Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja amata izpildītājs un valdes loceklis Johans Akerbloms. (Foto: LETA)

Bankas vadītājs par finansiālo dzīvi: "Pašlaik izskatās, ka 2021. beigu beigās būs ļoti labs gads"

Bizness un ekonomika
7. maijā 06:18 2021. gada 7. maijā 06:18
  LETA
Latvijas tautsaimniecība pandēmijas apstākļos dzīvo jau gadu un, kaut arī pašlaik ir sācies vakcinācijas process, visdrīzāk ar Covid-19 nāksies rēķināties vēl kādu laiku. Bankas nav starp pandēmijas smagi skartajiem sektoriem, bet finanšu pakalpojumu nozare ir cieši saistīta ar visiem tautsaimniecības sektoriem. Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Jūhans Okerblums (Johan Åkerblom) intervijā aģentūrai LETA saka, ka pašlaik aktivitāte tirgū turpina augt un izskatās, ka cilvēki ir atraduši veidu, kā savas dzīves vairāk ievirzīt normālās sliedēs, nekā tas bija pirmā Covid-19 viļņa laikā. Tādēļ pašlaik izskatās, ka 2021. beigu beigās būs ļoti labs gads. Tāpat Baltijas valstis Covid-19 izraisītās krīzes laikā ir bijušas pietiekami piesardzīgas un tas var sekmēt strauju atgūšanos pēc tās.

Kāds bija aizvadītais gads, un kādi bija lielākie izaicinājumi gan bankai "Citadele", gan finanšu tirgū kopumā?

Nedomāju, ka es kādu pārsteigšu, sakot, ka lielākais izaicinājums bija neskaidrība. Tas attiecās gan uz to, cik situācija ir nopietna, gan uz to, vai un kad tā varētu uzlaboties. Nedomāju, ka daudzi no mums iepriekš bija nonākuši situācijā, kad nevar ceļot, nevar pieņemt noteiktus lēmumus, nezina, cik bīstamā situācijā pašlaik atrodas. Šādi apstākļi rada stresu ikvienam. Turklāt iepriekš, kad bija krīzes, bija skaidrs, kādēļ tās ir radušās un kā tās pārvarēt. Tagad ir pieņemti daudzi lēmumi, lai tiktu pāri šai krīzei, bet visdrīzāk vajadzēs kādus trīs gadus, līdz būs redzams, vai tie bija pareizi.

"Citadeles" grupa pērn strādāja ar 3,6 miljonu eiro peļņu, kamēr banka cieta zaudējumus 4,8 miljonu eiro apmērā. Tagad jau ir noslēdzies gada pirmais ceturksnis - kādi varētu būt darbības rezultāti šogad? Kad banka plāno atsākt strādāt ar peļņu?

Banka strādā ar peļņu kopš pagājušā gada jūlija. Iemesls, kādēļ pērn bankai bija zaudējumi, ir tajā, ka mēs pieņēmām papildu lēmumus, lai banku aizsargātu, ja situācija kļūtu daudz ļaunāka. Ja jūs iegādājaties papildu apdrošināšanu, tas atspoguļojas izdevumos. Tas ir tāpat kā ar mājas apdrošināšanu. Kad jūs to apdrošināt, jūs nedomājat, ka tā nodegs, taču jūs gribat būt droši, ka arī ugunsgrēka gadījumā jūs mājokli atgūsiet. Mēs rīkojāmies tāpat, un tas atspoguļojās izdevumos. Taču no mūsu pamatbiznesa mums bija pietiekami laba peļņa arī pērn.

Šā gada pirmais ceturksnis mums ir bijis ļoti spēcīgs.

Kādus rezultātus jūs sagaidāt šogad kopumā?

Nedaudz tas ir atkarīgs arī no tā, kā turpinās attīstīties situācija. Pašlaik viss izskatās ļoti labi un aktivitāte tirgū turpina augt. Mēs arī redzam, ka Lietuvā un Latvijā nedaudz tiek mīkstināti ierobežojošie pasākumi.

