Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs par sava krēsla stabilitāti un atbalstu krīzes skartajiem uzņēmējiem

Vitenbergs atklāj, kā tiks izlietota nauda kovidkrīzes skartajiem uzņēmējiem – kas uz to var cerēt, un kam tā liegta, kā vērtē bezdarba situāciju un kā raugās uz Latvijas ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas. Un, protams, kā viņš raugās uz to “politisko putru”, kas tagad vārās ap viņa palikšanu amatā vai patriekšanu no ministra posteņa.

Kā sadalīs 1,82 miljardus krīzes pārvarēšanai ekonomikā?

- Valdība aprīļa beigās apstiprināja Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda. Līdz ar to šis pieteikums pieaudzis no 1,65 uz 1,85 miljardiem. Kā konkrēti šī nauda, kas paredzēta Covid-19 krīzes skartās ekonomikas atveseļošanai, tiks izlietota, kam tā paredzēta?

- Šīs pozitīvās izmaiņas ir par labu uzņēmējdarbības videi, privātajam sektoram. Tieši uzņēmēji pauda neapmierinātību par iepriekšējo piedāvājumu, kas bija nācis no Finanšu ministrijas puses. Izmaiņas būs par labu uzņēmējiem, “nost” no publiskā sektora. Ja Eiropas Komisija (EK) apstiprinās šo pieteikumu, tad uzņēmējiem būs virkne piedāvājumu un iespēju:

* sākot no produktu izstrādes, kur līdzekļi tiks atvēlēti tam, lai mūsu uzņēmēji kopā ar zinātni varētu radīt jaunus inovatīvus produktus. Pēdējās izmaiņas paredz arī zaļos produktus. Ja reiz pasludināts zaļais kurss, tad Ekonomikas ministrija vēlas, lai tam paredzētā nauda paliek šeit, uz vietas, lai nebūtu tā, ka, ejot zaļo kursu, mēs sildām citu valstu ekonomiku, kā tas varbūt bijis līdz šim. Mūsu uzņēmumiem būs iespēja piedalīties lielos starptautiskos pasākumos, zaļos produktus attīstīt un ražot tepat uz vietas, Latvijā; 

* ievērojami tiks paplašināta kompetenču centru (atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei – red.) programma, ko uzņēmējiem padarīsim vēl plašāku un pieejamāku;

* svarīgs ir jauninājums, kas paredz atbalstu elektroapgādes pārvaldes un sadales tīklu modernizācijai. Uzņēmēji vienmēr pauduši bažas, kuras izteikuši arī man, ka nevar būt tā, ka zaļais kurss pazemina konkurētspēju ar citām valstīm eksporta tirgos. Šajā gadījumā mēs ne tikai elektroenerģiju nepadarīsim dārgāku, bet gluži pretēji – uzlabojot tīklus un tajos veicot investīcijas, būs iespēja par dažiem procentiem samazināt sadales tarifu, kas ir ļoti svarīga komponente tieši konkurētspējā;

* tad vēl ir industriālo parku pakete, kur nacionāla līmeņa parkiem paredzēti 80 miljoni eiro. Tādi ir “kliedzoši” vajadzīgi, lai valsts varētu vienmērīgi attīstīties. To arī nodrošinās pa vienam šādam parkam katrā reģionā. Tas radīs jaunas un labi apmaksātas darbavietas. Mēs priecājamies par katru investīciju, kura ir atnākusi uz Latviju, un šī būs iespēja tās mērķtiecīgāk piesaistīt;

* viesojoties reģionos bieži varēja novērot situāciju, ka uzņēmējdarbība tur kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ir attīstījusies, bet darbinieku nav. Cilvēki nevar atgriezties savā dzimtajā novadā, uzņēmēji nevar piesaistīt jaunu cilvēkus, jo viņiem nav kur dzīvot, nav dzīvojamais fonds. Arī iepriekšējo periodu budžetu izskatīšanā mani priekšgājēji bija uzstādījuši mērķi iegūt līdzekļus īres fondam, bet viss atdūrās pret naudas jautājumu. Nu mums šajā sadaļā atvēlēti līdzekļi. Varēsim arī reģionos runāt par jaunu mājokļu būvi. Kopš deviņdesmitajiem gadiem ir uzbūvētas 3-4% jaunu māju, bet tas ir tikai Rīgā un Pierīgā. Reģionos nav nekā;

