Nākamgad darba tirgum Latvijā gaidāmas pozitīvas tendences

Covid-19 nav radījis ilgtermiņa ietekmi uz bezdarbu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone, vērtējot Covid-19 krīzes ietekmi uz darba tirgu, atzīst, ka pirmajā pandēmijas vilnī bezdarba rādītāju pieaugums tiešām bija ļoti straujš. 2020.gada marta beigās un aprīlī tika novērots visstraujākais bezdarba līmeņa kāpums. Martā un aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 26 590 cilvēkiem. "Ja 2020.gadu mēs sākām ar 6,2% bezdarbu, tad jau aprīļa beigās tie bija 8%, maijā - 8,4%, bet jūnijā - 8,6%. Tādēļ teikt, ka Covid-19 ietekme uz bezdarbu nav nozīmīga, nevarētu. Pēc tam gan šie rādītāji izlīdzinājās un samazinājās. 2020.gada augustā reģistrētā bezdarba līmenis pazeminājās līdz 8,2%, bet oktobrī un novembrī tas jau bija 7,4%," norāda Simsone.

Arī personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa uzsver, ka līdz ar pirmā ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī 2020.gada martā darba tirgus piedzīvoja būtisku satricinājumu un pārmaiņas. Ja vēl 2020.gada sākumā tika prognozēta darba tirgus izaugsme, tad jau pāris mēnešus vēlāk, martā, ar Covid-19 saistītie ierobežojumi radīja tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu. "Līdz ar pirmā ārkārtas stāvokļa ieviešanu par vairāk nekā 60% samazinājās vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits. Tāpat arī izmaiņas bija vērojamas kandidātu pieteikumu skaitā, būtiski palielinot kandidātu interesi par vakancēm," stāsta Roziņa, piebilstot, ka lielākais vidējais pieteikumu skaits pandēmijas laikā bija vērojams pagājušā gada septembrī, vidēji vienam darba piedāvājumam saņemot vairāk nekā 30 pieteikumus. Salīdzinājumam - pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. "Pieaugošais pieteikumu skaits darba meklētājiem nozīmēja lielāku konkurenci izsludinātajai vakancei, savukārt darba devējiem, kuri konkrētajā brīdī meklēja jaunus papildspēkus savai komandai, tas varēja būt labvēlīgs laiks, lai stiprinātu savu komandu ar talantiem, kurus iepriekš būtu grūti piesaistīt," atzīst "CV-Online Latvia" pārstāve.

Lai arī bezdarba līmeņa pieaugums pandēmijas pirmajos mēnešos bija ļoti straujš, ekonomisti ir vienisprātis, ka valsts atbalsts bija galvenais iemesls, kas ļāva uzņēmumiem saglabāt darba vietas. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka Covid-19 pandēmijas kopējā ietekme uz darba tirgu Latvijā nav liela, tomēr bezdarba līmenis būtu divreiz augstāks, ja nebūtu valsts atbalsta. Viņš norādīja, ka iepriekšējā lielajā ekonomikas krīzē 2009.gadā bezdarba situācija bija daudz sliktāka - tobrīd tas pārsniedza 20%, kamēr Covid-19 pandēmijas krīzē bezdarba līmenis ir kāpis no aptuveni 6% līdz aptuveni 9%. Pēc viņa teiktā, valsts piešķirto dīkstāves pabalstu vai algu subsīdiju saņēma 7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Arī NVA vadītāja tam piekrīt un kopumā secina, ka Covid-19 ietekme uz bezdarba rādītājiem ir jūtama, taču tā nav bijusi satraucoši liela valsts mērogā kopumā. "Protams, katrā individuālā situācijā tas ir bijis nozīmīgi un būtiski gan personiskā, gan uzņēmumu līmenī, taču valstiskā līmenī ietekme nav bijusi liela un nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus," norāda Simsone.

Darba tirgus atgriezies pirmspandēmijas līmenī

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,2%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020.gada sākuma. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā - par 1,2 procentpunktiem.

