Prezidents Bērziņš: "Visi saprot, ka Grieķijas parādi netiks atmaksāti!"

Andris Bērziņš jau noraksta Grieķijas parādus

Visi saprot, ka Grieķijas parādi netiks atmaksāti un šobrīd esam tuvu Grieķijas parādu norakstīšanai, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

"Pēc mana uzskata - situācija ir pilnīgi skaidra. Šis parāds ir tik liels, ka visi saprot - tas netiks atmaksāts. Šī ir faktiski laika pirkšana - kaut ko dodot, kaut ko runājot - velk vienkārši laiku. Iespējas atmaksāt nav nekādas," teica Valsts prezidents.

Bērziņš norādīja, ka patiesībā nauda ir Grieķijai, bet zaudētāji ir visi pārējie. "[Grieķijas] maksātnespēja Vācijai izmaksātu vismaz 1000 eiro uz iedzīvotāju. Ja Grieķija paziņos par savu maksātnespēju, tas nozīmē parādu norakstīšanu. Es domāju, ka mēs esam ļoti tuvu šai situācijai. Neviens nedomā, ka kādreiz tur kāds kaut ko atmaksās. Doma ir tikai pavilkt laiku," uzskata Bērziņš.

Straujuma brīdina uz Grieķijas braucošos tūristus

Grieķijas krīzes ietekme uz Latvijas tautsaimniecību būs ļoti niecīga, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

"Latvijai Grieķijas krīzes ietekme nav liela. Taču gribu uzsvērt, ka agri vai vēlu parādi ir jāmaksā. Mani pārsteidz tas, ko tagad dara Grieķijas valdība. Viņi nepareizi informē tautu - ne jau starptautiskie aizdevēji izraisa šo krīzi," teica premjere.

Atsaucoties uz ekonomistu aprēķiniem, Straujuma norādīja, ka būtiskas ietekmes no Grieķijas uz Latvijas ekonomiku nebūs. "Mēs  neesam piedalījušies šajā aizdevuma programmā. (..) Tādēļ tas mums ar naudas neatdošanu nedraud. Tirdzniecība ar Grieķiju mums ir zemā līmenī," teica Straujuma. Viņa aicināja Latvijas tūristus būt piesardzīgiem un Grieķijā rēķināties ar to, ka nav iespējams izņemt naudu no bankomātiem, turklāt ir iespējamas nekārtības.

Šteinbuka sagaida daudz pārsteigumu

Saistībā ar notiekošo Grieķijā gaidāmi vēl daudzi pārsteigumi, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" teica Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Šteinbuka Grieķijas situāciju salīdzināja ar daudzdzīvokļu māju, kurā dzīvo vairākas ģimenes. "Viena ģimene nolēma pēkšņi aizņemties no daudziem, tāpēc, ka grib dzīvot tāpat kā visi. Pēc tam, kad ir jāatdot nauda, ģimenes galva saka saviem ģimenes locekļiem - ziniet, es jums iesaku balsot pret, jo kāpēc mums jāatdod saviem kaimiņiem un kāpēc vispār ir jāmaksā komunālie maksājumi," sacīja Šteinbuka.

EK pārstāvniecības vadītāja pauda, ka otrdien nekādi izšķiroši lēmumi netiks pieņemti. "Kas attiecas uz maksājumu, - skatīsimies, jo Grieķijai vēl ir laiks kaut ko samaksāt. Katrā gadījumā es nedomāju, ka tas ir vienkāršs un īstermiņā atrisināms jautājums. Domājams, ka sagaidīsim daudzus pārsteigumus," norādīja Šteinbuka.

Vilks nesaskata traģēdiju eiro zonai

Pašreiz notiekošais ir traģēdija Grieķijai, bet ne eiro zonai un ne Eiropai, otrdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks.

"Tā ir Grieķijas traģēdija. Kā zināms, traģēdijas žanrs ir nācis no senās, antīkās Grieķijas. Izskatās, ka tā būs liela traģēdija pašai Grieķijai, ne eiro zonai, ne Eiropai,"  teica Vilks.

"Traģēdija slēpjas tajā, ka jau no pašā sākuma, kad tika izveidota valdība, tās mērķis bija tikai viens - izmainīt aizdevuma nosacījumus un "uzmest" aizdevējus un pēc iespējas vairāk norakstīt Grieķijas parādu. Tas tika stāstīts tautai un tauta tika pieradināta pie tā, ka tas varētu notikt. (..) Tauta ir iedzīta strupceļā, bizness ir iedzīts strupceļā, un tā tiešām ir ļoti liela traģēdija pašai Grieķijai," teica Vilks.

Viņš uzsvēra, ka Grieķijas aiziešanai būs mazs efekts uz kopējo eiro zonas stabilitāti, galvenais, lai šis populisms nepāriet uz citām valstīm, kas vēl ir salīdzinoši jūtīgas - Spāniju un Portugāli. Turklāt Vilks uzskata, ka nedrīkst vilcināt laiku un Grieķijas aiziešana no eiro zonas tikai stiprinātu eiro zonu. Viņaprāt, joprojām saglabāsies liela nenoteiktība un laika vilcināšana.

Jau ziņots, ka eiro zonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.

Starptautiskie aizdevēji - Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) - piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.

Svētdien Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nepalielināt ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām, bet saglabāt to esošajā līmenī. Grieķijai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, jo otrdien, 30.jūnijā, tai jāatmaksā 1,6 miljardi eiro no sava parāda Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).  

Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eiro zona.

BNS  / Foto: Ieva Lūka, Ieva Čīka/LETA