Kruīzu nozare pamazām uzņem apgriezienus, tomēr ceļojumu skaits aizvien neliels
foto: Ieva Leiniša/LETA
Kuģis "Silja Serenade" Rīgas Pasažieru ostā.
Tūrisms

Kruīzu nozare pamazām uzņem apgriezienus, tomēr ceļojumu skaits aizvien neliels

Jauns.lv

Sākoties Covid-19 pandēmijai, vieni no biedējošākajiem stāstiem bija lasāmi par situāciju lielajos kruīza kuģos. Pērn uz daudziem kruīzu kuģiem visā pasaulē konstatēti Covid-19 infekcijas gadījumi, pārvēršot milzīgos transportlīdzekļus lielos vīrusa perēkļos. Lai gan kruīzu nozare, īpaši vasarā uzņem apgriezienus, atlabšana no krīzes nesolās būt ātra, vēsta medijs LSM.lv.

Pandēmijas sākumā pērn, kad uz vairākiem kruīza kuģiem tika konstatēti vīrusa uzliesmojumi, pasažieriem bija jāpavada garas dienas savās kajītēs, un dažas valstis šiem kuģiem aizliedza ieiet ostās, bažījoties par infekcijas izplatīšanās draudiem. Piemēram, uz kruīzu kuģa "Diamond Princess" inficējās vairāk nekā 600 cilvēku, un kuģis ilgu laiku pavadīja izolācijā Jokohamas ostā Japānā. Saskaņā ar jaunāko statistiku datu vietnē "Worldometer", vairāk nekā 20 valstīs joprojām konstatēts mazāk Covid-19 gadījumu, nekā tika konstatēts uz šī kuģa.

Pandēmija ienesīgajai nozarei deva milzu triecienu. Saskaņā ar Kruīza līniju starptautiskās asociācijas sniegto informāciju 2019. gadā nozare pasaules ekonomikā ienesa vairāk nekā 154 miljardus ASV dolāru. Nozares sarežģīto stāvokli, iespējams, visuzskatāmāk parāda lielākās kruīzu kompānijas – ASV giganta "Carnival" – finanšu rādītāji. 2019. gadā tā guva peļņu 3 miljardu ASV dolāru apmērā, savukārt 2020. gadā tā ziņoja par 10 miljardu dolāru zaudējumiem, ieņēmumiem krītot par 73%. Trīs lielākie kruīzu operatori kopā zaudēja teju 900 miljonus ASV dolāru ik mēnesi.

Situācija lēnām uzlabojas

Tomēr situācija, lai gan ne kardināli, bet uzlabojas. Kustība uz pērnā gada beigām pamazām atsākās un tagad uzņēmusi lielākus apgriezienus, pieprasījumam pašlaik pārsniedzot piedāvājumu. Kompānijas mēģina pielāgoties jaunajai situācijai un mazināt riskus, lai darbību varētu atsākt un veikt pēc iespējas droši. Prasības ir dažādas, piemēram, pasažieriem jābūt vakcinētiem vai jāveic tests.

Pasākumi, kas veicami uz katra kuģa,  – lielāka tīrīšana, labāka ventilācijas nodrošināšana, veselības pārbaudes, kā arī darbinieku skaita audzēšana –, palielina izmaksas. Kuģiem arī jānodrošina nodalīta vieta, kur varētu uzturēties potenciāli kruīza laikā inficētie pasažieri. Pēc ekspertu domām, uz kuģiem ir palielināts risks saslimt ar elpceļu un zarnu trakta slimībām, jo pasažieri un apkalpe no dažādām pasaules daļām ilgstoši atrodas vienuviet. Tikmēr kompānija "Royal Caribbean" norāda, ka uz kuģiem, atšķirībā no citām vietām, iespējams kontrolēt potenciālo uzliesmojumu.

Kruīzu ceļojumu atsākšana ar lielu jaudu ir sarežģīta, jo valstīs noteikto ierobežojumu dēļ lielie kruīza kuģi daudzās ostās aizvien netiek uzņemti.

Baltijas kruīzi

Viegli joprojām neklājas arī mūsu kaimiņzemes Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmumam "Tallink Grupp" koncernam. Pirmajā pusgadā tas cietis zaudējumus vairāk nekā 58 miljonu eiro apmērā. Tiesa, otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni zaudējumi samazinājušies un ieņēmumi pieauguši.

Pašreizējo "Tallink" darbību, kas dažādo ierobežojumu dēļ joprojām ir izaicinoša, iezīmē "Tallink Grupp" valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene: "No Rīgas pašlaik mēs neveicam ceļojumu, bet plānojam šo maršrutu no Rīgas atvērt nākamgad martā vai aprīlī. Redzēsim, kāda būs situācija, un ceram, ka varēsim atkal atsākt ceļojumus no Rīgas,"

Kopš 7. jūlija iespējams doties arī kruīzā Tallina–Stokholma, kur norīkots viens kuģis. Plūsma jūlijā esot salīdzinoši laba, un uz klāja esot redzami arī daudzi latvieši. Šajā maršrutā kuģi esot piepildīti par aptuveni 50%, savukārt Zviedrijas iekšējos kruīzos piepildījums ir aptuveni 75%.