Šī gada trešajā ceturksnī bija 67 900 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13 500 mazāk nekā pirms gada un par 5500 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka Latvijā darba vide stabilizējas un turpina pielāgoties jaunajai realitātei, kuras uzstādījumi būs paliekošāki, nekā šķita pandēmijas sākumposmā. Nākamgad otrajā ceturksnī darba tirgus iegriezīsies jaudīgāk un uz gada beigām bezdarbs varētu nebūt tālu no pirmskrīzes līmeņa. "SEB bankas" veiktā finanšu direktoru aptauja uzrāda, ka riski, kas saistīti ar Covid-19 ierobežojumiem, joprojām tiek vērtēti kā visaktuālākie - 59% respondenti to norāda kā izaicinājumu. Savukārt kvalificēta darbaspēka trūkumu kā otro svarīgāko aktualitāti min 54% aptaujāto. Tas nozīmē, ka sarežģījumi ar darbinieku piesaisti ir aktuāli jau šobrīd.

Arī Gašpuitis atzīst, ka stabilitāti darba tirgū lielā mērā noturējis valsts atbalsts, kas šobrīd veido labāku pamatu izejai no krīzes. Ekonomists norāda, ka potenciāls uzlabojumiem darba tirgū ir liels, taču grūti novērtēt ir uzņēmēju perspektīvu vērtējumu, kas joprojām ir visai piesardzīgs arī nozarēs, kas piedzīvo vētrainu izaugsmi.

"Visai plašs ir uzskats, ka pašreizējais uzrāviens ir pārejošs, kā dēļ steiga ar investīciju realizāciju un darbinieku pieņemšanu daudzos segmentos, īpaši starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izpaliek. Taču ekonomikas apgriezieni nākamgad, ieplūstot Eiropas Savienības (ES) investīcijām un aktivizējoties patēriņam, būs augstā līmenī, paverot jaunas iespējas darba tirgū," skaidro Gašpuitis.

Vakcinācijas prasības vēl vairāk sapurina darba tirgu

Obligātās vakcinēšanās prasība noteiktām profesiju grupām pagaidām nav atstājusi būtisku ietekmi uz bezdarbnieku skaitu, un arī prognozes neliecina, ka tā notiks.

NVA vadītāja uzsver, ka nevakcinēšanās fakts ne mazākajā mērā nebūs attaisnojošs iemesls bezdarbnieka pienākumu nepildīšanai. "Tādēļ teikt, ka nevakcinēšanās fakts kaut kādā veidā stimulēs ilgstošā bezdarba līmeņa pieaugumu, nevar. Protams, iegūt bezdarbnieka statusu nevakcinētai personai neviens neliegs, bet uzturēt statusu varētu būt grūtības. Ja cilvēkam ir atbilstoša iepriekšēja pieredze, izglītība, bet viņš nav vakcinējies vai nevar uzrādīt derīgu pārslimošanas sertifikātu, tas nebūs iemesls tam, lai atteiktos no piemērota darba piedāvājuma un uzturētu bezdarbnieka statusu," skaidro Simsone.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka bažas par vakcinēšanās prasības ietekmi uz darba tirgu un bezdarba pieaugumu ir bijušas lielākas, nekā ir reālā situācija. "Tas, ko mēs redzam, runājot ar biedriem, ka tā vai citādāk kritiskā masa jeb lielais vairums ir vakcinējies. Ir labi nostrādājis fakts, ka cilvēks sapratis - vienā darbavietā viņš vairs nevarēs strādāt, jo pieprasa vakcināciju, bet arī citur viņam darba nebūs. Tātad prasība pēc vakcinācijas ir horizontāla pa visu perimetru, un faktiski sanāk, ka tā ir izšķiršanās strādāt vai nestrādāt," atzīst LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Arī ēdināšanas nozares uzņēmumi tam piekrīt, un atzīst, ka vakcinēšanās prasība nav radījusi lielas problēmas un tādēļ darbinieki nav pametuši darbu.