* svarīgs sektors ir digitālais ceļš – tur būs virkne programmu. Ir panākts ievērojams uzlabojums, lai šajā ziņā deķīti pavilktu uz uzņēmumu pusi. Pētījumu dati liecina, ka digitālajā jomā Latvijas valsts pārvalde uz pārējo ES valstu fona ir viena no līderēm, bet privātais sektors atstāts novārtā, šai ziņā stabili esam pēdējie. Mums būs liels darbs ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām, lai strādātu ar uzņēmējiem, parādītu viņiem iespējas, kā kļūt konkurētspējīgiem, izmantojot digitālos līdzekļus – uzlabojot preču aprites sistēmas, noliktavas pārvaldību. Mūsu uzņēmēji ir vāji digitalizēti un nu ir virkne programmu, lai šo situāciju mainītu;

* un tad – energoefektivitāte. Uzņēmēji prasa naudu jauniem “dzelžiem”, un zaļā kursa ietvaros būs gana plašs piedāvājums, lai varētu nopirkt jaunas un mūsdienīgas iekārtas, siltinātu esošās telpas, attīstītu zaļās enerģijas ražošanu lokāli pie paša uzņēmuma. Tas būs interesanti tiem uzņēmumiem, kuriem ir diezgan liels enerģijas patēriņš. Uzskatām, ka ir jāmaina piegājiens kāds bijis līdz šim, ka par zaļo enerģiju maksā visi valsts iedzīvotāji savos elektrības rēķinos. Šī programmas sadaļa ļaus konkrēti katram uzņēmumam attīstīt savas spējas ražot alternatīvu enerģiju, un no tā necietīs visi pārējie, tas ir pareizs piegājiens klimata sadaļā;

* nozīmīga ir arī sadaļa, kas paredz valsts ēku, daudzdzīvokļu māju un kultūras objektu siltināšanu. Līdz šim, lai arī cik daudz naudas tajā esam ieguldījuši, tā vajadzība ir stipri lielāka.

Tā kā šis ir pietiekami plašs spektrs. Tagad esam zemajā startā – gaidām, kad EK to apstiprinās un varēsim ministrijā uzsākt veidot programmas, lai šī nauda pēc iespējas ātrāk ieplūstu mūsu ekonomikā. Ceru, ka tas notiks jau nākamā gada pirmajā pusē – lāpsta tiks durta zemē un sāksies darbi!

Masīvais atbalsts

- Esat minējis, ka līdz šim atbalsts uzņēmējiem Latvijā šajā krīzes laikā bijis viens no “masīvākajiem” ES kontekstā. Tai pašā laikā daudzi uzņēmēji sūkstas, ka viņiem šis atbalsts ir gaužām niecīgs. Kā jūs to komentētu?

- Esmu gandarīts par to, ko mēs esam izcīnījuši. Iepriekšējā gada pavasarī, kad sāku ministrēt, kad bija šis pirmais Covid vilnis, grūti nācās ieviest kādas jaunas atbalsta sistēmas, bet tagad redzam, ka esam viena no vadošajām valstīm ES, kur no iekšzemes kopprodukta (IKP) īpatsvara atbalsta mehānismos ir visvairāk – šī gada pirmajos mēnešos tie bija 5,4% no IKP. Neviena valsts pat nebija tuvu tam. Šīs programmas palīdz uzņēmējiem.

Sākotnēji, iepriekšējā gadā bija tā kritika, bet situācija ir strauji mainījusies. Aprīlī valdība uzņēmumu atbalstam – apgrozāmajiem līdzekļiem jau piešķirtajiem 310 miljoniem eiro papildus atvēlējām vēl 173 miljonus, jo šie 310 miljoni bija iztērēti. Veicām virkni uzlabojumu, lai pēc iespējas vairāk uzņēmumu varētu kvalificēties šim atbalstam. Neatceros, ka pēdējos gados tik liela atbalsta programma būtu piešķirta uzņēmumu atbalstam. Līdz šim 6000 uzņēmumi, kas cietuši Covid krīzē ir dabūjuši šos apgrozāmos līdzekļus, un šī programma turpināsies līdz maija beigām.

Dīkstāves pabalstu un subsidētās darba vietas ir izmantojuši vairāk nekā 80 000 cilvēku. Pozitīvi, ka pēdējo nedēļu laikā ir arī strauji samazinājies bezdarbs, ir sākušies sezonālie darbi un katru nedēļu 1000 cilvēku atrod darbu un parādījušās 2000 jaunas vakances, tā kā tā situācija izskatās labi.

- Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš optimistiski paudis: “Atsākoties pavasara sezonas darbiem, kopš marta vidus mazinās arī bezdarba līmenis”, bet ES statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā martā bezdarba līmenis bija 8,7%, un tas bija augstāks nekā ES kopumā. Kā savienot šo “optimistiski/pesimistisko” vērtējumu?

- Es noteikti šai ziņā nebūtu pesimistisks, jo no pagājušā gada pavasara, kad bez darba palika 20 000 cilvēki, bija straujš bezdarba rādītāju pieaugums, diezgan ātri 10 000 cilvēku pārorientējās, atrada darbu citur. Bija nozares, kas spēja “uzsūkt” šos darbu zaudējušos cilvēkus.

Un tagad jau ir nozares, kas jau sāk sūkstīties, ka nevar atrast darbiniekus. Pēdējās dienās pēc Saeimas lēmuma, kas atļāva darboties kafejnīcu āra terasēm, ēdināšanas nozares uzņēmēji saka, ka trūkst viesmīļu, bārmeņu. Acīmredzot atlaistie darbinieki nu atraduši darbavietas citur, kas radījis strauju jaunu vakanču rašanos.

“Mūžīgais atbalsts”

- Premjers Krišjānis Kariņš izteicies, ka jāsāk plānot, kā pakāpeniski izbeigt valsts atbalstu uzņēmējiem. Vai tam piekrītat – jo no vienas puses it kā “stingrā” ārkārtējā situācija beigusies, bet no otras puses tā bieži vien ir tikai “uz papīra”?

- Situācija ir pamainījusies. Ir ieviesti drošas darbības principi, pie kuriem strādājām kopš pagājušā gada izskaņas, bet nevar teikt, ka nozares, kuras bijušas ierobežotas, nu var pilnvērtīgi strādāt.

Skaistumkopšanas nozarē viena daļa vēl aizvien nedrīkst strādāt. Pārējie strādā ierobežotos apstākļos, nevar nodarbināt tik daudz speciālistu kā iepriekš, jo cilvēku skaits, kuri drīkst atrasties telpā, ir ierobežots. Tirdzniecības centri nevar strādāt, bet pārējie veikali, kas strādā, nevar notirgot tik lielu apjomu kā pirms krīzes, jo atļautā cilvēku plūsma ir mazāka. Virkne ēdināšanas uzņēmumu joprojām nestrādā un nepiedāvā ēdienu līdzņemšanai, jo, piemēram, restorāni to kvalitāti nevar ielikt plastmasas kastītē. Tā kā domāju - kamēr ir šie ierobežojumi, atļauta tikai daļēja darbība, pretī jābūt atbalstam.

Kad Ministru kabineta sēdē veicām papildus 173 miljonu atbalsta piešķiršanu uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem analīzi, no šīs programmas tika izņemts būvniecības sektors un modernās tehnoloģijas (IT nozare), jo šīs nozares šobrīd noteikti nav ierobežotas. Gluži pretēji – virkne līdzekļu ir ieguldīti būvniecībā, lai stimulētu mūsu ekonomiku. Tā kā, ja šajos laikos šī nozare nevar strādāt, tad tas nav saistīts ar Covid.

- Krīzes laikā uzņēmējiem bijuši dažādi atbalsta mehānismi. Bet nevar taču mūžīgi atbalstīt un atbalstīt. Vai šī nauda atbalstam kaut kad nebeigsies? Cik ilgi vēl spēsim atbalstīt krīzes skartos uzņēmējus?

- Šis jautājums vairāk adresēts finanšu ministram, bet par to arī esam diskutējuši valdības sēdē. Finanšu ministrs norādīja, ka naudas pietiks, bet tas mums neļauj atslābināties, jo šo naudu esam aizņēmušies. Tā ir nauda, ko atdos mūsu bērni un, iespējams, arī mūsu mazbērni. Un atbildības sajūta ir liela.

Ja ierobežojumi ilgst ilgāk par pusgadu, tad tas uzņēmumam ir milzīgs laiks, joprojām uzņēmumi piesakās atbalstam, viņi nevar tikt galā pašu spēkiem. Tādēļ mēs ejam uz to, ka nozarēm ļaujam strādāt kaut daļēji, lai tās uzturētu pie dzīvības, lai saglabātos pulss.

