kuri strādā, izmantojot mūsu platformu, tad galvenais iemesls, ko viņi min, ir darba elastīgums. Viņi paši izlemj, kad un cik daudz strādāt, viņi paši izlemj, kurus pasūtījumus pieņemt un kurus ne, viņi paši izlemj, vai pārvietoties ar auto vai divriteni. Tas nebūtu iespējams, ja viņiem būtu klasisks darba līgums. Ja tu esi darbinieks, tad tu nevari izlemt strādāt šodien vai ne. Tev ir jāstrādā katru dienu, jāpilda tev uzticētie pienākumi un to uzraudzīs un vērtēs.

Tomēr bažas, kuru dēļ Eiropas Komisija ir sākusi rīkoties, skar tieši sociālās garantijas, jo ir pamatotas šaubas, vai cilvēki, kuri pašlaik aktīvi darbojas, izmantojot platformas, vecumdienās saņems pienācīgas pensijas.

Viens neizslēdz otru. Jau pašlaik ES ir valstis, kurās ir iespējams strādāt, izmantojot platformas, un tajā pašā laikā nodrošināt sev atbilstošu sociālo garantiju līmeni. Tāds piemērs ir arī Igaunija. Jūs varat strādāt kā ārštata žurnālists, skolotājs vai kurjers un vienlaikus nodrošināt sev sociālās garantijas, ieskaitot slimības un bezdarba pabalstus, kā arī maksājumus vecuma pensijai. Tāda pati sistēma ir, piemēram, Norvēģijā. To izveidot ir pilnīgi iespējams, un es domāju, ka tirgus tieši šādā virzienā arī dodas.

Kāds ir juridiskais statuss cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot "Wolt" platformu?

Visvairāk ir pašnodarbināto, bet ir arī tādi, kuri ir reģistrējuši mikrouzņēmumus un pat SIA.

Kāds ir jūsu viedoklis par to, kā būtu jāsadala atbildība par sociālajiem maksājumiem, jo ir izskanējuši dažādi priekšlikumi? Vai daļu atbildības par sociālo maksājumu veikšanu būtu jāuzņemas arī platformām, vai arī tā būtu tikai un vienīgi pašu strādājošo atbildība?

Ir iespējami dažādi risinājumi, bet jāsaprot, ka galu galā tas viss nāks no viena un tā paša maka - no klientiem, kuri caur platformām pasūta pakalpojumus, - jo tas ir vienīgais ienākumu avots. Tādēļ nav pat tik svarīgi, kāds ir modelis - vai par nodarbinātajiem sociālos maksājumus veic platforma vai to dara viņi paši. Taču ir arī inovatīvi risinājumi. Te man atkal ir jāpiemin Igaunija, kur jau vairākus gadus tiek izmantots šāds risinājums. Ja personai ir papildu darbs, tad cilvēks var izveidot atsevišķu bankas kontu, kurš saucas uzņēmuma konts, un banka no tajā iemaksātās naudas automātiski 20% pārskaita ieņēmumu dienestam, bet ar pārējo cilvēks var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Šie 20% sedz visas sociālās iemaksas un sniedz visas garantijas. Tas ir ļoti vienkāršs risinājums, kas ļauj cilvēkiem gūt visus sociālos labumus bez tā, ka būtu jāveido īpaša grāmatvedība vai jāsniedz ziņojumi ieņēmumu dienestam. Savukārt valdība saņem visus sociālos maksājumus. Tas ir viens no veidiem, kā rīkoties.

Manuprāt, šīs direktīvas kontekstā ļoti svarīgi ir, lai lēmumu pieņēmēji domātu "ārpus kastes" par nākotni un nākotnes vajadzībām darba tirgū, domātu, ko gribētu mūsu bērni, kad pieaugs. Mēs jau redzam tendences, ka ir cilvēki, kurus sauc par "digitālajiem nomadiem", ir attālinātais darbs. Līdz šim tas viss ir uzskatīts par izņēmuma gadījumiem, bet pavisam drīz tā var kļūt par normu. Tādēļ ir sevi jāizaicina un jādomā, vai darba likumdošana tādā veidā, kāda tā ir pašlaik, apmierinās nākamās paaudzes pēc 20 vai 40 gadiem? Mēs jau redzam, ka esošā sistēma 100% vairs neatbilst platformu darbam.