"Jāsaka, ka mūsu uzņēmumā vakcinēšanās prasība problēmas nerada. Pirmie darbinieki vakcinējās jau pavasarī, jo, kad restorāns tika vērts vaļā, viesus apkalpot varēja tikai vakcinēti darbinieki. Problēmas mums tas nerada, un šobrīd mums vakcinēti ir 99,9% strādājošo. Tas absolūti nav bijis faktors, kura dēļ mēs zaudējām darbiniekus. Pamata darbinieki mums ir saglabāti, daži, ar kuriem nācās pārtraukt darba attiecības krīzes smagākajos brīžos, pat ir atgriezušies," norāda viesnīcas un restorāna "Neiburgs" pārdošanas un mārketinga direktore Evita Gasporoviča.

Savukārt picērijas "Čili pizza" franšīzes turētāja "Tiamo grupa" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis uzsver, ka svarīgi ir laicīgi ar darbiniekiem par šo jautājumu sākt runāt. "Mēs jau ļoti laicīgi sākām stāstīt darbiniekiem, kādēļ svarīgi ir vakcinēties, līdz ar to mums nebija problēmu ar sertifikātiem. Arī es pats biju kā staigājoša vakcinācijas kampaņas reklāma, braucu uz struktūrvienībām, lai pārliecinātu šaubīgos. Centos kliedēt šaubas, atbildēt uz neskaidriem jautājumiem, lai kolēģiem vakcinācijas process būtu pēc iespējas skaidrāks. Protams, neizpalika arī darbinieki, kuri atteicās vakcinēties, un tādēļ darba attiecības izlēma pārtraukt, bet tas bija salīdzinoši neliels procents," stāsta Zukulis.

Endziņš gan šajā jautājumā min vēl kādu risku - ēnu ekonomikas pieaugumu.

"Piemēram, būvniecības nozarē ir daļa darbinieku, kuri kategoriski atsakās vakcinēties, domāju, viņi meklēs darbu ēnu zonā. Tā diemžēl varētu būt realitāte. Lai cik tas nebūtu sāpīgi, domāju, ka šī vakcinācijas prasība ēnu ekonomikas apjomu palielinās. Arī nevakcinētiem cilvēkiem nauda ir vajadzīga iztikai, un, ja legāli to nevar, tad viņi meklēs nelegālas iespējas. Tas nav atbalstāmi, taču realitāte. Domāju, ka nākamā gada ikgadējais Ēnu ekonomikas indekss, ko veido Rīgas Ekonomikas augstskola, to uzrādīs," prognozē LTRK valdes priekšsēdētājs.

Ēdinātājiem darbinieki vairs neuzticas

Ēdināšanas nozare šajā pandēmijas laikā saskaras ne vien ar nenoteiktību un pastāvīgiem ierobežojumiem, bet arī ar jauniem izaicinājumiem darba tirgū. Zukulis stāsta, ka darba tirgū ēdinātājiem nav viegli un paliek aizvien grūtāk, jo cilvēki baidās strādāt ēdināšanas nozarē vairāku iemeslu dēļ. "Viena no bažām ir mainīgie epidemioloģiskie apstākļi, kas apdraud finansiālo stabilitāti ierobežojumu dēļ. Tukšās ēdināšanas zālēs viesmīļi diemžēl nav nepieciešami. Pēdējā laikā sastopamies ar attieksmi, kad darbinieki vairs nevēlas strādāt ēdināšanā, jo uzskata to par nedrošu nozari, sakot "jūs tāpat drīz atkal aizvērs ciet". Bailes ir saprotamas, ar tām jau kādu laiku mēs sadzīvojam. Brīžos, kad darbība bija gandrīz pilnībā apturēta, tad liela daļa darbinieku atradās dīkstāvē, bet arī patlaban neesam atgriezušies pie pilnas noslodzes, kāda tā bija pirms dažiem gadiem," norāda Zukulis.

