Endziņš par nodokļu politiku: valdība un Saeima “gāzē” uz aizsalušas upes šortos ar spiningu rokās
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš par Saeimas partiju pretošanos neatcelt valdības bīdīto nodokļu reformu no 1. jūlija, kas paredz jaunu obligāto minimālo sociālo iemaksu kārtību, kā kaislīgs makšķernieks saka - mūsu parlaments “tagad darbojas kā makšķernieks ziemas laikā, uz aizsalušas upes “gāzējot” T kreklā un šortos ar spiningu rokā”.
Valdības un parlamenta iespītēšanās apstiprināt valdības brāķi - minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanas sistēmu, kas noteiks, ka katram strādājošam, neatkarīgi no viņa statusa – vai viņš ir nepilna darba darītājs, pašnodarbinātais, vai pilna darba strādnieks, ik mēnesi būs jāmaksā minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa 170 eiro apmērā, ir neadekvāta, sakaEndziņš.
Šī sistēma uzliks papildu slogu jau tā pandēmijas nogurdinātajam un plosītajam biznesam, bet darbiniekus vēl vairāk iedzīs ēnu ekonomikā un piespiedīs saņemt aplokšņu algas.
Endziņš lēš, ka šī jaunā sistēma negatīvi varētu ietekmēt teju trešdaļu Latvijas strādājošo, un sāksies “lielas jukas”, jo “nekas nav skaidrs”. Vairāk nekā pussimt Latvijas uzņēmēju organizāciju aicinājušas atcelt jauno regulējumu, bet valdības koalīcijas partijas to negrasās darīt, Endziņš neapmierinātību ar esošo situāciju pauž diskusijā ar uzņēmējiem LTRK “Facebook” profilā.
Endziņš saka, ka LTRK pašreiz risina sarunas ar partiju pārstāvjiem, lai viņi Saeimā apturētu jauno nodokļu sistēmas ieviešanu: “Mēs par šo jautājumu sarunājamies ar visām partijām, un mums raibi iet. Lielākā daļa (arī koalīcijas partijas) saprot, ka tas ir brāķis, bet teic, ka šobrīd nevar graut pašreizējo stabilitāti – kurš tad būs tas huligāns, kas tagad nāks un graus?”
Jāteic, ka Endziņš jau pirms vairākiem gadiem uzsvēra, ka “minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu noteikšana visām algām, tostarp nepilnām slodzēm, uzņēmējiem liks likvidēt desmitiem tūkstošu darba vietu vai maksāt algas “aploksnēs””.
To, ka nekonsekventās nodokļu politikas dēļ Latvijas ekonomika aizvien vairāk iestieg ēnu ekonomikas dūksnājā apliecina arī trešdien, 16. jūnijā, Rīgas Ekonomikas augstskolā notikusī konference “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”.
2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25,5% no IKP, un bija visaugstākais Baltijas valstīs. Ekonomikas profesors Arnis Sauka norāda, ka tieši aplokšņu algas joprojām ir galvenais ēnu ekonomikas apjoma veicinātājs Latvijā.
Arī nodokļu sistēmas neprognozējamība un kopējā nenoteiktība biznesa vidē varēja būt faktori, kas radīja negatīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas apjomu.
Jānis Endziņš saka: “Šis gads ir pavadīts pandēmijas zīmē. Tas ietekmē ne tikai mūsu sadzīvi, bet arī ēnu ekonomikas dinamiku. Pēdējais gads parāda to, ka ēnu ekonomikas indekss diemžēl ir pieaudzis.” Un iecerētās izmaiņas nodokļu sistēmā diez vai situāciju uzlabos.
