Darba devēji gatavi cīnīties par labiem brigadieriem; alga ievērojami pārsniedz vidējo
Šoruden būvniecībā novērojams vēl lielāks darbinieku iztrūkums, nekā tas bija iepriekšējos gados sezonas karstākajā laikā. Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs intervijā portālam Jauns.lv prognozēja, ka nākamajos piecos gados, apjomiem pieaugot, būvniecības nozarē trūks vēl vairāk kvalificētu darbinieku.
"Jautājums par darbiniekiem ir diezgan plašs un nopietns. Kā katru gadu rudenī, kad ir būvniecības sezonas vislielākie apjomi, arī šogad ir vērojams darbinieku trūkums. Ja runājam par katra gada atšķirībām, tad šis gads vēl nāk ar Covid-19 sekām, kad daudzas valstis cenšas atjaunot ekonomiku pēc Covid-19 problēmām un ļoti daudz investīciju tiek ieguldīts tieši būvniecībā.
Tas izsauc starptautiska mēroga problēmas ar būvmateriālu piegādēm, loģistiku, kas savukārt raisījis dažādu tirdzniecības procesu pārkārtošanos, pieprasījuma izmaiņas dažādiem materiāliem un diezgan būtisku cenu kāpumu."
Kādu darbinieku trūkst visvairāk?
"Bez šī cenu kāpuma, kas arī mūs ir skāris, ir arī sezonālā lieta, ka trūkst darbinieku," Grinbergs sacīja un norādīja, ka būvniecības nozarē ir daudz dažādu specifisku darbu un tos var sadalīt vairākos kvalifikācijas līmeņos.
Patlaban visvairāk trūkst būvdarbu vadītāju un viņa palīgu, projektu vadītāju un viņu palīgu. Tāpat trūkst vienu līmeni zemāki darbinieki - tehniķi, kas prot darīt konkrētus darbus un organizēt tos. Viņus varētu apzīmēt ar kādreiz bieži izmantoto vārdu "brigadieri", kas pārzina konkrētos procesus.
Jūtams arī vēl zemākas kvalifikācijas darbinieku iztrūkums. Pietrūkst konkrētu darbu darītāju, piemēram, mūrnieku, krāsotāju, flīzētāju u.tml.
Sezonas noslogotākajā laikā, kāds ir arī tagad, īpaši pietrūkst tieši šīs apakšējās grupas - 3.un 4.kvalifikācijas līmeņa darbinieku. Vispieprasītākais ir 4.kvalifikācijas līmenis. "Tas ir darbinieks, kuram ir profesionālās kompetences konkrētu darbu veikšanā, kurš māk organizēt darbu pat sev un savai komandai. Viņi ir vispieprasītākie.
Palielina algu un sola pastāvīgu darbu
"Šoruden ir parādījušās pazīmes, ka arī šie darbinieki pietrūkst visvairāk. Darbinieki to jūt un iet tur, kur maksā vairāk. Tad parādās metodes, ar kādām darba devēji viņus notur. Metodes ir visdažādākās. Samaksa ir pati pirmā vai pati pēdējā, no kuras puses skatās.
Bet ir arī visas pārējās metodes. Pastāvīga darba nodrošinājums arī ir svarīgs, jo šobrīd ir pīķis un ļoti daudz darba, bet pienāks februāris, marts un aprīlis, kad pēc aukstākas ziemas mēdz būt pārtraukums un cilvēkiem kāds brīdis ir jāgaida, kad atkal būs darbs," asociācijas vadītājs teica.
Būvniecības nozarē ir noteikts, ka minimālā alga ir 870 eiro, bet realitātē neviens darbinieks nestrādā par algu, kas ir zemāka par 1000 eiro. Tā mēdz būt arī krietni augstāka, īpaši dažāda līmeņa vadītājiem.
Šogad trūkst vairāk darbinieku
Grinbergs atzina, ka šoruden būvniecībā novērojams vēl lielāks darbinieku iztrūkums, nekā tas bija iepriekšējos gados šajā gadalaikā.
2021. gadā beidzas iepriekšējā perioda Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums būvniecības projektiem, bet nākamais periods vēl nav sācies. Iepriekšējo periodu mijā 2014.-2015.gadā būvniecība piedzīvoja nelielu apjomu kritumu, bet šoreiz kritums neiezīmējas.
Būs vēl lielāks iztrūkums
Turklāt nav prognožu, ka samazinājums varētu piemeklēt arī nākamgad. "Pazīmes un fakti rāda, ka krituma īsti nebūs, jo kopējie apjomi pieaug un Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu pārrāvums starp periodiem šogad tiešām nekā neietekmē kopējos apjomus, kas kāpj uz augšu.
2022., 2023.gadā nāks klāt jaunas investīcijas, kas veidos būtisku pieauguma daļu būvniecībā. Ja šobrīd, kad to nav, nejūtam kritumu, tad tas ir viens ļoti nopietns signāls, ka nākamajos piecos gados, apjomiem pieaugot, mums būs vēl lielāks kvalificētu darbinieku iztrūkums."
Covid-19 būtiski neapstādināja nozari
Asociācijas vadītājs atturējās nosaukt konkrētas aplēses, par cik lielāks ir šogad piedzīvotais darbinieku trūkums, bet norādīja, ka bez ikgadējām sezonalitātes svārstībām, kuru pīķis parasti ir oktobrī un novembrī (tad ir vislielākā noslodze un visvairāk darbu būvniecībā), nāk klāt arī Covid-19 aspekti.
Daļa nozaru pandēmijas laikā būtiski ierobežoja darbību, bet būvniecības joma darbojās visu laiku. "Būvniecībā nebija būtiskas apstāšanās vai bremzes, kā tas bija citās nozarēs, piemēram, tūrismā vai sabiedriskajā ēdināšanā."
Līdz ar to būvniecība ir nepārtraukti darbojusies un arī šī gada sākuma dati liecināja, ka būvniecībā ir daudz darbu. Arī agrajā pavasarī nebija ievērojami tukšu periodu un visi bija nodarbināti.
Būs jauni projekti un lielāks darbinieku iztrūkums
"Ejot vasarai un nākot rudenim, visi fakti rāda, ka būvapjomi tikai pieaug un turpina pieaugt. Ļoti daudz šodien runā par apjomiem, kas nāks klāt nākamajā gadā, piemēram, "Rail Baltica" un citiem projektiem. Arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi tiks pielietoti.
Tāpat tiek runāts par ekonomikas atveseļošanas programmu, kas arī atstās ietekmi uz būvniecību. To visu saskatot, ir skaidri redzama tendence, ka darbinieku deficīts kļūs tikai lielāks."
