4 lietas, uz ko nevajadzētu taupīt ziemā. Bez tām var nonākt neapskaužamā situācijā
"Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks.
Auto un tehnoloģijas

4 lietas, uz ko nevajadzētu taupīt ziemā. Bez tām var nonākt neapskaužamā situācijā

Jauns.lv

Izvēloties ziemas riepas, noteikti jāņem vērā savas finansiālās iespējas, bet šī ir viena no pozīcijām, uz ko nevajadzētu ekonomēt. "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka bieži vien lētāka ražotāja jaunas riepas var būt labākas nekā nopirktās lietotās riepas.

Viņš atgādināja, ka pēc likuma ziemas riepas ir obligātas no 1.decembra un tām ir noteikts protektora dziļums. "Jāatceras, ka ziemā no 1.decembra mums ir obligātas ziemas riepas, un tehniskajā apskatē minimālais protektora atlikums ziemas riepai ir 4 mm.

It kā drīkst, bet labāk nevajag

Ja ziemas sākumā riepai, kas ir palikusi no iepriekšējiem gadiem vai iepriekšējiem saimniekiem, ir 4-5 mm protektora atlikums, es neaicinu tādas riepas likt virsū. Neskatoties uz to, ka likums to atļauj, tomēr 4 mm ziemas sākumā nozīmē to, ka ziemas beigās būs krietni zem tiem.

Vairāki mūsu testi ir apliecinājuši, ka šāda protektora atlikuma riepas patiesībā vairs nepilda savu funkciju tā, kā tām ir jāpilda. Līdz ar to tas nav droši.

Mēs vienmēr sakām, ka automašīnu pie zemes notur 4 plaukstas lieluma laukumi - tas ir riepas kontakts ar braucamo daļu. Jo efektīvāks kontakts būs, jo drošāka būs mūsu braukšana. Tāpēc, ja ir finansiāla iespēja, protams, neekonomējam uz to.

Labāk jaunu un lētāku nekā lietotu

Pat, ja finansiālās iespējas ir apgrūtinošas vai mazākas, tad tomēr paskatāmies. Bieži vien lētāka ražotāja jauna riepa var būt labāka, nekā lietota riepa, ko mēs nopērkam. Ja arī vizuāli lietotā riepa varētu izskatīties labi, mēs nekad nezinām, kā tā ir glabāta. Bieži vien arī gumijas vecums ir diezgan vērā ņemams.

Vai zinām, kā lietotā riepa glabāta?

Ziemā ir ārkārtīgi svarīgi, lai gumija pie zemām temperatūrām saglabātu elastību. Ja gumija ir cieta vai riepa glabāta saulē, karstumā vai citos nepiemērotos apstākļos, gumija var palikt cieta un riepa vairs nepildīs savu funkciju, neskatoties uz to, ka protektora atlikums ir pietiekams.

Tāpēc nevajadzētu uz to ekonomēt. Ziemas riepas no automašīnas vadāmības viedokļa ir pats svarīgākais. Tas ir tas, kas mums ļauj paātrināties, nobremzēt un veikt kaut kādus manevrus.

Pilsētā bez radzēm

Ziemas riepas ir arī jāpiemeklē. Ja cilvēks dzīvo pilsētā un gandrīz visu laiku pārvietojas pa pilsētu, es neredzu lielu iemeslu, lai pirktu radžotas riepas. Tās būs slidenākas uz bruģa klājuma, kā arī ļoti trokšņainas.

Tā kā pilsētā ceļi tiek tīrīti diezgan regulāri, tāda vajadzība īsti nav. Vismaz es no savas personīgās pieredzes (lielākoties braucu pa pilsētu) varu teikt, ka bez radzēm var tīri labi izbraukt un iztikt.

Laukos vērtīgākas būs radžotās riepas

Savukārt ārpus pilsētām dzīvojošiem, kas brauc pa grantētiem ceļiem, kur ziemas laikā bieži vien ir apledojumi un atkalas, radžotās riepas noder krietni labāk, jo radzes daudz, daudz efektīvāk strādā uz tīra ledus, apledojuma vai atkalas.

Izvēlamies pēc sava iespējamā budžeta, bet tomēr mēģinām izdarīt maksimumu un neekonomēt uz šo jautājumu,” speciālists aicināja.

Ziemā bīstamās vietas kļūst vēl bīstamākas

Vanks arī akcentēja, ka slidenos laikapstākļos pilsētā bieži vien pašas bīstamākās vietas (krustojumi, gājēju pārejas utt.) ir slidenākas, nekā ceļš līdz tām. “Vietas, kur automašīnas stāv, bremzē un uzsāk braukšanu, parasti ir nospodrinātas un noslidinātas. Nepietiek ar to, ka tā jau ir paaugstinātas bīstamības zona, tā vēl ir bīstamāka arī no ceļa seguma puses.”

Šajās vietās mums jābūt īpaši uzmanīgiem un jau laicīgi jānovērtē segums un ātrums, ar kādu mēs tuvojamies vietai, kur nāksies bremzēt.

Viņš atgādināja arī par atkalas vietām - ārpus pilsētas tie ir ceļi, kas iet pāri klajumiem, kur var veidoties sniega sanesumi, bet biežāk vēja dēļ - atkala. Pilsētās tie ir viadukti, kas zemā temperatūrā mēdz izsalt un arī tajos parasti vēja brāzmas rada ļoti slidenus ceļa apstākļus.