Ja tomēr uzvarēs viedoklis, kas platformas faktiski padarīs par tradicionālu darba devēju, vai tas varētu nozīmēt to galu?

Es nevaru runāt par citām platformām, bet tikai par "Wolt". Pašlaik man vēl nav atbildes uz šo jautājumu. Ļoti iespējams, ka mēs pielāgotos. Tomēr galvenais jautājums tad būs, vai būs cilvēki, kuri gribēs strādāt, izmantojot platformas? Kā jau minēju, tad lielais vairums kurjeru ar mums strādā, jo viņiem patīk darba elastīgums. Ja viņi kļūs par tradicionāliem darba ņēmējiem ar konkrētu darbalaiku un citiem nosacījumiem, tad iespējams viņiem šis darbs vairs nebūs interesants. Tas ir galvenais jautājums, un šodien es uz to vēl nevaru atbildēt. Tāpat vēl ir pāragri izteikt spekulācijas par to, kurā virzienā varētu attīstīties direktīva, jo ļoti daudz vēl ir darba procesā.

Jau pieminējāt, ka vairumam kurjeru tas ir papildu darbs un ienākumi. Vai ir arī pietiekami liela daļa, kuriem tas ir kļuvis par pilna laika darbu?

Kā jau minēju, tad aptuveni 50% kurjeru Latvijā strādā mazāk nekā 8-7 stundas nedēļā, un ir skaidrs, ka viņiem tas pilnīgi noteikti ir papildu darbs. Tomēr kurjeri ir vairāk nekā 1000, un ielikt tos vienā vai divās kategorijās ir neiespējami.

Latvijā ir redzams, ka daudzi kurjeri ir ārzemnieki. Kāds ir to nacionālais sastāvs, un vai esat pārliecinājušies, ka visiem ir darba atļaujas?

Tas ir ļoti izplatīts maldīgs pieņēmums. Tikai aptuveni 15% no kurjeriem Latvijā nenāk no Latvijas. Visi pārējie ir vietējie iedzīvotāji. Mēs neveicam tādu īpašu uzskaiti, no kurienes ir kurjeri, bet vairums no viņiem Latvijā ir ieradušies, lai studētu, un ir no Indijas, Uzbekistānas, Pakistānas. Tas, kādēļ rodas priekšstats, ka par kurjeriem strādā ļoti daudz ārzemnieku, visdrīzāk, ir saistīts ar to, ka viņi pārsvarā izmanto divriteņus un darbojas Rīgas centrā. Savukārt vietējie iedzīvotāji ļoti bieži izmanto automašīnas, un, tā kā tās nav īpaši marķētas, tad viņi nav tik pamanāmi.

Es tomēr gribu uzsvērt, ka mēs, sadarbojoties ar kurjeriem, nevērtējam viņu nacionalitāti, vecumu vai dzimumu. Mēs izturamies pret visiem kurjeriem vienādi.

Kas attiecas uz atļaujām, tad mēs nevaram veikt maksājumus cilvēkiem, kuriem nav Latvijas reģistrācijas, un tā ir tikai tiem, kuriem ir mācību un uzturēšanās atļaujas.

Kādi bija "Wolt" piegāžu apjomi pērn, un kā tie ir mainījušies?

"Wolt" pašlaik ir pievienošanās procesā lielākajai ASV ēdienu piegādes platformai "DoorDash", tādēļ, lai kā man gribētos atbildēt uz šo jautājumu, man tas pagaidām nav atļauts. Mēs pašlaik nedrīkstam atklāt skaitļus par darbības rezultātiem vai sniegt nākotnes prognozes. Taču es varu teikt, ka mums sokas labi un tā tas ir, kopš mēs sākām savu darbību Rīgā.

