“Vājprāts šobrīd notiek visā Eiropas Savienībā.” Cūkaudzētāji satraukušies par traģisko situāciju
“Situācija šobrīd nozarē ir ļoti smaga, un tā ar katru dienu paliek arvien sliktāka, tādēļ ka sāk trūkt apgrozāmo līdzekļu, lai nopirktu barību dzīvniekiem.” Tā situāciju cūkkopības nozarē intervijā portālam Jauns.lv raksturoja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece. Viņa norādīja: arī lielākā daļa Eiropas Savienības ekspertu saka, ka situācija nozarē ir traģiska.
Daļa uzņēmēju cerēja, ka varbūt barības cenas nedaudz nokritīsies, taču viņiem jāsamierinās, ka diemžēl tā tas nenotika. Cenas ir aptuveni 270-290 eiro par graudu tonnu.
Tā kā barība veido aptuveni 70% no pašizmaksas, “tad pašizmaksa aug ne pa jokam, bet pārdošanas cenas, lai cik tas dīvaini nebūtu, krītas”. Nedēļas sākumā Lejniecei bija informācija, ka cenas, par kādām cūkaudzētāji spēj vienoties ar kautuvēm, ir 70, 75, maksimums 78 centi par dzīvsvara kilogramu.
Vairs nevar gaidīt
“Nav vairs runa, ka var pagaidīt, jo cūkas pāraug vājā tirgus pieprasījuma dēļ, kaut saražojam tikai 60% no nepieciešamā patēriņa apjoma. Atkal ir nebeidzamais stāsts – barība tiek tērēta, nauda tiek tērēta, bet ienākumi un naudas plūsma ir negatīva, un atkal nevar norēķināties ar partneriem. Tā ir sliktā ziņa.
Šobrīd katrs mēģina, kā vien var sarunāt ar partneriem, jo Zemkopības ministrija ir mums iedevusi cerību, ka nedaudz ātrāk būs ciltsdarbu atbalsts saimniecībām, kuras veic pārraudzību vai snieguma pārbaudi. Tad vismaz ir cerību stariņš, ka kaut kādā veidā nedaudz līdzsvarot kaut uz mēnesi naudas plūsmu. Man gan audzētāji ir teikuši, ka tas ir vājš glābšanas riņķis, bet tomēr tas ir vairāk, nekā nekas.”
Kopumā Eiropā situācija ir traģiska
Piektdien notika Eiropas zemnieku organizācijas COPA/COGECA ārkārtas cūkgaļas darba grupas sanāksme par Eiropas cūkgaļas tirgus krīzi. “Lielākā daļa dalībvalstu ekspertu saka, ka situācija ir traģiska. Mēs neesam nekāds ūnikums. Es teiktu, ka vājprāts šobrīd notiek visā Eiropas Savienībā, citā valstī vairāk, citā mazāk. Mazās ekonomikas ir visnepasargātākās.
Sanāksmes dalībvalstu eksperti nolēma rakstīt vēstuli Eiropas Komisijai ar lūgumu nekavējoties iedarbināt aizsardzības pasākumus, kas varētu būt tiešais atbalsts zemniekiem, privātās glabāšanas uzsākšana cūkgaļai vai cita veida atbalsts nozarē strādājošajiem.
Vai tas rezultēsies ar kādu pozitīvu darbību? Grūti spriest, jo pēc iepriekšējās sarunas, kura bija mūsu zemkopības ministram un Eiropas lauksaimniecības komisāram, es saprotu, ka netiek plānoti kopēji Eiropas Savienības krīzes mazināšanas atbalsti. Katrai dalībvalstij jāiet runāt individuāli, un Eiropas Komisija ir ļoti nogaidoša.”
Nevar vienkārši aizslēgt durvis un izdzēst gaismu
Lejniece atzina, ka patlaban cūkaudzētājiem vairs neder risinājums, kas ilgstoši jāgaida. “Patiesībā risinājums bija nepieciešams jau vakar, jo, cik man ir zināms, katrs uzņēmums mēģina runāt ar savām bankām par apgrozāmo līdzekļu kredītu piešķiršanu. Visādos veidos tiek risināts.