Tam piekrīt arī "Neiburga" pārdošanas un mārketinga direktore, stāstot, ka restorānā ar darbiniekiem klājas grūtāk, jo daudzi vairs šai nozarei neuzticas, sakot: tagad esat vaļā, bet kur teikts, ka restorānus atkal kādā brīdī neaizvērs. "Daudzi darbinieki tādēļ no ēdināšanas nozares ir aizgājuši. Ar problēmām darbinieku jomā mēs vēl saskarsimies, kad, cerams, ēdināšanas jomā darbības apjomi atkal pieaugs. Tad atkal izjutīsim darbinieku trūkumu," prognozē Gasporoviča.

Endziņš min vēl kādu satraucošu tendenci. "Ir arī ziņas, ka no šīs jomas labi speciālisti ne tikai iet prom, bet izvēlas pamest Latviju. Arī no pasākumu organizēšanas jomas. Cilvēkiem ēst vajag, ģimeni pabarot vajag, tādēļ meklē iespējas strādāt citur. Daļa diemžēl arī aizbrauc. Tas ir ļoti bēdīgi," stāsta Endziņš.

Zukulis uzsver, ka piesaistīt un noturēt cilvēkus nav viegli, bet tādēļ pie tā aktīvi katram darba devējam ir jāstrādā. Viņaprāt, viens no veidiem, kā valsts varētu palīdz ēdinātājiem noturēt darbiniekus, ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana. "Patlaban Latvijā PVN likme ir viena no augstākajām Eiropā. Kā zināms, mūsu kaimiņi - lietuvieši - samazinājuši PVN likmi, tādējādi atbalstot ēdināšanas nozari. Šīs likmes samazināšana būtu tiešs un nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem - tā ļautu pacelt vidējo algu līmeni un minimizēt darbinieku rotāciju. Patlaban diemžēl atbalsts nereti ir lielāks tiem, kuri pārtrauc darbību, nevis cīnās," norāda "Tiamo grupas" vadītājs.

Arī ES bezdarba rādītāji atgriezušies pirmspandēmijas līmenī

Arī ES dalībvalstīs un eirozonā bezdarba līmenis kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī. ''Eurostat'' dati liecina, ka ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī bijis 6,7% līmenī, bet eirozonas dalībvalstīs vidēji tas bijis 7,3% līmenī.

Latvijā bezdarba līmenis, pēc "Eurostat" datiem, oktobrī bija 7%, kas ir augstāks nekā ES vidēji, taču uz pusi zemāks nekā valstī ar augstāko bezdarba līmeni - Spānijā. Augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū oktobrī bijis jau minētajā Spānijā - 14,5%, Grieķijā - 12,9%, Itālijā - 9,4%, Zviedrijā - 8,7%, Francijā - 7,6% un Somijā - 7,5%. Savukārt zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Čehijā, Nīderlandē un Vācijā. Igaunijā bezdarbs veidoja 5,7%, bet Lietuvā - 6,5%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī bijis 6,7% līmenī, bet eirozonas dalībvalstīs vidēji tas bijis 7,3% līmenī. Oktobrī blokā bez darba bijuši 14,312 miljoni cilvēku, no kuriem 12,045 miljoni bezdarbnieku bijuši eirozonas valstīs.

Eiropas Komisija rudens prognozēs norāda, ka 2021.gadā ES darba tirgū ir vērojami uzlabojumi, kas turpināsies arī nākamgad. 2021.gada otrajā ceturksnī ir palielinājies gan darbinieku skaits, gan nostrādāto stundu skaits, tāpat darba tirgū ir atgriezušies tie darba ņēmēji, kas krīzes smagākajos mēnešos saņēma valsts atbalstu nodarbinātības saglabāšanai. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija norāda, ka atveseļošanās darba tirgū tomēr ir noritējusi nevienmērīgi dažādās nozarēs un dalībvalstīs. Krīze joprojām ievērojami skārusi jauniešu nodarbinātību un to cilvēku nodarbinātību, kuriem ir zemāks izglītības līmenis.