- Kā prognozējat, kāda Latvijas ekonomika izskatīsies pēc šīs krīzes? Kāda būs tās vieta Eiropas, globālā mērogā? Vai uzņēmēji sadziedēs šai laikā iegūtos “zilumus”?

- Uz situāciju skatos pozitīvi. Domāju, ka tiklīdz būs sasniegta kritiskā masa ar vakcinēšanos, tiks noņemta virkne ierobežojumu, uzņēmumi ļoti strauji sāks atdzīvoties un to darbība atsāksies.

To redzam pēc komercbanku datiem – strauji pieaug privātpersonu noguldījumi.

Tomēr nozares, kuras ir visvairāk ietekmētas – viesmīlība, izmitināšana, kultūra un transports – cilvēkietilpīgās nozares, kas ir tiešā kontaktā ar cilvēkiem un šajos apstākļos nevar strādāt, atdzīvosies stipri, stipri lēnāk. Tādēļ nākotnē atbalsta mehānismiem ir jābūt tieši šīm nozarēm, lai tām palīdzētu pēc iespējas ātrāk. Jau esam sagatavojuši virkni atbalsta programmu, kuras pašlaik stāv atvilktnē, un kuras iedarbināsim līdzko uzlabosies epidemioloģiskā situācija.

Uz cik kājām stāv ekonomikas ministra krēsls?

- Aprīļa otrajā pusē jūs izraisījāt politisko “šūmēšanos” ar pāreju no KPV LV uz Nacionālo apvienību. Jūsu palikšana ekonomikas ministra krēslā ir zem jautājuma zīmes. Tomēr palikāt ministra amatā, bet tas noteikti bija pārdomu laiks: ja man jāpamet Ekonomikas ministrija, tad, ko es varu teikt par labu sev, ko gada laikā, būdams ministrs, esmu labu paveicis, par ko man gandarījums?

- Viens ir mājokļu programmas ievērojamie uzlabojumi. Līdz šim nav bijis tāds atbalsts jaunajām ģimenēm, lai ar finanšu institūcijas “Altum” atbalstu tās sev iegādātos pirmo mājokli. Izstrādājām atbalstu (dāvinājumu, grantu), ko daudzbērnu ģimenes varēja saņemt iegādājoties mājokli. Šī programma arī tiešām strādā! 

Otrais ir tas, ka pirmo reizi sākām obligātā iepirkuma komponentes (OIK) staciju sistemātisku pārbaudi. Tas, kā saka, nav nekas pārdabisks, bet bija dīvaini, ka iepriekš tik lielam atbalsta mehānismam nav bijusi sistemātiska uzraudzība. Aktīvi strādājam pie tā, lai palīdzētu mūsu uzņēmumiem un mājsaimniecībām samazināt elektrības rēķinus. Šim mērķim arī tika novirzītas “Latvenergo” dividendes, jo šī “flagmaņa” iegūtie līdzekļi jāizmanto, lai palīdzētu patērētājiem samazināt rēķinus.

Trešais bloks, kas prasīja milzīgu laika patēriņu, pie kura esam strādājuši intensīvos apstākļos, ir atbalsta programmas šajā krīzes laikā. Ja salīdzinām atbalsta programmas no pagājušā gada pavasara ar mūsu kaimiņvalstīm, tad teiktu, ka šis atbalsta kopums ir labākais reģionā. Nupat valdībā apstiprināts atbalsts arī sporta nozarei un lielajiem tirdzniecības centriem.

Vēl liela prioritāte, ko veicām kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, saistās ar to, ka bija jāpanāk eksporta apjoma saglabāšana, ka nedrīkstēja samazināt investīciju piesaisti. Šajās jomās esam tikuši galā labi. Svarīgi bija tas, ka viena no pirmajām programmām bija tieši atbalsts mūsu eksportējošiem uzņēmumiem, lai viņi nepazaudētu savus gala sadarbības partnerus, jo tirgus strauji mainījās un arī piegāžu ķēdes mainījās. Tie ir tādi mūsu ekonomikas glābšanas riņķi. Tieši eksporta un investīciju jomā mēs izskatāmies labi uz pārējo ES valstu fona.

Tās varētu būt lietas, ar kurām es varu palepoties.

- Bet, ko jums kā ministram nav izdevies šajā laikā paveikt? Un kāpēc…?

- Cemme man ir par to, ka viss šis Covid pasākums ir ieildzis, par šiem vakcīnu iepirkumiem un kā tas viss attīstījās.

