Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
LETA

Nelegālās baltkrievu cigaretes zaudēs kvalitāti

Bizness un ekonomika
3. oktobrī 06:32 2021. gada 3. oktobrī 06:32
 
Elmārs
Barkāns
| Kas Jauns Avīze
Ik gadu Latvijas smēķētāji izkūpina 20 miljonus kontrabandas cigarešu paciņu, pārsvarā no Baltkrievijas. Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs, mazus bērnus ieskaitot, gadā izsmēķē 200 nelegālo zārka naglu.

Rīgas Stradiņa universitātes muitas tiesību pasniedzējs Aigars Šveicers, kurš pirms tam strādājis muitā, it īpaši jomā, kas saistīta ar kontrabandas cigaretēm, “Kas Jauns Avīzei” stāsta par problēmām ar Baltkrievijas nelegālajiem smēķiem un akcīzes likmi.

Cik noprotams, Baltkrievijas režīms valstiskā līmenī ar Lukašenko atbalstu īsteno cigarešu kontrabandu uz Eiropu.

Tad, kad Eiropa noteica sankcijas pret Krieviju, pie Krievijas robežas ar Eiropu pēkšņi uzradās vairāki uzņēmumi, kas ražoja cigaretes, piemēram, Pleskavas apgabalā. Politiskajos kuluāros Krievijā tika paziņots: “Tagad mēs Eiropu apgādāsim ar nelegālām cigaretēm, lai ievainotu viņu nodokļu ieņēmumu sistēmu. Mēs tādā veidā viņiem atriebjamies par to, ka viņi ievaino mūs.” Kas līdzīgs tagad ir no Baltkrievijas puses, jo tagad pret Minsku noteiktas sankcijas.

Vēsturiski Baltkrievija ražo pietiekami kvalitatīvas cigaretes, jo izejvielas saņēma no Eiropas Savienības (te jāpiebilst, ka izejvielas nav tikai tabaka, bet arī daudz citu sastāvdaļu: filtri, papīrs, vielas pret pelējumu, plastmasa, ko pievieno, lai cigarete nenodzistu, un citas – Red.). Tagad, kad Eiropa noteikusi sankcijas, baltkrievu cigarešu rūpnīcu vadītāji meklē jaunu izejvielu tirgu. Sarunas jau notikušas, un droši vien piegādes notiks no Ķīnas.

“Svarīgi ir, ka cenas kāpums ir pakāpenisks, sadalīts pa periodiem, lai nebūtu pēkšņs un liels,” par tabakas akcīzi saka Rīgas Stradiņa universitātes muitas tiesību pasniedzējs Aigars Šveicers. (Foto: Rojs Maizītis)

Eiropas nelegālais tirgus nekur nepazudīs. Un līdz ar to pastāv risks, ka izejvielas un arī pati produkcija būs mazāk kvalitatīva. Līdz nesenam laikam Baltkrievijai bija līgumi ar stabilām piegādēm, viņu ražojumu kvalitāte bija nemainīga. Līdz ar to baltkrievu cigaretes bija pieprasītas, tām bija stabils patērētājs.

Un tagad šis baltkrievu cigarešu smēķētājs pazudīs?

Ķīnā, kā mēs zinām, var nopirkt gan augstas kvalitātes preci, gan velns viņu zina ko. Tāpēc nu uz paciņas varētu būt tas pats vecais zīmējums un nosaukums, bet iekšā būs velns viņu zina kas. Un līdz ar to skaidrs, ka veselībai ir vēl riskantāk.

Cik lielu vietu kopējā tabakas tirgū tagad ieņem no Baltkrievijas ievestās nelegālās cigaretes?

Vienas no pasaules lielākajām tirgus un biznesa konsultāciju un izpētes kompānijām KPMG dati liecina, ka nelegālajā tabakas tirgū baltkrievu cigarešu īpatsvars Lietuvā ir 84%, Latvijā – ap 79%, Igaunijā mazliet mazāk. Grodņā ir tabakas rūpnīca, kas saražo 80% no baltkrievu nelegālajām cigaretēm.

