foto: Publicitātes (Aiga Redmane)
Ar zīmolu "Dzintars" strādājošais kosmētikas ražotājs jau nākamgad plāno pārsniegt 10 miljonu apgrozījumu
"H.A. Brieger" vadītāja Anastasija Udalova.
Bizness un ekonomika
2021. gada 3. augusts, 05:39

Ar zīmolu "Dzintars" strādājošais kosmētikas ražotājs jau nākamgad plāno pārsniegt 10 miljonu apgrozījumu

LETA

Ar zīmolu "Dzintars" strādājošais kosmētikas ražotājs SIA "H.A.Brieger" jau nākamgad plāno pārsniegt 10 miljonu eiro apgrozījumu, bet peļņu plānots gūt pēc aptuveni trīs gadiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja Anastasija Udalova. Uzņēmuma darbības atjaunošanā jau patlaban ieguldīti astoņi miljoni eiro, bet nākamo piecu gadu laikā plānots investēt vēl 10 miljonus eiro.

Kosmētikas ražotājs SIA "H.A.Brieger" zīmola "Dzintars" atjaunoto produkciju sāka tirgot 2021.gada marta sākumā. Pastāstiet, kā veicies šajā laikā!

Rūpnieciski produkciju sākām ražot pagājušā gada novembra sākumā, lai produkcija būtu veikalu plauktos 4.martā. Apgrozījuma ziņā produkcija ir pārdota jau vairāk nekā miljona eiro vērtībā, savukārt interneta veikalā esam pārdevuši produkciju apmēram 50 000 eiro vērtībā. Ja runājam par iepakojuma daudzumu, tad saules sērijas produkciju, kas šajā karstajā laikā ir īpaši aktuāla, esam pārdevuši 60 000 iepakojumu, savukārt lūpu balzami pārdoti jau vairāk nekā 200 000 vienību. Šajā kategorijā pārdošanas apjomu ziņā esam Nr.1 Latvijā. Interesanti, ka, beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, kopumā lūpu krāsas pārdošanas apjomi ir pieauguši.

Kāds ir šogad kopumā plānotais apgrozījums?

Mums ir skaidrs mērķis, bet pagaidām tas, lai paliek mūsu plāns. Kad gads noslēgsies, tad arī sniegsim informāciju par sasniegto apgrozījuma apmēru. Veikalu plauktos jau nonākusi jaunā matu kopšanas produktu sērija, kas jau būs "dārgākā gala" produkcija un mums kā ražotājiem daudz interesantāka. Apgrozījums šogad būs stipri vairāk nekā trīs miljoni eiro.

Turklāt līdz šim sasniegtais vairāk nekā viens miljons eiro ir tikai Latvijā pārdotā produkcija. Nesen esam aizsūtījuši pirmo eksporta kravu uz Gruziju, plānojam sākt eksportu uz Uzbekistānu, jūlija vidū ceram sākt pārdot produkciju Krievijā interneta veikalos. Pirmie četri mēneši mums ir bijuši tāds starta periods, bet vēl līdz gada beigām ir atlikuši seši mēneši, un mēs spēsim sasniegt vēl labākus rezultātus gan eksporta tirgos, gan vietējā tirgū.

Vai šogad izdosies sasniegt 10 miljonu eiro apgrozījumu?

Pirmajā gadā droši vien tas vēl neizdosies, bet būs tuvu tam.

Pagaidām lielākais tirgus "Dzintaram" tomēr ir Latvijā?

Jā, mums bija ļoti liels un patīkams pārsteigums, ka ir ļoti liela interese par "Dzintara" produkciju un ir jūtams patērētāju atbalsts tai. Veidojot biznesa plānu, mēs domājām, ka pirmajos mēnešos miljons eiro produkciju pārdosim visās trijās Baltijas valstīs, bet Latvijā pieprasījums bija tik liels, ka "apēda" visu, ko spējām saražot. Pandēmijas apstākļos bija sarežģīti laicīgi sagādāt produkcijas iepakojumu, tā kā mēs mainījām iepakojuma dizainu, jebkurš iepakojums bija jāgaida vismaz divi mēneši. Mēs bijām ļoti striktos rāmjos iepakojuma daudzuma ziņā, jo saražot mēs varam ļoti daudz. Vēsturiski "Dzintara" ražošanas jaudas ir tik lielas, ka varētu pusi pasaules apgādāt ar produkciju, bet iepakojums mums sagādāja lielākās problēmas.