Izskatās, ka cilvēki ir atraduši veidu, kā savas dzīves vairāk ievirzīt normālās sliedēs, nekā tas bija pirmā Covid-19 viļņa laikā.

Tādēļ pašlaik izskatās, ka 2021. beigu beigās būs ļoti labs gads.

Kādu iespaidu pandēmija ir atstājusi uz pieprasījumu pēc finanšu pakalpojumiem?

Kopumā Baltijas valstis šajā ziņā ir bijušas pietiekami piesardzīgas - tas attiecas gan uz privātpersonām, gan uzņēmumiem. Baltijas valstis izgāja cauri ļoti smagai krīzei pirms 12-13 gadiem, un daudzi joprojām šo laiku atceras. Cilvēki vairs negrib nonākt šādā situācijā, un tas attiecas uz visiem - politiķiem, iedzīvotājiem, uzņēmējiem, finansistiem.

Tādēļ, ja mēs lūkojamies uz pagājušā gada rezultātiem, tad kreditēšanas apjomi ir samazinājušies. Tas nenozīmē, ka kreditēšana ir apstājusies, bet cilvēki ir kļuvuši piesardzīgāki un savus lēmumus izvērtē daudz uzmanīgāk.

Es ceru, ka, dzīvei pamazām atgriežoties pie tā, ko mēs varam dēvēt par "jauno normālo", šī piesardzība krīzes laikā palīdzēs un atgūšanās sāksies strauji.

Tāpat svarīgi ir tas, ka Baltijas valstis ir spējušas iziet cauri šai krīzei daudz stiprākas nekā daudzas Eiropas valstis.

Kas ar kreditēšanu notiek pašlaik?

Kreditēšanas apjoms palielinās. Pirmajā ceturksnī jau mēs redzam, ka tas ir lielāks nekā pērn šajā laikā. Turklāt jāatceras, ka pērn pirmajā ceturksnī Covid-19 parādījās tikai pašā pēdējā mēnesī. Pieteikumi jauniem kredītiem palielinās gan uzņēmumu, gan privātpersonu sektorā. Es ceru, ka tas iezīmē pozitīvu skatījumu uz nākotni.

Kas pašlaik notiek tieši uzņēmumu kreditēšanas sektorā?

Protams, ka uzņēmumiem, kuri pārstāv tūrismu, viesmīlību, pasažieru pārvadājumus, pašlaik ir grūts laiks. Tomēr daudziem citiem sektoriem klājas salīdzinoši labi.

Ir tāds teiciens: "Neiznieko krīzi." Krīzes laikā mēs tiešām ļoti mobilizējamies, lai saprastu, kā dzīvot pēc tās un izietu no tās spēcīgāki.

Es teiktu, ka ļoti daudzi Baltijas valstu uzņēmumi pieņem lēmumus pārdomāti, iegulda kapacitātē, pēc kuras redz pieprasījumu. Mēs visi redzam, ka pandēmijas laikā, piemēram, ir audzis pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kuri ļauj labiekārtot mājokli un vidi, kurā dzīvojam. Daudzi uzņēmumi, kuri darbojas šajos sektoros, investē savas kapacitātes celšanā. Turklāt pašlaik, lai vai kādā sektorā uzņēmums darbotos, ir redzama pakāpeniska atkopšanās.

Pandēmija arī skaidri parādīja, kāda situācija daudzos uzņēmumos ir ar digitalizāciju un tehnoloģijām. Vai ir redzams, ka tagad tiek ņemti aizņēmumi arī šīs jomas uzlabošanai?

Protams. Piemēram, rūpniecībā ir konstanta tendence audzēt produktivitāti. Tāpat pārrāvumi piegāžu ķēdēs ir mainījuši domāšanu tajā virzienā, ka arvien vairāk tiek veidoti izejvielu krājumi, un mēs redzam investīcijas noliktavās. Kas attiecas uz digitalizāciju, tad tagad ļoti daudzas lietas ir jāspēj paveikt attālināti, sākot jau no rēķina izrakstīšanas.