Mēs būsim veiksmīgi, kad tiksim no Covid ārā, tiklīdz vakcinēšanās tempi būs pieauguši un ES kontekstā būsim vismaz vidusdaļā starp dalībvalstīm. Bez vakcinēšanās tempa pieauguma mēs strauji atpaliksim. Šajā ziņā mēs kā valdība varējām nostrādāt labāk.

Kovids ir paņēmis daudz laika, tas varbūt atņēmis laiku investīciju piesaistei un tādai aktīvākai darbībai, varbūt tieši braukšanai pa reģioniem un strādāšanai gan ar pašvaldībām, gan uzņēmējiem, ko diezgan aktīvi uzsāku, bet tagad tādos piesardzīgos apstākļos tas ir jāatsāk. Mans uzstādījums bija: vienu dienu nedēļā būt pie uzņēmumiem vai pie pašvaldībām – ārā, laukā, tiešā saskarē, lai saprastu tās lietas, pie kurām jāstrādā un kas jādara. Covid iespaidā tā intensitāte ir samazinājusies, bet nu jau plānotājā esmu ielicis, ka ekonomikas ministrs būs ārpus ministrijas telpām.

- Sakarā ar pēdējām politiskajām “pārbīdēm”, protams, visus interesē – cik stabils ir jūsu kā ekonomikas ministra krēsls?

-Šī ir politika, kurā tu nevienā brīdī nevari būt stabils un drošs par savu vietu vai posteni, kurā tu šobrīd strādā. Un jāskatās arī uz to, ka iepriekšējais gads bijis trauksmains un ekonomikas ministrs ir bijis viena no centrālajam figūrām šajos krīzes apstākļos. Esmu aktīvi gājis un pārstāvējis mūsu uzņēmējus, sabiedrības intereses valdības sēdē. Jau iepriekš bijuši dažādi signāli par to, ka varētu rasties dažādas problēmas, ja es tādā garā turpināšu.

Bet šai gadījumā es koncentrējos uz darbu, es pārāk daudz laika un domas neveltu, cik ilgi man tieši būs iespēja strādāt ministra postenī, vai kā tas varētu izskatīties. Domāju, ka gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai jau nav tik liela interese par to, kurā politiskajā partijā esmu, viņiem svarīgs ir rezultāts, kuru es arī cenšos panākt.

Paredzētais finansējums Latvijas uzņēmēju atbalstam no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda:

* Komersantu konkurētspējas paaugstināšana, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī piedaloties starptautiska mēroga sadarbības projektos – 113,5 miljoni eiro (atbalsta saņēmēji – saimnieciskās darbības veicēji, pētniecības un zinātnes izplatīšanas organizācijas).

* Īres mājokļu pieejamība mājsaimniecībām ar nepietiekamiem ienākumiem (ilgtermiņa aizdevums ar granta elementu) – 42,9 miljoni eiro (atbalsta saņēmēji – jebkurš nekustamā īpašuma attīstītājs).

* Komersantu pieprasījumā balstītu industriālo teritoriju attīstība – 80 miljoni eiro (atbalsta saņēmējs – pašvaldības, SEZ, brīvostas sadarbībā ar industriālo parku operatoriem).

* Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana un siltināšana – 57,28 miljoni eiro (atbalsta saņēmējs – daudzstāvu dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašnieki).

* Valsts ēku atjaunošana – 23,96 miljoni eiro (atbalsta saņēmējs – valsts pārvaldes iestādes).

* Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā – 120,59 miljoni eiro (atbalsta saņēmējs – komersanti).
* Elektroenerģijas sadales un pārvades tīklu modernizācija – 80 miljoni eiro (atbalsta saņēmējs – sadales un pārvades operatori).

* Aizdevums digitalizācijai – 45,133 miljoni eiro (atbalsta saņēmējs – komersanti).

* Grants procesu digitalizācijai – 40 miljoni eiro (atbalsta saņēmējs – komersanti).

* Grants jauniem produktiem un pakalpojumiem – 30 miljoni eiro (atbalsta saņēmējs – komersanti).

* EDIC informācijas centru izveide – 10 miljoni eiro (atbalsta saņēmējs – komersanti, valsts un pašvaldības).

* Digitālo prasmju komersantiem attīstība – 20 miljoni eiro.

* Publisko pakalpojumu digitalizācija – 2,64 miljoni eiro.