Iepakojumu pērkat Latvijā?

Nē, diemžēl Latvijā neviens neražo tādu iepakojumu, kāds mums ir nepieciešams. Mūsu iepakojumu ražo Vācijā, Ukrainā un Lielbritānijā. Arī izejvielas Covid-19 laikā ir sensitīvs jautājums. Ja kāda rūpnīca aizvērās, uzreiz trūka izejvielu, problēmas sagādā arī transports. Tāpat situāciju sarežģīja breksits, kā dēļ izejvielas no Lielbritānijas iestrēga muitā uz mēnesi.

Vai esat domājuši par izejvielu iegādi tuvāk, Latvijā?

Tādas iespējas diemžēl nav. Ir, protams, arī mums vietējie izejvielu ražotāji, piemēram, uzņēmums "Loi", kuri ražo dažādas esences un tinktūras no vietējiem augiem. Taču apjomi nav lieli, un arī cenu ziņā, pat Skandināvijā, ir iespējams pirkt izejvielas, kas ir lētākas nekā vietējās.

Cik noslogotas ir "Dzintara" ražošanas jaudas, piemēram, salīdzinot ar pēdējiem gadiem pirms maksātnespējas pasludināšanas?

Pirms maksātnespējas apgrozījums pēdējā gadā "Dzintaram" bija seši miljoni eiro. "Dzintaram" nevienā gadā apgrozījums nebija pārsniedzis 10 miljonus eiro, tādējādi var prognozēt, ka ar šā gada rezultātiem mēs atgriezīsimies pie tiem apjomiem, kādi bija "Dzintaram" pirms maksātnespējas, un jau nākamajā gadā apgrozījums būs lielāks par 10 miljoniem eiro. Iespējas rūpnīcā ir ļoti plašas, mums ir 43 000 kvadrātmetru platība, iespēju ražot ir ļoti daudz. Ja runājam par iekārtām, tad esam sākuši pirmo renovācijas posmu, kura laikā tiks nomainītas visas fasēšanas iekārtas. Cerams, pēc gada pusotra "Dzintaram" būs jaunākās fasēšanas līnijas visā Baltijā gan lūpu balzamiem, gan flakoniem, dažādām tūbām. Jaudas būs milzīgas.

Vai šobrīd ražošana notiek uz vecajām "Dzintara" iekārtām?

Jā, bet, kā jau minēju, mums ir ražošanas modernizācijas plāns. Sāksim ar fasēšanas iekārtām, otrajā posmā plānots mainīt vārīšanas katlus. Kopumā trīs posmos mēs gribam atjaunot visu ražošanu Mālu ielā 30.

Vai visas vecās "Dzintara" iekārtas plānojat nomainīt pret jaunām?

Visas nē. Dažas iekārtas paliks vecās, bet mainīsim tās, kas neatbilst mūsdienu energoefektivitātes prasībām, kuras ir dārgas lietošanā.

Cik ilgā laika posmā plānots modernizēt ražošanu?

Plāns ir piecu gadu laikā.

Cik esat jau investējuši ražošanā, un kāds ir turpmākais investīciju plāns?

Līdz šim kopumā esam ieguldījuši astoņus miljonus eiro. Tikai iekārtās ir plānotas investīcijas vairāk par pieciem miljoniem eiro, bet pārējiem remontdarbiem, telpām, noliktavām - kopumā 10 miljoni eiro nākamajiem pieciem gadiem.

Kad plānojat sākt strādāt ar peļņu?

