"Pēkšņi izlīda priekšā un nobremzēja." Kravas auto šoferis dusmojas par pēkšņiem pārsteigumiem uz ceļa

Kravas automobiļa vadītājs Ivars, kuram ir daudzu gadu pieredze gan Latvijā, gan ārvalstīs, sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka ikdienā regulāri saskaras ar vieglo automašīnu vadītājiem, kuri pilnībā neizprot smago auto braukšanu un iespējas.

"Viņi nesaprot, ka es kā kravas auto vadītājs nevaru strauji nobremzēt, ja man pēkšņi aizlien priekšā un samazina ātrumu. Tāpat viņi nesaprot, ka kravas mašīnai ir daudz lielāki gabarīti un ierobežotas iespējas redzēt sev apkārt notiekošo.

Esmu dusmīgs, ka daļa vieglo automašīnu šoferi vispār neaizdomājas par citiem satiksmes dalībniekiem un brauc tā, it kā viņi būtu vienīgie uz ceļa, neņemot vērā kravas automobiļu specifiku," Ivars teica un atklāja, ka šādas neapdomīgas rīcības rezultātā vairākkārt nokļuvis bīstamās situācijās, tostarp kādā sadursmē.

Pēkšņi aizlien priekšā fūrei

"Toreiz kāda vieglā automašīna pēkšņi izlīda man priekšā un strauji nobremzēja, jo gribēja nogriezties. Lai kā es centos, vienkārši fiziski nevarēju pagūt tik ātri nobremzēt un izvairīties no avārijas. Darīju visu, ko varēju, bet cieta gan mana fūre, gan vieglā automašīna un tās šoferis.

Protams, tās bojājumi bija daudz lielāki nekā manai fūrei, turklāt šoferis guva lūzumu un smadzeņu satricinājumu," Ivars dalījās pieredzētajā negadījumā, kas radās tāpēc, ka vieglās mašīnas šoferis rīkojās neapdomīgi un neapzinājās kravas auto specifiku.

Grūti iejusties cita ādā

Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris sarunā ar portālu Jauns.lv norādīja, ka liela daļa vieglo automašīnu šoferu nekad nav apsēdušies pie stūres kravas automobilim, tāpēc nesaprot un neapzinās, kā jūtas kravas auto vadītājs un ka viņa braukšana atšķiras no vieglā auto vadīšanas.

Jauno šoferu apmācībās tiek runāts arī par citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tostarp kravas automobiļiem un gājējiem, bet ikdienas braukšanā daļa nianšu tiek aizmirstas. Lai gan katrs šoferis ir bijis arī gājējs, tomēr ikdienā redzam ļoti daudz tumši ģērbto gājēju, kuri neaizdomājas par to, lai autovadītāji viņus varētu labāk redzēt. "Pieļauju, ka ļoti liela daļa no viņiem ir transportlīdzekļu vadītāji."

Kad šoferi paši sēž pie stūres un pamana gandrīz neredzamos gājējus, viņi lamājas, bet, kad paši kļūst par gājējiem, neaizdomājas, ka citi viņus neredz, un pilnībā aizmirst savu pieredzi pie stūres, kā ir braukt un laikus neredzēt gājējus.

Arī lielveikalu stāvvietās var novērot, ka daļa šoferu citas mašīnas apiet nevis pa priekšu, kur autovadītāji varētu viņus labi redzēt, bet pa aizmuguri, kur viņus nepamana. "Mums vispār jārunā par cilvēka dabu un to, cik grūti ir iejusties cita ādā."

40 tonnas uz ceļa 

Teteris aicināja vieglo automašīnu šoferus ņemt vērā, ka kravas auto masa ir 40 tonnas. "Bremzēšanas efektivitāte un ātrums, ar ko var nobremzēt kravas automobili, ir pilnīgi cits nekā ar vieglo mašīnu." Līdz ar to nevajadzētu aizbraukt tieši priekšā kravas automobilim.

Tāpat jāatceras, ka kravas automobiļiem ir tā saucamās aklās zonas, īpaši vecākiem modeļiem, kas nav aprīkoti ar dažādiem spoguļiem. Vieglajām mašīnām jācenšas neturēties aklajā zonā.

Braucot līkumos un krustojumos, jāsaprot, ka kravas automobiļi ir lieli un tiem nepieciešams vairāk vietas, lai veiktu manevru. Iespējams, ka daļa no automobiļa, piemēram, piekabes aizmugurējā daļa vai puspiekabes vidus daļa nonāk blakus joslā.

Pielīšana aizmugurē var būt bīstama

CSDD pārstāvis atzina, ka problēma ar pietiekamas distances neievērošanu ir plaša un attiecas ne tikai uz kravas automobiļiem. "Loģiski, ka distances neievērošana ir iemesls lielai daļai negadījumu."

Vadītājiem būtu jāievēro pietiekama distance un jārēķinās, ka uz ceļa var gadīties dažādas situācijas. Piemēram, braucot ļoti tuvu kravas automobilim, vieglā auto šoferis neredz, kas notiek priekšā uz ceļa. Tādējādi viņš var pārāk vēlu pamanīt kravas automobiļa bremzēšanu.

