Turpmāk vienā adresē esošas daudzdzīvokļu mājas varēs pieņemt lēmumus atsevišķi
"Uz viena zemes īpašuma ir vairākas daudzdzīvokļu mājas. Vai mūsu mājas jumta nomaiņai nepieciešama arī citu māju piekrišana?"
Atbild Olita Gedroica, “Latvijas Namsaimnieks” direktore
Arī mūsu klienti ir saskārušies ar situāciju, kad uz visiem dzīvokļu īpašniekiem piederoša zemes gabala atrodas vairākas atsevišķas dzīvojamās mājas, un agrāk tiešām bija nepieciešama visu māju dzīvokļu īpašnieku piekrišana renovācijām vai remontdarbiem. Galvenais iemesls bija likumā pastāvošā norma, ka lēmumi ir jāpieņem visiem dzīvokļu īpašniekiem kopā, jo atsevišķās dzīvojamās mājas un tām pieguļošie zemes gabali nav sadalīti kā atsevišķi nekustamie īpašumi. Iepriekšējā regulējumā diezgan bieži iedzīvotāji sastapās ar problēmsituācijām. Piemēram, vienas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nevarēja saņemt nepieciešamo balsu skaitu savas dzīvojamās mājas siltummezgla nomaiņai (kaut gan vairākums šīs dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku nobalsoja “PAR”), tikai tāpēc, ka citu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki diezgan pasīvi piedalījās izsludinātajās aptaujās un nevēlējās iedziļināties svešas dzīvojamās mājas problēmās un vajadzībās. Ar jauno regulējumu katra atsevišķā dzīvojamā māja var pieņemt šādus lēmumus patstāvīgi, kas ļoti atvieglos jebkuru remontdarbu procesu.
Jauns regulējums
Kopš 2021. gada 5. augusta ir stājušās spēkā izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā. Grozījumi satur izmaiņas attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku tiesībām veikt būvdarbus atsevišķā dzīvojamā mājā un atsevišķajā īpašumā. Līdz ar to šobrīd atsevišķā dzīvojamā mājā esošie dzīvokļu īpašnieki paši var lemt par būvdarbu vai remontdarbu veikšanu, ja šādi darbi neskar citu atsevišķo dzīvojamo māju vai zemesgabalu, un nemaina kopīpašumā esošo domājamo daļu.
Lēmumu pieņemšana pēc izmaiņām Dzīvokļa īpašuma likumā
Izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā ievērojami atvieglo lēmumu pieņemšanu atsevišķas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Piemēram, ja kāda no atsevišķajām dzīvojamām mājām ierosina remontdarbus vai būvdarbus, labiekārtošanas projektus, kas neietekmē citu atsevišķo dzīvojamo māju– tās dzīvokļu īpašnieki beidzot varēs pieņemt lēmumu, balstoties tikai uz savas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmumu. Līdz ar to fasādes renovācijas, stāvvadu nomaiņas vai jumta remontdarbu un citu līdzīgu darbu veikšanai vairs nevajadzēs pārējo atsevišķo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku piekrišanu un līdzdalību šāda lēmumu pieņemšanā.
Kopīpašuma projekti – saskaņojums no visām mājām
Saskaņā ar grozījumiem Dzīvokļu īpašuma likumā, joprojām paliek spēkā nosacījums, ka lēmumu jāpieņem visu atsevišķo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, ja plānoti kopīpašumu skaroši projekti – pagalma labiekārtošana, rotaļlaukuma izveide, atkritumu novietnes izbūve, autostāvvietas iekārtošana, ielu apgaismojuma uzstādīšana utml.
Kā tiek izlietots kopīpašuma uzkrājuma fonds?
Uzkrājuma fonda iemaksu veikšanas biežumu, apmēru, kā arī tā izmantošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta ceturtās daļai nosacījumiem katrai atsevišķai dzīvojamajai mājai ir jāveido savs uzkrājuma fonds remontdarbiem, kā arī pārvaldīšanas izdevumus, kas ir saistīti ar būvniecības vai remonta izmaksām atsevišķā dzīvojamā mājā, jāsedz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā.
“Ņemot vērā, ka jaunās tiesību normas ir stājušās spēkā tikai 2021. gada 5. augustā, tad var būt situācija, kurā uz visām atsevišķajām dzīvojamām mājām vēl joprojām ir viens kopējs uzkrājuma fonds” stāsta SIA “Latvijas Namsaimnieks” juriskonsults Elīna Čimure.
Praksē ir arī situācijas, kad dzīvokļu īpašnieki jau savlaicīgi ir lēmuši, ka katra atsevišķā dzīvojamā māja veido savu uzkrājuma fondu. Ja vēl joprojām ir viens uzkrājuma fonds, tad dzīvokļu īpašniekiem vai pārvaldniekam vajadzētu organizēt visu atsevišķo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, lai kopīgi lemtu par turpmāko katras atsevišķās dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda izveidi, iemaksu veikšanas biežumu, apmēru, kā arī tā izmantošanas kārtību. Tāpat būtu jāvienojas par esošā uzkrājuma fonda sadali starp atsevišķajām dzīvojamām mājām. Protams pastāv iespēja atstāt šo uzkrājumu fondu gadījumiem, kad būs nepieciešams veikt darbus, kas skars kopīpašumā esošo zemesgabalu, bet šāda lēmuma pieņemšana paliek dzīvokļu īpašnieku kompetencē. Šādu lēmumu var pieņemt ar visu atsevišķo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu.
Ja šāda lēmuma nebūs, tad faktiski, lemjot par būvniecības vai remonta darbu veikšanu atsevišķā dzīvojamā mājā, izmaksas būs jāsedz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā, jo visu atsevišķo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopība nav atļāvusi uzkrājuma fonda līdzekļus izlietot atsevišķas mājas būvniecības vai remonta darbu veikšanā. Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki tiek aicināti būt proaktīvi un savlaicīgi lemt par atsevišķu uzkrājuma fondu izveidi.
SIA “Latvijas namsaimnieks” saviem klientiem palīdz organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, kā arī sniedz juridiskās un cita rakstura konsultācijas uzkrājuma fonda veidošanā.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar SIA "Latvijas namsaimnieks"