Plāns ir, cerams, pēc trīs gadiem. Ja bankas būs aktīvākas finansēšanā, tad ātrāk. Tagad mēs strādājam ar Igaunijas "Swedbank" banku, diemžēl Latvijā neviena banka mūs nevēlas finansēt.

Kādēļ?

Pieļauju, ka naudas plūsmas dēļ, kuras tajā brīdī "Dzintaram" nebija. Tikko no maksātnespējas nopirkts uzņēmums, acīmredzot Latvijas bankas negribēja uzņemties riskus, savukārt Igaunijas bankas ir daudz atsaucīgākas uz biznesa attīstību un atbalstīšanu.

Kādas izmaiņas līdz ar modernizāciju sagaida "Dzintara" ražotni Mālu ielā?

Būs jauna biroja ēka, savukārt esošās administrācijas telpas tiks atvēlētas ražošanai, bet brīvās - izīrētas. Laboratorijas pārcelsim uz jauno biroja ēku, kas būs tuvāk fasēšanai, jo laboratorijās ir jāpārbauda gatavā produkcija. Visas telpas un ēkas, ko spēsim iesaistīt ražošanā, būs ražošanai, kas ir primārais lietošanas mērķis visai šai teritorijai. Visi īrnieki, kas tieši nekonkurē ar mums, ir laipni aicināti, jo Rīgā un Pierīgā gatavu un brīvu ražošanas telpu ir ļoti maz. Mums savukārt telpu ir daudz, mēs esam gatavi dalīties un dot iespēju citiem uzņēmumiem šeit attīstīties un augt kopā ar mums. Mums ir vairāk par sešiem hektāriem zemes, un iespēju ir ļoti daudz.

Uz kādu produkcijas ražošanu "Dzintars" koncentrējas - tā ir masu produkcija nosacīti lētajā segmentā?

Mēs gribam, lai "Dzintars" ir pieejams visiem. Es pati lietoju "Dzintara" produkciju, "Dzintara" zobu pasta, es uzskatu, ir labākā zobu pasta par jebkādu naudu - pat ja salīdzinām 20 eiro zobu pastu, tad mūsu ražotā noteikti ir labāka.

Mūsu misija un vīzija ir tāda, ka negribam, lai cilvēkiem būtu jāizvēlas starp dabisku produktu un lētu produktu, mēs gribam, lai jebkurš cilvēks, kurš grib kvalitatīvu, pēc iespējas dabiskāku produktu, var atļauties to nopirkt sev tuvākajā veikalā, lai ar to nebūtu nekādu problēmu. Mūsu produkcijā ir līdz 95% dabisku sastāvdaļu, zobu pastā "Tūja" ir 97% dabisku sastāvdaļu. Mēs esam masu segments, taču tajā pašā laikā deram visiem.

Vai sevi pozicionējat kā lētā segmenta produktu?

Latvija ir mūsu mājas tirgus, un mēs gribam, lai šeit visi lietotu "Dzintara" produkciju. Ja runājam par citām eksporta valstīm, tad, piemēram, Gruzijā mūsu produkcija ir nopērkama tikai aptiekās, jo šajā tirgū mēs nesam "lētais gals". Latvijā mēs gribam, lai visi varētu atļauties "Dzintara" produkciju, kas noteikti ir kvalitatīvāka nekā importa produkcija.

Aplūkojot "Dzintara" produktu sastāvu, gan redzams, ka dažos produktos ir parabēni.

Ar ķīmiķiem var padiskutēt par parabēnu kritizēšanu, kas tagad jau ir kļuvusi par modes lietu un mārketingu. Viss ir atkarīgs no konkrētās produkta formulas un pievienotā daudzuma produktam, jo tā tomēr ir viela, kas palīdz saglabāt produktu. Ir ļoti daudzi cilvēki, kuriem ir spēcīgas alerģiskas reakcijas no dabiskām sastāvdaļām, tādēļ viņiem, piemēram, krēms "Nīca" ir vienīgais glābiņš, lai āda neniez un nav sausa.