Tomēr lielāko pavērsienu mēs šajā ziņā redzam privāto kontaktu ziņā. Pirms Covid-19 teju ikviens lielāks finansiāls lēmums tika pieņemts, tiekoties klātienē. Tagad mēs praktiski visu varam izdarīt attālināti, un klients nemaz nav jāsastop. Mums ir žēl, ka tā, bet mēs arī ļoti labi saprotam, ka, ja klientam tas ir vajadzīgs, tad mums šādas iespējas ir jānodrošina. Tādēļ pakalpojumu jomā ir noticis milzīgs pavērsiens digitalizācijas virzienā. Praktiski jebko jūs varat nokārtot, sēžot uz dīvāna mājās.

Kā ir mainījusies privātpersonu kreditēšana? Jau minējāt, ka daudzi pandēmijas laikā ir pievērsušies mājokļu labiekārtošanai.

Galvenais, kas jāuzsver, ir pieauguši uzkrājumi. Tādēļ, no vienas puses, ir redzams, ka cilvēki uzkrāj. No otras puses, ja nauda tiek tērēta, tad lietām, kuras konkrētajam cilvēkam ir svarīgas, un mēs neredzam tādu patēriņu, kā iepriekš. Tāpat ir redzams, ka daudzi no šāda veida ieguldījumiem tiek finansēti no uzkrājumiem, un pieprasījums pēc aizdevumiem ir salīdzinoši neliels.

Tas arī ir saprotams, jo krīzes laikā cilvēki negrib audzēt savas saistības un drīzāk ir piesardzīgi.

Tomēr jau kopš laika pirms Ziemassvētkiem ir jūtams, ka cilvēki jūtas drošāk un ir pārliecināti, ka viņiem arī turpmāk būs darbs, ekonomika atkopsies, tādēļ arī nedaudz aug finansēšanas apjomi. Tomēr ir jāatceras, ka, ja pērn ir atcelts vasaras atvaļinājums, slēpošanas brauciens un citas lietas, kuras jūs parasti esat darījuši, tad šo naudu var tērēt kaut kam citam, nevis papildus aizņemties. Tādēļ kopumā mēs redzam, ka sabiedrība ar savām finansēm rīkojas pietiekami veselīgi.

Banka "Citadele" ir parakstījusi līgumu ar "ABLV Bank" par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Kādēļ spērāt šādu soli? Kā vērtējat šī portfeļa kvalitāti?

Mēs uzskatām, ka mūsu izmērs un ietekme Baltijas tirgū ir jāaudzē. To var panākt ar organisku izaugsmi un to var panākt arī ar citu tirgus spēlētāju aktīvu pārņemšanu. Mēs esam gatavi pārņemt aktīvus, kuriem ir laba kvalitāte, kas ir pierādījusies laika gaitā. "ABLV Bank" hipotekārais kredītportfelis mums šķita pievilcīgs un mums izdevās ar "ABLV Bank" noslēgt labu līgumu. Līdz ar to mums būs nedaudz lielāka tirgus daļa hipotekārajā kreditēšanā, kā arī mēs iegūsim jaunus klientus, kuriem piedāvāt arī citus bankas pakalpojumus, kādu viņiem pašlaik nav.

Cik liela būs jūsu tirgus daļa hipotekārajā kreditēšanā pēc šī darījuma?

Mēs pakāpsimies līdz aptuveni 6%. Mums tas ir ievērojams pieaugums, bet tas īpaši nemainīs kopējo ainu tirgū. Ja mēs lūkojamies uz kopējo "Citadeles" daļu finanšu tirgū, tad, pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, 2020.gada beigās mēs Latvijā esam otrajā vietā pēc aktīviem un nosedzam aptuveni 12% no izsniegtajiem kredītiem, tādēļ hipotekārajā kreditēšanā mēs atpaliekam. Mums joprojām ir vieta izaugsmei atsevišķos kreditēšanas produktos.

Vai pašlaik redzat vēl kādas iespējas pārņemt kādus sev interesantus aktīvus?

Mēs acis turam atvērtas. Ir noslēgusies "UniCredit Leasing" pievienošana, un pašlaik esam "ABLV Bank" hipotekārās kreditēšanas portfeļa pievienošanas procesā. Redzēsim!