Piegādes pakalpojumi pandēmijas laikā piedzīvoja īstu uzplaukumu. Kas, jūsuprāt, notiks, kad pandēmija beigsies? Vai ir gaidāms apjomu samazinājums, jo cilvēki atkal vairāk ieturēs maltītes un iepirksies ārpus mājas?

Ja mēs atgriežamies četrus ar pusi gadus atpakaļ, kad "Wolt" sāka darbību Rīgā, tad mums ir bijusi konstanta izaugsme praktiski katru mēnesi, neraugoties uz blakus apstākļiem. Tādēļ man ir pārliecība, ka ar pandēmiju vai bez tās, mēs turpināsim augt. Tas ir saistīts kaut vai ar to, ka pakalpojums, kuru mēs piedāvājam, joprojām ir salīdzinoši jauns un mēs joprojām neesam sasnieguši savus mērķus visos klientu segmentos un pat piegādes vietās Rīgā vien. Tādēļ mēs turpināsim augt.

Protams, ka bija cilvēki, kuri sāka izmantot mūsu pakalpojumus tieši pandēmijas laikā, jo atradās pašizolācijā, un mums bija iespēja nogādāt pasūtījumus, nekontaktējoties ar kurjeru. Tāpat tieši pandēmijas laikā mēs pēc klientu lūguma arī paplašinājām savus pakalpojumus un sākām piegādes ne tikai no restorāniem, bet arī no veikaliem un paplašinām šo mazumtirdzniecības daļu joprojām.

Nesen sākāt strādāt arī Jūrmalā. Kādi vēl plāni ir Latvijā?

Tieši 1. martā mēs sākām strādāt arī Jelgavā. Tieši pirms Sieviešu dienas, kas mums ir viena no aizņemtākajām dienām gadā. Ziemeļvalstīs tā nav, bet Baltijas valstīs šajā dienā mums ir jāpiegādā ļoti daudz ziedu, šokolādes un romantisku maltīšu.

Nevis Valentīna dienā?

Arī Valentīna dienā ir daudz sūtījumu, bet Baltijas valstīs viennozīmīga favorīte ir Sieviešu diena.

Vai interesantas ir vēl kādas pilsētas?

Jā, ir viena vai divas pilsētas, kuras mēs pētām, bet lēmumi vēl nav pieņemti.

Taču mēs pilnīgi noteikti gribam audzēt veikalu piegāžu biznesa apjomus, un dažu gadu laikā tam būtu jābūt tādā pašā apjomā kā maltīšu piegādēm no restorāniem vai pat lielākam.

Kādus parametrus jūs vērtējat, domājot par ieiešanu jaunās pilsētās, - klientu potenciālā bāze, kurjeri, kuri šajā pilsētā varētu darboties?

Mēs vērtējam dažādus parametrus. Protams, ka tas ir iedzīvotāju skaits, situācija darba tirgū, potenciālie sadarbības partneri - restorāni un veikali. Mēs arī sevi izaicinām, lai saprastu, cik mazās pilsētās piegāžu pakalpojumi spēj darboties veiksmīgi. Piemēram, Somijā "Wolt" darbojas arī nelielās pilsētās, kur ir ap 20 000 iedzīvotāju. Jautājums par to, cik mazās pilsētās varam darboties Baltijā, joprojām ir aktuāls. Pašlaik mazākā pilsēta, kurā mēs strādājam Baltijā, ir Pērnava, kurā ir 50 000 iedzīvotāju.

Kas pārsvarā caur jūsu platformu tiek pasūtīts?

Man ir jāsaka, ka Latvijā visbiežāk pasūtītie ir latviešu virtuves ēdieni, kas ir ļoti jauki. Šāda tendence nav vērojama ne Lietuvā, ne Igaunijā, kur ļoti tradicionāli dominē suši, burgeri, picas.

