"Man tiešām ir sāpīgi domāt." Mazie uzņēmēji satraukti par šogad sagaidāmo

Runājot par pagājušo gadu, viņa teica: "Nozarei bija ļoti sarežģīts gads. Daudz, daudz sarežģītāks un arī sliktāks lielākā daļā gadījumu nekā 2020. gads. Sakrita vairāki priekšnoteikumi.

Pazaudēja daudz maksātspējīgo klientu

Pirmkārt, bija atstāti ļoti daudz ierobežojumi arī vasarā, ceļojumi atsākās tikai jūlijā, kad teorētiski varēja iebraukt ārzemju viesi. Tad pat arī Latvijas vakcinētie viesi varēja izbraukt, un mēs kā lauku tūrisms pazaudējām diezgan daudz maksātspējīgos, ceļotspējīgos un gribošos cilvēkus, kas bija nocietušies pēc ceļojumiem uz ārzemēm, jo Latvijā joprojām bija ierobežojumi.

Piemēram, tādas jomas kā ēdināšana ļoti lēnām atvērās vai reģionos vispār neatvērās. Līdz ar to diezgan daudz izklaižu, izpriecu vietu ir pārtraukušas darbību." Tādējādi daudz ceļotāju izvēlējās doties uz citām valstīm, kur izpriecas un izklaides bija vairāk un labākas, nevis atpūsties Latvijā.

Daudz mazāk ārzemnieku

Otrkārt, pagājušajā gadā neatgriezās ārzemju viesi, īpaši no trešajām valstīm, piemēram, Krievijas, kuras iedzīvotāji vienmēr bijuši svarīgi viesi Latvijas lauku tūrismā. Arī Baltijas burbulis bija daudz, daudz mazāks, jo daļa kaimiņvalstu iedzīvotāju deva priekšroku ceļojumiem uz ārvalstīm nevis Latviju.

Saistībā ar pulcēšanās ierobežojumiem nenotika daudz festivālu, pasākumu. Piemēram, Jāņu svinēšana bija salīdzinoši neliela, lai gan parasti lauku tūrismā vasaras saulgriežu laikā notiek daudz dažādu pasākumu. Arī kāzu svinēšana bija ierobežota.

Kopumā varētu teikt, ka pagājušajā gadā gāja "raibi rūtaini".

"Rullēja" mazie stūrīši

Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, daļa cilvēku joprojām ceļoja. "Vasara mums vienmēr laukos ir bijusi laba."

Īpaši labi klājās mazajām vietiņām, kas uzņēma ģimenes, pārīšus, vientuļniekus. " Tām, protams, "rullēja" ļoti labi." Arī kempingi pie ezeriem ar makšķerēšanas iespējām bija ļoti iecienīti. Tāpat  mazajām brīvdienu mājām gāja ļoti labi.

Glempingu bums

"Pagājušais gads bija īpatnējs ar to, ka atvērās ļoti daudz jaunu vietu. Tas varētu būt rezultāts no 2020.gada, kad pieprasījums bija lielāks nekā piedāvājums. Apķērīgākie uzņēmēji (nereti no Rīgas un citām lielākajām pilsētām) atvēra savas liekās mājvietas, dzīvesvietas un nekustamos īpašumus tūrismam.

Ļoti saauga glempingi, visādas stikla mājas, būdas un dažādas "Instagram" cienīgas vietas, ar ko lepoties un kur būt." Bet kopumā nozarē ceļotāju pagājušajā gadā bija par maz, lai visas mītnes piepildītu un uzņēmēji veiksmīgi darbotos.

Neadekvāti zemas cenas

"Pamanījām arī dempingus, un cenas ļoti nokrita. Pat tā, ka lielākās vietas vairs nevarēja izdzīvot, lai savilktu galus, un īpaši tas redzams tagad ziemā," Ziemele teica un atgādināja, ka pērn ceļošana diezgan ātri beidzās, jo agrā rudenī piedzīvojām lokdaunu, kaut parasti oktobris nozarē ir darbīgs mēnesis. "Rudens mums bija pavisam švaks."