Daudz ir atkarīgs no tā, kas parādās tirgū. Ja mums tas patiks, mēs būsim ieinteresēti. Teiksim tā - mums ir ambīcijas! Mēs tās varam īstenot ar organiskas izaugsmes palīdzību, varam arī īstenot pārņemšanas.

Vai pandēmijas laikā ir mainījusies kredītu kvalitāte?

Līdz šim kredītu kvalitāte pārsteidzošā kārtā ir pat uzlabojusies. Maksājumu disciplīna ir kļuvusi labāka, klienti ļoti apzinīgi ievēro maksājumu termiņus. Krīzes laikā ieviestais moratorijs arī palīdzēja klientiem, kuru situācija bija grūtāka un satraukums lielāks. Vienlaikus es noteikti nevaru teikt, ka mēs jau esam redzējuši visu. Pa īstam izmaiņas kredītu kvalitātē mēs varēsim vērtēt šā gada beigās. Taču līdz šim brīdim situācija ir pietiekami laba, un skaitļi pat ir labāki nekā brīdī, kad mēs iegājām krīzē.

Vienlaikus arī mēs esam pietiekami uzmanīgi un esam veidojuši uzkrājumus gadījumam, ja situācija kļūs sliktāka un kredītu kvalitāte pazemināsies.

Vai piekrītat Eiropas Centrālās bankas (ECB) paustajām bažām, ka patiesā kredītu kvalitāte atklāsies, kad beigs darboties pandēmijas laikā ieviestās uzņēmumu atbalsta programmas?

Jā, es varu piekrist šīm bažām, jo svarīgi ir būt gataviem sliktākajam scenārijam. Mēs tam esam gatavi, bet es ceru, ka mēs to nepiedzīvosim. Vienlaikus es nevaru pareģot nākotni un es nezinu, ko domā politiķi par šo atbalsta programmu turpināšanu.

Ikviens ekonomikas cikls - gan augošs, gan krītošs - ir daudzu faktoru kombinācija. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir cilvēku uzvedība. Ja mēs būsim gatavi tērēt vairāk naudas, iet uz restorāniem, pirkt dāvanas, tad ekonomika atkopsies ātrāk. Ja mēs gribēsim sēdēt mājās un neko nedarīt, tad būs grūtāk. Tas, manuprāt, ir svarīgākais jautājums. Ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu sajūta, ka rītdiena būs labāka nekā šodiena.

Jau pieminējāt, ka "Citadele" ir noslēgusi "UniCredit Leasing" pārņemšanu. Kā pašlaik raksturotu Latvijas līzinga tirgu, un cik tajā ir spraiga konkurence?

Es pat atbildēšu ne tikai par Latvijas, bet par Baltijas līzinga tirgu, jo "UniCredit Leasing" portfeļa lielākā daļa ir Lietuvā, tad seko Latvija un tad Igaunija. Līzingā kā ikvienā finanšu pakalpojumu tirgū konkurence ir smaga. Tirgū ir nopietni spēlētāji, bet mums ir laba pozīcija. Kolēģi "UniCredit Leasing" ir izdarījuši ļoti labu darbu, izveidojot portfeli, uzņēmumam ir laba reputācija, laba klientu bāze. Tādēļ mēs šajā ziņā jūtamies pārliecināti un zinām, ka esam iegādājušies kaut ko, kas audzēs "Citadeles" kopējā portfeļa vērtību. Tagad uzņēmums tiek pārsaukts par "Citadele Leasing", un tas mums palīdzēs uzlabot piedāvājumu gan biznesa, gan privātajiem klientiem. Es arī pieļauju, ka pirmā ceturkšņa dati liecinās, ka mūsu tirgus daļa ir pieaugusi, salīdzinot ar pagājušo gadu, pat par spīti tam, ka kopumā līzinga tirgus ir piedzīvojis kritumu.

"Citadele" plāno ieviest banku operētājsistēmu "nCino", lai modernizētu finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu korporatīvajiem klientiem. Kad tas notiks un kas mainīsies?