Savukārt no veikaliem tiek pasūtītas ļoti vienkāršas lietas - piens, banāni, olas. Proti, tās ļoti bieži ir lietas, kuru pēkšņi pietrūkst maltītes pagatavošanai, kuras ir aizmirsies ielikt iepirkumu grozā. Tas ir arī mūsu biznesa galvenais virzītājspēks - lietas, kuras uzreiz ir nepieciešamas: pusdienas, kad esat izsalcis, dāvana, kuru aizmirsies nopirkt, vai piens, kuru pieliet brokastu kafijai. Mēs to visu varam ātri piegādāt, lai mūsu klientiem tādēļ nav nekur papildus jāiet vai jābrauc.

Kas notiek tad, ja kaut kas noiet greizi? Pasūtītās pusdienas ir aukstas, olas ir saplīsušas. Kurš uzņemas atbildību - kurjers vai platforma?

Mēs esam galvenais kontakts mūsu klientiem. Mums ir klientu atbalsta dienests, kura uzdevums ir atrisināt situācijas, kādas ir radušās klientiem. Savukārt jau pēc tam mūsu darbs ir noskaidrot, kas īsti notika, un pārliecināties, lai tā vairs negadās.

Konkurences padome pagājušā gada nogalē nāca klajā ar pētījumu, kura rezultāti liecina, ka puse no aptaujātajiem uzņēmumiem ir saskārušies ar nevienlīdzīgu attieksmi no platformu puses. Pēc pētījuma publicēšanas "Wolt" pārstāvji teica, ka ar to iepazīsies detalizēti. Vai esat to izdarījuši, un kādi ir jūsu secinājumi?

Konkurences padomes pētījums tika veikts pērn pavasarī, un arī mums tika uzdota virkne jautājumu, un mēs uz tiem atbildējām. Tādēļ arī mēs gaidījām šī pētījuma secinājumus. Man ir jāsaka, ka mūsu platformā pašlaik var pasūtīt maltītes no vairāk nekā 1000 restorāniem Latvijā. Pētījumā bija aptaujāti mazāk nekā 40 ēdināšanas uzņēmumu. Tādēļ mēs neuzskatām, ka šāds pētījuma apjoms ir pietiekams, lai izdarītu secinājumus. Es esmu pārliecināta, ka mēs esam bijuši godīgi pret saviem partneriem visus iepriekšējos gadus. Turklāt pērn pandēmijas dēļ mēs pat spērām papildu soļus, lai atbalstītu savus partnerus, cik vien tas ir iespējams. Tostarp tika pieņemts lēmums, ka pandēmijas laikā mēs strādājam bez peļņas. Mēs savu vārdu esam turējuši, un komisijas maksa par piegādēm klientiem tika samazināta līdz 99 eirocentiem. Tāpat esam ieguldījuši lielas summas mārketingā, lai veicinātu piegāžu apjomus no restorāniem, jo ierobežojumu dēļ tiem nebija daudz citu ienākumu avotu.

Kā jūs kopumā vērtējat konkurences situāciju, un vai esat gatavi tam, ka tirgū var ienākt jauni spēlētāji?