Daudzas lietas, kas ir saistītas ar kosmētikas un arī citu produktu drošumu, ir pārspīlētas un nav pamatotas ar zinātniskiem datiem. Mūsu produktu formulas ir balstītas uz zinātniski pamatotu izstrādi un drošuma novērtējumu, kas turklāt atbilst visām Eiropas Savienības prasībām.

Kādi ir nākotnes eksporta plāni?

Latvija paliks mūsu mājas tirgus, bet prognozēju, ka pārdošanas apjomi Latvijā nebūs vairāk kā 10% no kopējā apgrozījuma. Pārējie 90% būs eksporta tirgos.

Minējāt, ka sākts eksports uz Gruziju, Uzbekistānu, Krieviju, kas iepriekš bija tradicionālie "Dzintara" tirgi. Vai arī tagad koncentrēsieties uz bijušajām NVS valstīm?

Nē, eksporta tirgos mēs negribam sevi ierobežot. Mēs virzāmies uz misiju dabiskāki produkti masām, un šāda problēma ir visos valstu tirgos - vai nu pērc dabisku produktu, kas ir četras reizes dārgāks, vai smērē uz sevis naftas produktus. "Dzintara" tipa produkcija ir pieprasīta visur - Skandināvijas valstīs, Eiropas valstīs -, tāpēc mēs sev neliekam rāmjus kā agrāk - tikai NVS valstis. Mums ir ļoti laba mārketinga kampaņa, un mūs min kā piemēru, kā var jaunā veidolā un izskatā atdzimt padomju laika ražošana. Mums ir aktīvs starts eksporta tirgos, un mēs sevi neierobežosim - arī Amerika, Āfrika, Eiropa , Āzija - cerams, ka "Dzintars" būs visur.

Kā vērtējat konkurenci vietējā tirgū?

Ar Latvijas kosmētikas ražotājiem mēs nekonkurējam, jo tie tomēr darbojas citā produktu un cenu segmentā. Vietējā tirgū mums konkurentu nav, jo strādājam masu segmentam. Ja runājam par lielajiem ārvalstu ražotājiem, mēs redzam, ka pēc pirmo mēnešu rādītājiem noteikti būsim "Top 3" pārdošanas ziņā. Mums ir labāka kvalitāte, atraktīvāka cena, vietējie ražotāji ir jāatbalsta. Mēs savus klientus uzrunājam ar kvalitāti, nosaukumu, ar tradīcijām, ar reklāmas kampaņām.

Kādēļ "Dzintaru" saglabājāt kā zīmolu, bet ne kā uzņēmuma nosaukumu, kas tagad ir "H.A.Brieger"?

Mums gribējās atdzīvināt nosaukumu, kas aizsāka "Dzintara" vēsturi. "H.A.Brieger" ir zīmols, kuram ir 172 gadi. Mēs taisāmies atdzīvināt arī šo zīmolu, un nākamajā gadā šajā virzienā ir gaidāmi jaunumi. Mēs uzskatām, ka bija ļoti neapdomīgi aizmirst tik senu zīmolu, kuram bija reāla vēsture. Ja mēs to neizmantotu, no mūsu puses tas būtu absurdi, tādēļ gribam atjaunot šo zīmolu un gribam, lai cilvēki zina, ka starp Pirmo un Otro pasaules karu Latvijā bija zīmols, kuru pārdeva Čikāgā, Parīzē, Briselē, Sanktpēterburgā, kuru viltoja, jo tas bija tik populārs un pazīstams, un nopērkams visā pasaulē.

Tātad būs produkcija arī ar "H.A.Brieger" zīmolu? Kā tā atšķirsies no "Dzintara" produkcijas?

"H.A.Brieger" būs "premium" klases produkts, kas vairāk tendēts uz eksportu un konkurēs ar dārgākiem ārvalstu zīmoliem, savukārt "Dzintars" būs masu produkts, kas pieejams ikvienam. Domājams, ka nākamgad maijā varēsim uzsākt "H.A.Brieger" produktu pārdošanu.