Mēs ceram, ka to varēsim sākt izmantot šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Mēs to darām, jo gribam apkalpot savus klientus labāk. Atšķirība būs tajā, ka ikviens korporatīvais klients jutīs, ka visi procesi norit raitāk, ātrāk var saņemt atbildes uz jautājumiem, kredītu pieteikumu izskatīšana norit ātrākā tempā, labākā veidā var saņemt pakalpojumus. Pašlaik tas viss notiek, bet tas prasa arī daudz darba no mūsu komandas, jo daudz ir iesaistīts arī tā saucamais roku darbs. Tādēļ, neskaitot ieguvumus klientu pusē, arī mūsu darbiniekiem būs instruments, ar kuru ir ērtāk strādāt.

Jau pieminējāt, ka pandēmijas laikā ir auguši uzkrājumi. Vai šī tendence turpināsies arī šogad, vai cilvēki tomēr sāks savus uzkrājumus vairāk tērēt?

Pirmajā ceturksnī varēja redzēt, ka uzkrājumi turpina augt. No vienas puses, es cerētu, ka depozītu apjoms turpina augt, jo tā ir skaidra zīme, ka ekonomikā valda stabilitāte, un ir apliecinājums, ka mūsu klientiem klājas labi.

No otras puses, tomēr gribētos redzēt, ka cilvēki vairāk naudas sāk arī tērēt un dzīvo pilnvērtīgi.

Tādēļ, ja es atbildu kā baņķieris, tad es varu teikt, ka būtu labi, ja šī tendence turpinātos, ja kā privātpersona - tad varbūt būtu labi, ja uzkrājumu pieaugums arī apstātos.

Kā pandēmijas laikā ir mainījies bankas klientu pakalpojumu izmantošanas veids, un kā tas ietekmēs, piemēram, jūsu filiāles? Vai bankai būs vajadzīgs tāds pats filiāļu skaits kā pirms pandēmijas?

Mums ir labi digitālie pakalpojumi, pievilcīgi produkti un daudzas citas lietas, bet, galu galā, bankas darba kvalitāti var mērīt pēc tā, kas notiek, kad jums ir kāds jautājums vai problēma, kurai vajag risinājumu. Vai ir kāds, kurš ar šo jautājumu vai problēmu var palīdzēt? Un te bieži vien runa ne tik daudz ir par pašu risinājumu, cik par cilvēku. Vai šis cilvēks jums palīdz tērzētavā, pa telefonu vai klātienē, ir jāizlemj klientam. Taču es esmu pārliecināts, ka, ja mēs zaudējam šo cilvēcisko pieskārienu, tad banka kļūst par preci, kuru var dabūt jebkur citur. Tāpat ir jāatceras, ka ir daļa sabiedrības, kura nav digitālajā vidē, un mums vislabākajā veidā ir jāapkalpo arī tā.

Tādēļ, atbildot uz šo jautājumu, jāsaka, ka visdrīzāk filiāles vairs neizskatīsies tāpat kā līdz šim. Mēs pat apsveram mobilo filiāli, kas nozīmē, ka filiāle var "doties" turp, kur ir klienti.

Taču cilvēciskajai saskarei ir jāpaliek. Savukārt lietām, kur tā nav nepieciešama, mēs turpināsim izstrādāt digitālus risinājumus.

Filiāļu tīkls noteikti mainīsies - gan izmēra, gan to skaita ziņā. Taču runa šajā gadījumā nav par filiāļu slēgšanu, bet drīzāk par to, lai fiziski pieejamos pakalpojumus padarītu mobilus. Kā jau minēju, mums ir idejas, bet es vēl ar 100% pārliecību nevaru pateikt, kā tieši tas izskatīsies. Domāju, ka šo pārveidi mēs redzēsim pāris nākamo gadu laikā.

Pandēmijas laikā arī ir samazinājies skaidras naudas daudzums, ko cilvēki izmanto. Vai jums nākotnē būtu nepieciešams tikpat daudz bankomātu kā pašlaik, un kā to tīkls varētu mainīties?