Atsaucoties uz šo pašu KPMG pētījumu, Latvijā 19% tabakas tirgus ir nelegāls – 0,4 miljardi cigarešu gadā (20 miljoni paciņu, katrā pa 20 cigaretēm – Red.). Tas ir ievērojams daudzums, un, ja ņem vērā, ka cigaretes veido 20% no visa nelegālā tirgus kopumā, tad varam parēķināt, cik liels ir nelegālais tirgus vispār – apmēram 45 miljoni eiro gadā.

Kādas cigaretes ieved no Baltkrievijas, tie ir viltojumi vai vietējās markas?

Tie ir viņu pašu zīmoli: no Minskas rūpnīcas – Minsk, no Grodņas – Premjer. NZ marku zina visā Eiropā. Tur nevajag pakaļdarināt Marlboro vai Kent. Tie ir jau daudzus gadus ražoti brendi, pircēji ļoti labi zina gan kvalitāti, gan nosaukumus. Šo cigarešu patērētājam kvalitāte ir ļoti svarīga, tā, ka tikai dūmi nāk, vairs nepīpē. Rūdīts pīpmanis uzreiz pateiks, vai cigarete ir īsta vai viltojums.

Daudzi pīpētu legālās cigaretes, bet tās ir par dārgu. Pīpēšana, kā zināms, ir atkarība, un šī problēma ir jāskatās saistībā arī ar valsts sociālo politiku.

Tagad Eiropas Savienībai ir ļoti skaists mērķis – Dzīve bez dūmiem, bet tajā pašā laikā nāk jaunās tehnoloģijas: bezdūmu produkti, karsējamās tabakas, elektroniskās ierīces, ir jau vienreizējās elektroniskās cigaretes, kam ir ļoti spēcīgas garšas un aromāti no augļu pārtikas piedevām, kas ir saldas, garšīgas, patīk jauniešiem, bet tāpat tur ir nikotīns – atkarību izraisošā viela.

Cik nelegālajā tirgū maksā baltkrievu cigarešu paciņa?

Ap diviem eiro, gandrīz uz pusi lētāk nekā legālā. Acīmredzams izdevīgums.

Kādai jābūt nodokļu un cenu politikai, lai tomēr pīpmani mudinātu neiegādāties kontrabandas cigaretes?

Cenu politika un no tās izrietošā nodokļu likme ir noteikta, rēķinoties, ka ir dārgākas un lētākas cigaretes. Nodokļu bāze iezīmēta ar to, ka ir minimālā cigarešu cena, no kuras rēķina akcīzes nodokli. Ir iezīmēta likme nākamajiem trim gadiem (ieskaitot 2021. gadu), kas jau iekļauta budžeta plānā. Šis plāns šobrīd ir izpildīts, ir pat neliels virsplāna ieņēmums – līdz 1% (1,1 miljons eiro).

Tā ka nebūtu prātīgi šo nodokli vēl celt, jo tādā gadījumā palielināsies vienīgi nelegālais apjoms. Legālajam apjomam vairs nav kur augt, jo tagad tirgū nāk jaunie produkti, kas iekaro popularitāti.

Jāskatās, kā ir Lietuvā un Igaunijā, lai nebūtu pārrobežu pirkšanas, kā bija ar alkoholu un igauņiem, tāpēc kaimiņvalstīm jācenšas izlīdzināt nodokļus. Tomēr no Baltkrievijas kontrabanda būs, jo mums nav vienādi nodokļi, to saregulēt nav iespējams, jo mēs jau esam ekonomiskajā kariņā. Pilnīgi skaidrs, ka Baltkrievijas politiskais līmenis pateicis: “Dzeniet cigaretes uz Eiropu, mēs atļaujam!”

Izrēķināju, ka šogad Caines paciņas cena pieauga par 25 centiem. Tā būs arī nākamos pāris gadus?

Likumā noteikts, ka katru gadu 1. janvārī ceļas nodokļa likme par noteiktām procentu daļām – 5,8 procentiem. Tātad arī nākamgad un aiznākamgad Caines paciņas cena celsies par 25 centiem. Svarīgi ir, ka cenas kāpums ir pakāpenisks, sadalīts pa periodiem, lai nebūtu pēkšņs un liels. Ja to ņemam vērā, tad krasi nepalielināsies nelegālais tirgus.