Bez optimisma jaunajā gadā

Lai gan kopumā lauku tūrisma nozarē optimisma nekad nav trūcis, tomēr, raugoties uz jauno gadu, "optimisma galīgi nav".

Optimisma trūkums saistīts arī ar to, ka nozare iepriekš saņēma salīdzinoši mazu atbalstu no valsts. "Mums ir uzņēmēji, kam atbalsti būtu bijuši tikpat nepieciešami kā "Spices" lielveikalam." Tas būtu bijis vajadzīgs, lai saglabātu uzņēmējdarbību lauku reģionos, kur jau tā nav daudz uzņēmēju, īpaši tālāk no Rīgas.

Diemžēl bija ļoti daudz gadījumu, kad atbalsta noteikumi uzņēmējus nesasniedza un cilvēki nevarēja pieteikties atbalstam dažādu iemeslu dēļ.

Bez uzkrājumiem, bet ar lieliem rēķiniem

"Daļa uzņēmēju līdz ar drausmīgi augstajām gāzes un elektrības izmaksām būs ļoti švakā izejas punktā jaunajā gadā, un rēķini vispār būs briesmīgi, drausmīgi."

Turklāt jāņem vērā, ka daudziem uzņēmējiem nav bijis nekādu uzkrājumu, un, salīdzinot ar 2020. gadu, tauku slānītis ziemas periodam nebija.  Arī gadu mijas svētku svinēšana bija ierobežota, un līdz ar to galvenie peļņas datumi ir pagājuši garām bez lieliem ieņēmumiem.

"Optimisma nav nekāda," asociācijas vadītāja raksturoja nozarē valdošo noskaņojumu.

Neizdosies atgūt ārvalstu tūristus

"Sliktā ziņa ir tāda, ka ārzemju tūristi neatgriezīsies šajā gadā." Tas attiecas gan uz trešo valstu ceļotājiem, gan tuvējo valstu klientiem. Katrā valstī saglabāsies kādi ierobežojumi un saistībā ar tiem cilvēki ceļos mazāk. Protams, ja vien nebūs liela paziņojuma, ka esam izslimojuši, vakcinēti, ar vīrusu ir jāsadzīvo un varam aktīvāk darboties.

Lai iekustinātu citu valstu ceļotājus, jāpaiet kādam laikam. Turklāt Latvija patlaban nav tik pievilcīga ārzemju tūristu acīs, jo mums ir ļoti daudz aizliegumu un ēdināšanas nozare mums vairs gandrīz nav.

Cerības uz vasaru

Tiesa, vasarā varētu aktivizēties pašmāju ceļotāji. Pozitīvi, ka ļoti daudz publiskā sektora pārstāvju mēģina uzfrišināt savas pilsētas un reģionus, piemēram, veidojot dažādas akcijas, lai piesaistītu vietējos tūristus. Tas, protams, palīdz arī lauku uzņēmējiem. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vairāk orientējusies uz pašmāju tirgu.

Pērn "Mājas kafejnīcu dienas" bija ļoti veiksmīgas un populāras. Iecienīti bija arī garo pārgājienu maršruti "Jūrtaka" un "Mežtaka". Arī militārā mantojuma tūrismā sagaidāmas aizraujošas aktivitātes. Kā pozitīvu piemēru var minēt Kuldīgu, kas "uztaisīta kā konfekte". Arī Ogre, Alūksne un citas vietas Latvijā ir tādas, ko ir vērtīgi apskatīt.

Sāpīgi domāt par šo gadu

Dažādi uzņēmēji dažādi reaģēs uz šogad sagaidāmajiem izaicinājumiem. Visticamāk, vasarā būs vairāk vietējo ceļotāju, taču ierobežojumu dēļ viņu apjoms būs pārāk mazs nozares veiksmīgai darbībai. Piemēram, ja būs aizliegtas lielākas kāzas, svinības un pasākumi, būs uzņēmēji, kas bez tiem nevarēs izdzīvot.