Man drīzāk šķiet, ka jautājums ir, vai jums ir vajadzīgs bankomāts vai ierīce, kurā var izmantot bankas produktus? Skaidra nauda ir tikai viena no opcijām, ko pašlaik piedāvā bankomāts. Jūs varat arī apskatīt savu kontu, veikt citas darbības, un es domāju, ka to klāsts nākotnē kļūs vēl plašāks.

Skaidras naudas pieejamība pašlaik ir karsts temats, un par to notiek daudz diskusiju. Vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka skaidras naudas izmantošana samazinās, un šī tendence nemainīsies. Tomēr nebūs arī tā, ka skaidra nauda nākamo gadu laikā pazudīs. Tādēļ bankomāti paliks, bet noteikti mainīsies operāciju skaits, ko tajos var veikt, un skaidra nauda būs tikai viena no komponentēm.

Vienlaikus izaicinājums bankām ir tas, ka skaidra nauda ir ļoti dārgs maksāšanas līdzeklis.

Tas neattiecas uz cilvēkiem, bet uz bankām, kurām šis pakalpojums ir jānodrošina. Tomēr bankām ir jāsniedz tas, kas ir nepieciešams klientiem. Ja sabiedrībai ir nepieciešama skaidra nauda, tad mums ir jāmeklē risinājumi, kā to nodrošināt.

Pēdējā laikā ir strauji audzis krāpniecības gadījumu skaits. Kā tas ietekmē jūs?

Mums ir jāvelta arvien lielāks laiks, lai veiktu preventīvas darbības, uzlabotu kiberdrošības sistēmas, ieviestu krāpniecības izsekošanas procesus. Tā ir daļa no mūsu parastās darbadienas, vienkārši ir jāvelta vairāk laika tam, lai novērstu pēc iespējas vairāk krāpniecības gadījumu. Vienlaikus līdz ar daudzu procesu digitalizāciju parādās jauni krāpniecības veidi, un ir grūti visu laiku būt soli priekšā krāpniekiem. No tā cieš visa finanšu industrija, un mēs darām visu iespējamo, lai pasargātu savus klientus.

Vai varat raksturot jaunos krāpšanas veidus, kuri parādās?

Ir pikšķerēšanas uzbrukumi. Klienti saņem viltus e-pastus, tiek veidotas viltus mājaslapas, tiek saņemti telefonzvani, kuros krāpnieki uzdodas par bankas darbiniekiem, pēdējā laikā zvana arī latviešu valodā. Ir ļoti daudz variāciju, kuras mēs redzam.

Vienīgais, ko es varu teikt, ka arī banku klientiem ir jābūt ļoti prātīgiem - ja kaut kas šķiet nepareizi, tad tas parasti arī ir nepareizi.

Katru dienu krāpnieki izmēģinās jaunus trikus, un tā vienkārši tas nebeigsies. Dažkārt ir vienkārši divreiz jāpadomā, pirms sniegt informāciju vai veikt kādu darbību.

Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji jau saka, ka pašlaik ar krāpniecību vairs nenodarbojas tikai atsevišķi indivīdi, aiz tā jau stāv organizētā noziedzība. Vai bankas, uzraugi, policija ir spējīgi ar to cīnīties?

Es teikšu, ka pašlaik jā. Mēs redzam krāpniecības mēģinājumu skaita pieaugumu, bet mēs arī redzam, ka ļoti daudzi gadījumi tiek atklāti un krāpšana tiek novērsta.

Sekmīgu krāpniecības gadījumu skaits, par laimi, joprojām ir salīdzinoši mazs. Tomēr mēs nezinām, kas notiks rīt vai parīt. Šis jautājums ir ļoti augstu ikvienas bankas darba kārtībā.

Kā jūs pašlaik raksturotu konkurenci Latvijas banku sektorā?

Konkurence ir labā līmenī, un tirgū ir pietiekami daudz profesionālu institūciju. No ārpuses varbūt dažkārt var šķist, ka visiem ir viena un tā pati darbības stratēģija un attīstības ambīcijas. Patiesībā tās tomēr atšķiras.

