"Augstsprieguma tīkls": jaunais Igaunijas - Latvijas starpsavienojums ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā

Viņa pauda, ka maģistrāle dos dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus.

"Šī savienojuma darbība, kopīgs "Augstsprieguma tīkls" un "Elering" darbs tā nodrošināšanā būs pietiekams pamats, lai Latvijā un Igaunijā rastos jaunas atjaunojamo resursu elektrostacijas, kas ļaus mums kopīgi sasniegt Eiropas zaļos mērķus," sacīja Jēkabsone.

Trešdien Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš (JV) un Kaja Kallasa svinīgi atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru "Augstsprieguma tīkls" un Igaunijas "Elering" uzbūvēto 330 kilovoltu (kV) elektropārvaldes līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums".

Ministru prezidents atklāšanas uzrunā uzsvēra starpsavienojuma nozīmi sinhronizācijā ar Eiropas kontinentālo elektrotīklu, stiprinot Baltijas reģiona elektroapgādes sistēmas drošumu un neatkarību no trešo valstu energoresursiem, atklāja Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Vizītes laikā notika arī Latvijas un Igaunijas premjerministru divpusējā tikšanās, lai pārrunātu reģionālās un starptautiskās aktualitātes, tostarp būtiskos reģionālos projektus enerģētikā un "Rail Baltica" projekta īstenošanas progresu.

Jaunais starpsavienojums darbojas kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025.gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projektā "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" Latvijā izbūvēta augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas termoelektrocentrāles (TEC)-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā, savukārt "Elering" izbūvēja šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz 330 kV apakšstacijai Kilingi-Nemmē, un drošai starpsavienojuma darbībai izbūvēja jaunu 330 kV līniju Harku-Sindi.

Kopumā trešā starpsavienojuma projekta izmaksas 330 kV līnijām ir 170 miljoni eiro, no kuriem 112 miljoni eiro ir Eiropas Savienības (ES) Infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta (CEF) piešķirtais līdzfinansējums. Latvijā līnijas būvniecībā ieguldīti 79 miljoni eiro, no kuriem ap 65% ir CEF piešķirtie līdzekļi.

"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij.

"Augstsprieguma tīkls" ir arī vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.