2 sekunžu likums

"Ar distances ievērošanu grēko daudz autovadītāju, ikdienā aizmirstot to," speciālists teica un atgādināja, ka iepriekš CSDD organizēja kampaņas, atgādinot par drošas distances ievērošanu.

Praksē ir nerakstīts likums, ka jāietur 2 sekunžu distance. Ko tas nozīmē? Braucot ar mašīnu, der ielāgot, kur atrodas priekšā braucošais auto, piemēram, iztēlē viņu piesiet pie kāda koka vai staba. "Ja jūs noskaitiet līdz 2 sekundēm un esat tajā pašā vietā, kur bija priekšā braucošais auto, tad distance ir normāla. Ja jūs to nevarat izdarīt, tad jūsu distance ir par mazu." Slidenā un tumšā laikā distancei jābūt vēl lielākai.

Bīstamā "aklā zona"

Savukārt autopārvadātāju asociācijas "Latvijas Auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka ir vairākas situācijas, kurās varētu lūgt vieglo automašīnu šoferus iedziļināties situācijā un mēģināt saprast arī kravas auto iespējas.

Viņš atgādināja, ka kravas automašīnai ir vairākas tā saucamās aklās zonas, kurās braucošo vieglo mašīnu kravas auto šoferis neredz. Lai pievērstu tam uzmanību, Francijā, Spānijā un citās valstīs ir speciālas auto uzlīmes, ko redzot vieglās mašīnas vadītājam jāsaprot, ka kravas auto vadītājs viņu neredz.

Neredz mazo mašīnu sev priekšā

Šīs aklās zonas ir abpus kravas automobiļa kabīnei, kā arī tieši priekšā un aizmugurē. Visbīstamākās situācijas rodas, ja vieglā automašīna strauji parādās kravas automašīnas sānos pie kabīnes.

Savukārt pilsētas sastrēgumos ir ļoti bīstami, ja mazās klases auto stāv tieši pirms kravas auto. Tā kā smagās mašīnas šoferis sēž diezgan augstu, viņš var vispār neredzēt priekšā esošo auto. "Sevišķi mazās mašīnas. Džipu viņš ieraudzīs, busiņu arī, bet mazās klases automašīnu var neredzēt."

Fizika uz ceļa nav atcelta

Vēl vieglo mašīnu šoferiem vajadzētu zināt, ka pastāv fizikas likumi, kas darbojas arī uz ceļa. Kravas auto masa var sasniegt 40 tonnas, tādējādi smagā mašīna nevar tik strauji nobremzēt, kā to var izdarīt vieglā mašīna, pat ja brauc ar ātrumu 70-80 km/h. Kravas auto apstāšanās būs ilgāka un būs vajadzīgs garāks ceļš.

Bieži rodas situācijas, kad vieglā mašīna brauc un pēkšņi izdomā nobremzēt vai pagriezties pa labi vai kreisi. Aizmugurē braucošais kravas automobilis nevar tik strauji nobremzēt un nogriezties, tāpēc uz ceļa var rasties problēmas un pat sadursmes.

"Šoferis fiziski nevar apstāties, jo viņš negaidīja šo situāciju. Viņš brauc, zina savu distanci līdz priekšējai mašīnai un rēķinās ar to. Ja vieglā mašīna piebrauc priekšā un strauji nobremzē, var paveikties un kravas auto var nobremzēt, bet var arī nepaveikties un izveidoties bīstama situācija."

Cienīt vienam otru

Asociācijas vadītājs aicināja šoferus cienīt vienam otru un būt savstarpēji saprotošiem. "Vienalga, pie kādas stūres tu sēdi - vieglās mašīnas, smagās mašīnas, sabiedriskā transporta vai motocikla. Mums vajag vienam otru cienīt. Saprotu, ka tagad ir laiks, kad cilvēki ir "uzskrūvēti" un saspringti par situāciju, kas notiek, bet uz ceļa mēs visi esam kustības dalībnieki. Mums vajag cienīt vienam otru un braukt droši. Tas ir galvenais."

Viņš norādīja, ka ir atsevišķi gadījumi, kad vieglo automašīnu vadītāji ar neizpratni izturas pret kravas automašīnām. "Nedomāju, ka tās ir standarta situācijas. No abām pusēm var būt indivīdi, kuri tā izturas. Tas vairāk ir audzināšanas jautājums."

Visam pāri cilvēcība

Iestājoties rudens un ziemas laika apstākļiem, šoferiem uz ceļa jābūt vēl uzmanīgākiem. Redzot situāciju, kad cits braucējs nevar apstāties vai neredz tevi, ir vērtīgi saglabāt cilvēcību pat tad, ja noteikumi ir tavā pusē.

 "Ja vari izvairīties no sadursmes vai kaut kādas problēmas, tad izdari to. Nevajag domāt: mana taisnība, pārējais vienalga, es iešu līdz galam. Tas ir stulbi, jo pēc tam cietīs abi divi cilvēki," asociācijas vadītājs mudināja saglabāt cilvēcību un sapratni.