Kas mūsu likumdevējiem vēl jāņem vērā, lai nepieļautu nelegālā tabakas tirgus uzplaukumu? Piemēram, šobrīd Saeimā notiek strīds, cik gramu nikotīna drīkst būt nikotīna spilventiņos.

Šajā gadījumā piedāvājums un vēlēšanās atšķiras desmitkārtīgi. Likumdevēja un Veselības ministrijas ierosinājums ir četri grami, bet ražotāji un lietotāji vēlas 40 gramus. Domāju, ka optimālais risinājums būtu pa vidu – 20 grami. Tagad drīkst četrus gramus.
Eiropas regula elektroniskajām cigaretēm, kuras reklamē kā veselīgākas (es gan tam nepiekrītu – kaitīgums nevar būt veselīgāks, tas ir vai nu lielāks, vai mazāks), to nosaka divu gramu robežās. Starp citu, Eiropas Komisija ir uzsvērusi – pētījumos nav apstiprināts, ka šie jaunie produkti varētu būt veselīgāki.

Kāda ir mūsu muitas jauda, lai apkarotu cigarešu kontrabandu?

Kad es strādāju muitā, mūsu galvenais spēks, ko saucām par acīm un ausīm, bija muitas mobilās vienības – ar trim četriem cilvēkiem nokomplektētas autotransporta vienības ar labi apmācītu brigādi. Tās strādāja centralizēti muitas kontroles virsvadībā, plānveida process ar stabiliem resursiem, kas varēja nosegt visu austrumu robežu. Vienības bāzējās valsts lielākajās pilsētās un varēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas. Piemēram, ja bija nepieciešams, Liepājas vienība varēja strādāt arī uz robežas ar Baltkrieviju vai Krieviju.

Bet nu, taupot līdzekļus vai kā citādi, pa visu austrumu reģionu muitā palikuši pieci cilvēki, kuri pēc izmeklētāju lūguma spēj noformēt un sūtīt tikai dokumentu kopijas. Līdz ar to kapacitātes nav.

Tajā pašā laikā robežsardze stiprināja savas rindas. Tur ir imigrācijas dienests, kas ar savām mobilajām vienībām ķer migrantus un automašīnu bagāžniekos netīšām atrod cigaretes. To, ko agrāk muita darīja ar savu sistēmu, tagad vienkāršākā veidā veic robežsargu vienības.

Ja gribam stiprināt muitas kapacitāti, jādomā par šo mobilo struktūru, tā nav izdomāta tāpēc, ka mums tā gribējās un patika. Tā dara visā Eiropā, un savulaik mūsu vienības bija iekarojošas pietiekami labu slavu, pie mums brauca mācīties, piemēram, no Ungārijas, bijām paraugs citiem.

Tāpat muitas kontroles punktos tehnika nolietojas, tā jāmaina, jāremontē, jābūt lietas kursā par tās stāvokli. Nevar būt, ka zibens sasper kameras, tāpēc jābūt zibensnovedējiem un aizsardzībai. Somijā novērošanas sistēma 15 kilometru rādiusā var atpazīt, kādas markas cigareti jūs pīpējat, bet pie mums tā ir tikai 500 metru rādiusā.

Tagad Eiropas Atveseļošanas fonds paredz naudu arī VID un muitai. Piemēram, ostā muitas termināli esam paredzējuši aprīkot ar stacionāro rentgenu, kas ir viens no nepieciešamākajiem, jo vairāk nekā 50% nelegālo cigarešu atklājam ar rentgena iekārtām.

Citi šobrīd lasa

Visdīvainākā mūsdienās izdotā grāmata: noslēpumainā Ziemeļkorejas Bībele
"Pagājušajā gadā esmu septiņiem trīsdesmitgadniekiem izglābis dzīvību." Atklāta intervija ar sirds ārstu Robertu Federu
Barbadosa atsakās no karalienes Elizabetes II un kļūst par jaunāko republiku pasaulē
Pievienot komentāru

Друг журналист о смерти Градского: "Это был один из самых страшных уходов на моих глазах" 1

Аль Бано и Ромина Пауэр: история любви и трагедия самого красивого дуэта