Mūsu ambīcijas ir ļoti skaidras - mēs vēlamies būt digitāli. Vienlaikus, ja jūs jautāsiet citām bankām, arī tās noteikti teiks, ka vēlas būt digitālas. Atšķirība visdrīzāk ir tajā, par kādu pakalpojumu kvalitātes līmeni un nozīmību mēs runājam. Ja jums ir kāda problēma, mēs vēlamies to atrisināt, cik vien labi un ātri tas ir iespējams. Tāpat mēs vēlamies piedāvāt lietas, kuras ir pat nedaudz ārpus banku darbības lauka.

Piemēram, mums ir inovatīvs rīks "Klix", kas, manuprāt, tuvākajā nākotnē kļūs par jauno e-komercijas standartu reģionā. Mēs visi redzējām, ka e-komercija pandēmijas laikā piedzīvoja milzīgu bumu. Baltijas valstis e-komercijas ziņā joprojām atrodas agrīnā attīstības stadijā. Piemēram, vairākās Ziemeļvalstīs cilvēki vispār vairs neiet uz veikaliem un visu, sākot ar pārtiku un beidzot ar apģērbiem un medikamentiem, iegādājas internetā. Baltijas valstīs infrastruktūra, lai to varētu darīt, vēl nav pilnībā izveidota. "Klix" patērētājam ļauj daudz vieglāk iegādāties preces vai pakalpojumus attālināti. Tāpat tas ļauj pārdevējam pārliecināties, ka pircējs ir pārskaitījis pareizu summu. Tāpat daudz vieglāk ir atgriezt naudu par precēm, kuras tomēr netiek piegādātas. Tas ir risinājums, kuru parasti nepiedāvā bankas.

Kas pašlaik ir galvenie izaicinājumi naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jomā?

Latvijā, un tāpat Lietuvā un Igaunijā, pašlaik ir vieni no striktākajiem nosacījumiem AML jomā Eiropā. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka ir klienti, kuriem ir jāiet cauri ļoti sarežģītiem procesiem, pat ja tiem nav nekāda sakara ar AML riskiem. Tas Baltijas valstu finanšu sistēmu padara nedaudz neefektīvāku. Riskos bāzēta pieeja ir lieta, ko ir viegli pateikt, bet daudz grūtāk to ir ieviest. Tādēļ liels jautājums ir par to, lai Baltijas valstis turpinātu labi uzsākto ceļu, kad runa ir par procesu raitumu un efektivitāti.

No otras puses Baltijas valstīm ir ļoti svarīgi, lai to reputācija AML jomā turpina uzlaboties. Mēs gribam būt viens no AML labākās prakses piemēriem, nevis skandālu piemērs. Pašlaik pilnīgi noteikti ikviena valsts, kas vēlas uzlabot AML prakses, var vērsties pie Latvijas pēc padoma un ieteikumiem. Līdz šim īstenotais ir bijis ļoti efektīvs. Tagad mums vienkārši ir jāatrod ilgtspējīgai darbībai atbilstošs regulācijas līmenis.

Kā "Citadeles" darbs ir mainījies, kopš banka ir tiešā ECB pārraudzībā?

Ikvienu jaunu attiecību sākumā ir daudz jautājumu. Tāpat ir arī ar ECB - viņi vēlas vairāk uzzināt par mums, mēs par viņiem. Tādēļ mums ir diezgan intensīvs dialogs, jo viņi grib izprast mūs kā institūciju, mēs cenšamies saprast, kā ir tad, kad regulators ir ECB. Tādēļ komunikācija pašlaik ir intensīva, un es teiktu, ka sākums ir labs.

Cik lielas pašlaik ir "Citadeles" filiāles Igaunijā un Lietuvā? Kādi ir to nākotnes attīstības mērķi?

Es domāju, ka mēs Igaunijā un Lietuvā varam darīt daudz vairāk.

Lietuvā mēs pašlaik ļoti labā nozīmē esam nostiprinājušies kā nopietns finanšu tirgus spēlētājs, bet mums noteikti ir ambīcijas audzēt savu ietekmi tirgū. Mums ir gan produkti, gan piedāvājums, gan komanda, kas noteikti var pārvaldīt gan daudz lielāku aktīvu portfeli, gan klientu bāzi. Mūsu mērķis nav būt lielākajiem, bet būt atbilstoši lieliem tirgus spēlētājiem. Ja mēs gribam būt čempioni Baltijā, cilvēkiem ir mūs jāzina un mums jābūt starp pirmajām izvēlēm, kuras izvērtē.