Tas nav tāds bizness, kur var aizslēgt durvis, izslēgt gaismu, iet mājās un gaidīt labāku laiku. Dzīvnieki ir jāpabaro. Līdz ar to mēs nevaram atļauties arī humānu apsvērumu dēļ [pēkšņi pārtraukt darbu]. Nav iespējams iziet no šī biznesa ārā vienā dienā.
Līdz ar to ir tāds kā apburtais loks, un risinājums ir vajadzīgs tagad tepat un jau vakar bija nepieciešams. Tas skan diezgan patētiski, bet tā tas ir. Šobrīd mēs esam kā ķīlnieki.
Notiek dempings
Papildus visam tam mums no tām dalībvalstīm, kur ir augstāka iepirkuma cena, uz šejieni tiek vesta atdzesēta cūkgaļa par zemāku cenu. Mēs esam no valstīm, kur ir viena no zemākajām iepirkuma cenām. Ne pati zemākā. Arī Beļģijā ir zema cena – aptuveni 77 centi.”
Bet ir dīvaini, ka no Spānijas, Dānijas vai Austrijas var atvest cūkgaļu un tirgot to Latvijā par zemāku cenu, ja Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" dati liecina, ka tajā brīdī tur ir augstāka gaļas iepirkuma cena. “Tas ir dīvaini. Tad ir ļoti daudz jautājumu, kā tas tā var būt. Notiek dempings. Šobrīd tiešām notiek iekšējais cīniņš par to, kurš izdzīvos.”
No tirgus jāiziet vismaz 9% uzņēmumu
Zinātnieki secinājuši, ka no Eiropas cūkgaļas tirgus ir jāiziet vismaz 9% uzņēmumu. “Tas liecina, ka kādam būs jāaiziet. Tas ir sāpīgs process, un neviens negrib būt tas, kuram ir jāaiziet.
Tad tas retoriskais jautājums ir tāds: kura valsts palaidīs pašplūsmā un ļaus savējiem aiziet no tirgus? Tas vairs nav pat ekonomiski nekādā veidā sasienams. Tas šobrīd ir cīniņš par iekšējo Eiropas tirgu.”
Sagaida palīdzību no ministrijas
Vai Latvijas uzņēmumiem ir kādas cerības cīniņā uzvarēt vai vismaz nezaudēt? “Cerība, protams, vienmēr ir. Ja nebūtu cerības, es domāju, ka mēs dzirdētu par to, ka masveidā kauj ārā un likvidē. Katrs, protams, skatās, ko viņš var un nevar atļauties, kā var ar partneriem vienoties.”
Bet lielā cerība, protams, ir Zemkopības ministrijas apsolījums par ātrāku noteikumu pieņemšanu ciltsdarbu maksājumu jautājumā, kā arī solījums runāt ar Eiropas Komisiju par papildus tiešajiem atbalstiem nozares zemniekiem.
Taustāmas cerības
Kas notiek, ja šie divi reālākie un lielākie cerības stariņi nepiepildās? Lejniece norādīja, ka cerība ir diezgan taustāma, jo Ministru kabineta grozījumi jau ir sagatavoti. Līdz ar to var domāt, ka sliktākais scenārijs ar masveida izkaušanām nebūs.
“Tas ir kā signāls tam, ka valstij mēs esam svarīga nozare, un mums palīdzēs. Tikai vienkārši politiķiem ir jāsaprot, ka tas ir dzīvs dzīvnieks un ka lēmumiem ir jābūt dinamiskākiem. Tiem ir jābūt izsvērtiem, bet ātrākiem. Nevar atļauties pusgadu gaidīt.”
Traģisks gads cūkaudzētājiem
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe intervijā portālam Jauns.lv iepriekš norādīja, ka 2021. gads ir bijis traģisks cūkaudzētājiem, bet ļoti patīkams pircējiem, kuri iecienījuši cūkgaļu, jo cūkgaļas cenas bija neadekvāti zemas.
Viņa norādīja, ka saistībā ar esošo situāciju cūkkopības nozarei būtu nepieciešams atbalsts.