Ja vēl nebūtu lielais kāpums gāzes un elektrības tarifiem, uzņēmējiem būtu vieglāk. Tad varētu labāk vienoties ar banku un atlikt maksājumus. "Bet kas tagad notiks? Man tiešām ir sāpīgi domāt." Asociācijas valde ir ļoti pesimistiski noskaņota par šogad sagaidāmajiem notikumiem un pagriezieniem.

Ziemele norādīja - pat, ja lielākie pasākumi būs atļauti, vajadzīgi vismaz 3 mēneši, lai tos saplānotu. Valdības muļļāšanās ar dažādiem lēmumiem pasliktina uzņēmēju situāciju. Ja nebūs lēmumu, kas ļautu tūrisma, izklaides un kultūras nozarei attīstīties, uzņēmēji cietīs.

Slēgti nevis uz laiku, bet pavisam

Varētu būt tā, ka šogad mēs zaudēsim daļu mazo lauku uzņēmēju. "Protams, ka mēs zaudēsim." Visvairāk žēl ēdināšanas uzņēmumu. Tieši tāpēc pērn asociācija iniciēja "Mājas kafejnīcu dienas". Ēdināšanas sfēra Latvijā jau iepriekš bija ļoti maza un ar minimālu piedāvājumu reģionos. "Daļa, protams, aizvērsies un pārorientēsies." Daļa uzņēmēju varētu sākt darboties nekustamā īpašuma tirgū, piemēram, izīrējot dzīvokļus un pārtaisot viesnīcas par daudzdzīvokļu mājām.

Protams, mājas un ēkas paliks, bet visvairāk žēl, ka uzņēmēji pārtrauks savu biznesu un aizies strādāt algotu darbu. Valsts šobrīd par daudz skatās uz lieliem un ļoti veiksmīgiem stāstiem, uz kuriem balstās ekonomika, Ziemele vērtēja un uzsvēra, ka mēs nevaram dzīvot tikai Rīgā un ārvalstīs, piemēram, Tenerifē, strādājot attālināti. Mums vajadzīgi arī vietējie mazie uzņēmēji. Orientējoties tikai uz lielajiem uzņēmējiem, nebūs labi!

Uz ārzemēm, bet ne šampinjonus lasīt

"Domāju, ka diezgan daudzi aizies no tūrisma kā uzņēmējdarbības." Daļa līdzšinējo uzņēmēju varētu aizbraukt strādāt uz ārzemēm, taču ne vairs lasīt šampinjonus, kā tas iepriekš masveidā notika ar Latvijas iedzīvotājiem.

Drīzāk aizbraucēji varētu atrast labi apmaksātus darbus savā nozarē, piemēram, pasākumu organizēšanā tajās valstīs, kur pasākumi nav tik ļoti ierobežoti. Tāpat Norvēģijā strādā daudz labu Latvijas šefpavāru.

Zaudēsim vērtīgos uzņēmējus

Bet lauku, viesu māju īpašnieki, visticamāk, paliks Latvijā un sāks strādāt algotu darbu. "Viņi nebrauks lasīt murķelus. Tas algu salīdzinājums jau sen vairs nav adekvāts." Ziemele pauda nožēlu, ka Latvija zaudēs mazos uzņēmējus, kas mums ir ļoti vajadzīgi. "Mums nevajag 5 lielus zemniekus un 5 lielus vēja parkus. Mums vajag ļoti daudz nelielu, mazu uzņēmēju, lai noturētu Latvijā gan darba vietas, gan cilvēkus, gan pietiekami daudz labu un sakoptu vietu."

Ja uzņēmēji masveidā kļūs par darbiniekiem, tas nebūs labi. "Tas nav labākais, kas katrā valstī būtu panākams. Uzņēmējs ir milzīga vērtība! Tas ir katrs valsts stūrakmens," asociācijas vadītāja uzsvēra.