Arī Igaunijā mums ir labs progress, un no maija būs arī jauns filiāles vadītājs, kuram ir liela pieredze jaunu institūciju veidošanā. Hans Pajoma mums palīdzēs paātrināt pāreju. Mums nav stingri noteikta mērķa, cik lielai jābūt filiālei darbības apjomu ziņā, bet mēs gribam, lai cilvēki mūs piemin, kad runā par finanšu tirgus spēlētājiem.

"Citadelei" ir arī meitasbanka Šveicē. Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz to?

Pērn mēs nolīgām jaunu vadības komandu no vietējiem finanšu speciālistiem, kuriem ir pieredze aktīvu pārvaldē un "privat banking" jomā lielās starptautiskās bankās un ļoti laba reputācija Šveices un Vācijas tirgū. Pašlaik viņi veic pārveides procesu, lai tā būtu uz vietējiem klientiem orientēta nišas banka, kuras specializācija ir aktīvu pārvalde. Pirmkārt, ir paredzēts apkalpot vāciski runājošus klientus, kā arī pārveidot produktu piedāvājumu. Mērķis ir, lai mums Šveicē būtu specializēta aktīvu pārvaldes banka, bet šī pāreja prasīs vienu līdz divus gadus.

Tas nozīmē, ka jūs šo meitasbanku pārdot netaisāties?

Kā jūs zināt, ja tiek piedāvāta laba cena, tad vienmēr ir iespējamas sarunas par pārdošanu. Taču pašlaik mēs esam koncentrējušies uz to, lai šo meitasbanku padarītu pievilcīgu un ilgtspējīgu. Tādēļ, nē, mēs aktīvi pircējus tai nemeklējam.

Kā Baltijas valstu ekonomikas un finanšu sektors varētu attīstīties pēc pandēmijas?

Es ceru, ka tas attīstīsies labi. Banku sektors kopumā ir labā formā, un cauri šai krīzei tas ir izgājis sekmīgi. Izskatās, ka arī banku klienti ir spējuši pielāgoties situācijai. Tomēr, galu galā, daudz būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies ekonomika. Kā jau es minēju, tad ļoti daudz būs atkarīgs no iedzīvotājiem un viņu noskaņojuma par nākotnes iespējām. Es ceru, ka mēs redzēsim labu attīstību, un tam ir visi priekšnoteikumi. Tomēr, kā mums parādīja Covid-19, ir ļoti daudz nezināmo, kurus jūs nespējat paredzēt. Vienlaikus mums ir laba prognoze par attīstību.

Banka "Citadele" iepriekš plānoja akciju sākotnējo piedāvājumu. Vai šis plāns atkal varētu tikt iedzīvināts?

Jā, bet pašlaik tas nav mūsu darbu sarakstā. Es domāju, ka bankas īpašnieki izskata dažādas iespējas, bet galvenais uzdevums ir ļoti vienkāršs - mēs gribam veidot ļoti spēcīgu Baltijas valstu finanšu institūciju. Redzēsim, kas notiks arī bankas īpašnieku struktūrā, vai kāds nolems no tās iziet, kāds ienākt, vai būs akciju sākotnējais piedāvājums biržā. Pašlaik to pateikt ir ļoti grūti

Citi šobrīd lasa

Slepus no visiem Megana Mārkla sazvanās ar hercogieni Ketrīnu. Par ko viņas runā?
VIDEO: Madara Kiviča televīzijā pirmo reizi parāda savu jauno draugu
Sinoptiķi saistībā ar ekstremālo karstumu nākamnedēļ gatavi izsludināt sarkano brīdinājumu
Pievienot komentāru

Мачеха лишила отца, выкидыш стоил брака: непростая судьба Татьяны Веденеевой

"Никто не собирался ее обижать": бывший гендиректор "Муз-ТВ" раскрыл правду о работе с Кудрявцевой