Mums ir ļoti daudz konkurentu, un to saraksts sākas ar kiosku uz ielas stūra un beidzas ar mammas gatavotām pusdienām uz jūsu galda. Kad mēs sākām strādāt Baltijas valstīs, mēs ļoti labi to apzinājāmies un bijām gatavi, ka mūsu pakalpojumi var arī nebūt pieprasīti, jo maltītes ir ļoti labi pieejamas tāpat. Tādēļ mēs ļoti strādājām pie tā, lai mūsu pakalpojumi būtu labi un cilvēki tos izmantotu. Tagad, kad parādās arvien jauni konkurenti, tirgum tas nāk tikai par labu, jo arī cilvēki arvien vairāk pierod izmantot piegādes pakalpojumus. Kad mēs sākām, tad tirgū bija daudzi tabu. Piemēram, kad runājām ar potenciālajiem klientiem, tad bija sievietes, kuras teica, ka ir labas mammas un tādēļ ģimenei vienmēr gatavo ēdienu pašas. Tā ir tiesa. Taču tev nav jābūt labai mammai septiņas dienas nedēļā, vienu dienu taču var arī nedaudz pablēdīties. Tāpat tika teikts, ka tikai slinki cilvēki pasūta ēdiena piegādi. Mēs tirgū bijām vieni paši, tādēļ mums daudz nācās strādāt arī ar šādiem izglītošanas jautājumiem. Tagad tirgū ir daudz vairāk dalībnieku un pasūtīti tiek ne tikai ēdieni no restorāniem, bet arī preces no veikaliem. Amerikāņiem ir tāds teiciens: "Kad ceļas ūdens līmenis, tad uz augšu paceļas visas laivas." Es domāju, ka tāpat ir ar mūsu biznesu.

Vai varat salīdzināt tirgus situāciju Baltijas valstīs?

Kā jau minēju, atšķiras ēdiens, ko cilvēki Baltijas valstīs pasūta. Kas attiecas uz piegāžu pakalpojumiem, esam ievērojuši, ka latvieši labprātāk nekā igauņi un lietuvieši izmēģina jaunus pakalpojumu veidus. Piemēram, mūsu ienākšana Rīgā bija viena no veiksmīgākajām līdz šim, un cilvēki ļoti labprāt gribēja izmēģināt piegādes pakalpojumus. Te gan jāpiebilst, ka piegādes pakalpojumi ir izteikts lielpilsētu biznesa veids, un Rīga ir lielpilsēta. Protams, ir arī atšķirības iedzīvotāju blīvumā, tādēļ Latvijā mēs nestrādājam tik daudzās pilsētās kā, piemēram, Lietuvā.

Latvijā diezgan daudzās nozarēs ir sarežģīta situācija darba tirgū. Vai "Wolt" ir vienkārši atrast kurjerus, ar kuriem sadarboties?

Situācija ir diezgan saspringta, ja mēs runājam par biroja darbiniekiem. Savukārt, kas attiecas uz kurjeriem, tad viņu darba specifikas dēļ tas nav tik grūti. Kā jau es minēju, tad daudziem tas ir papildu darbs un ienākumi. Tāpat esam ievērojuši, ka, ceļoties elektrības un gāzes cenām, platformai grib pievienoties arvien vairāk cilvēku. Tāpat ir redzams, ka kurjeri ar platformas starpniecību strādā vidēji mazāku laiku. Tas apstiprina pieņēmumu, ka tas ir tikai papildu ienākumu avots. Tādēļ šī darba specifikas dēļ mums vienmēr platformai ir izdevies piesaistīt pietiekami daudz kurjeru. Turklāt tas ir salīdzinoši vienādi visās Baltijas valstīs.

Kādi ir SIA "Wolt Latvija" pagājušā gada finanšu rezultāti?

Finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet, kā jau es minēju, tad mums nebūs peļņas, jo mēs no tās esam atteikušies, lai pandēmijas laikā atbalstītu savus sadarbības partnerus ēdināšanas nozarē. Savukārt apgrozījumā būs redzams kāpums. Tas gan nav skaidrojams tikai ar darbības apjomu kāpumu, bet arī ar izmaiņām mūsu rezultātu atspoguļošanā, jo līdz 2019.gadam daļa ieņēmumu tika atspoguļota "Wolt Finland" bilancē un daļa "Wolt Latvija" bilancē. 2020.gadā visi ieņēmumi tika konsolidēti "Wolt Lavija" bilancē, tādēļ finanšu pārskati var radīt nedaudz maldīgu priekštatu par mūsu apgrozījuma pieauguma apmēru.

Kādi ir "Wolt Latvija" mērķi šim gadam?

Turpināt augt.